Latvijā
Rīga

Daugavgrīvā izķer vairāk nekā 40 klaiņojošus suņus, bet citi turpina biedēt 0

Foto: Filips no Daugavgrīvas

Klaiņojoši suņi Daugavgrīvā un Bolderājā ir liela problēma. To atzīst arī Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvji, kuri uzskata, ka situācijai šajā rajonā ir jāvelta pastiprināta uzmanība.

Pēc šī gada jūlijā Daugavgrīvā notikušā suņu uzbrukuma cilvēkam, departaments rīkoja sanāksmi, kurā tika nolemts suņu baru izķeršanai uzstādīt speciāli veidotu slazdu un videokameru. Pievilinot suņus ar ēsmu, no 1.jūlija līdz 30.septembrim Daugavgrīvas un Bolderājas apkaimē izdevās noķert tikai 42 dzīvniekus, un puse no tiem ir kucēni.

Bolderājas iedzīvotāji uzskata, ka suņu kolonija radusies dārziņu īpašnieku un sevišķi bezatbildīgo privātmāju saimnieku nevīžības un vienaldzības dēļ.

Sezona beidzas, sargus nevajag

Vietējie iedzīvotāji rūpējas par klaiņojošajiem suņiem savu iespēju robežās. Kāpēc cilvēki baro un uztur šos suņus?

Jo daudzus no tiem viņi pazina kā kaimiņu mājas vai dārziņa sargu. Vietējā iedzīvotāja Dodo Davidova pati ir barojusi šādas klaiņojošas kuces. Viņa saka, ka neesot spējusi citādi rīkoties, jo redzēja, ka sunim kaut kur ir kucēni, kurus tā baro.

Kucei uz ķepas bija savilkta stieples cilpa. Acīmredzot, kāds jau bija mēģinājis viņu noķert.

Taču palīdzēt šim sunim nebija iespējams, jo cilvēku viņa tuvu nepielaida. Paņēma ēdienu un skrēja prom.

D.Davidova stāsta, ka dārzkopības sezonas beigās suņus, kas visu vasaru nosēdējuši vienatnē aiz žoga pie ķēdes un sargājuši saimnieka rāceņus, vienkārši izmet ārā. Mājās tie nevienam nav vajadzīgi.

Turklāt vietējie privātmāju saimnieki, kuru attieksme arī bieži vien ir ļoti vienaldzīga, laiž suņus pastaigās ārpus teritorijas, nepieskata kuces un nesterilizē tās, vai vispār met ārā, kolīdz kaut kas nav vairs labi vai suns ir apnicis.

Suņi klaiņo pa visu apkārtni, rokas atkritumos, tirgū diedelē gaļu. Liela daļa no Daugavgrīvas suņu kolonijas jau sākotnēji bija klasiskā sētas sarga tipa jaukteņi, taču to vidū ir arī roteveileri, dobermaņi, vācu aitu suni un to atvases. Izmēra lieli un spēcīgi suņi, ar sarga instinktiem, spriež D. Davidova. Neko labu tas potenciālajiem upuriem nesola.

Klaidoņi nebaidās, savvaļas suņi vairās

Dodo Davidova ir triju suņu īpašniece. Ikdienā viņa dodas pastaigās ar saviem mīluļiem, pārvietojas pa rajonu, iet uz veikaliem un komunicē ar kaimiņiem. Par klaiņojošajiem suņiem Daugavgrīvas rajonā viņa zina no personīgās pieredzes.

D. Davidova stāsta, diezgan bieži nākas novērot, kā klaiņojošie suņi izrāda pastiprinātu interesi pret cilvēkiem, seko baros, rej, taču ļoti reti patiešām uzbrūk. Reāli cietusi ir tikai sieviete, kurai suņu bars uzbruka vasarā.

Iespējams, cietusī bija netīšām uzgājusi viņu alu vai paslēptuvi, vai izprovocēja uzbrukumu ar savu rīcību.

Interesanti, ka Bolderājas un Daugavgrīvas suņu populācijā ir gan klaiņojošie – brīvsolī palaistie vai izmestie suņi, gan aborigēni – dzīvnieku, kas ir dzimuši savvaļā un cilvēku nav pazinuši vispār. Šie suņi baidās no ļaudīm, un padzīt viņus ir ļoti vienkārši. Atliek uzkliegt vai paņemt rokās koku un tie pazūd, stāsta D.Dovidova.

Kam un kā jārisina problēma?

Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore atzina, ka signāli par Daugavgrīvas un citu rajonu suņu bariem tiek saņemti, taču situācijas kontrole un risinājumu meklēšana tomēr ir Rīgas pašvaldības ziņā.

Diemžēl, šogad klaiņojošo dzīvnieku apkarošanas sistēma ir tik sarežģīta, ar tik daudziem spēlētājiem, ka ir grūti saprasta, kam un kas ir jādara.

Saskaņā ar Rīgas Domes sabiedrisko attiecību dienesta sniegto informāciju šogad SIA Dr.Beinerts nodrošina cietušu un slimu dzīvnieku izķeršanu un veterinārmedicīnisko aprūpi.

Nodibinājums dzivniekupolicija.lv veic bezsaimnieka kaķu izķeršanu, nogādāšanu uz veterinārajām klīnikām un atpakaļ to mītnes vietā programmas Noķer-sterilizē-atlaiž ietvaros, kā arī veic suņu, kas nav cietuši, un kaķu, kas ir palikuši bez saimniekiem, izķeršanu un nogādāšanu uz dzīvnieku patversmi.

Galerijas nosaukums

Sešas veterinārās klīnikas Rīgas pilsētā nodrošina ielas kaķu sterilizāciju, kā arī cietušo dzīvnieku, kurus iedzīvotāji ir nogādājuši veterinārajā klīnikā, eitanāziju. Dzīvnieku pansija Ulubele un Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa nodrošina Rīgā izķerto dzīvnieku uzturēšanu un aprūpi patversmēs.

SIA 1960 veic dzīvnieku līķu paņemšanu no publiskām vietām pilsētā un to apglabāšanu dzīvnieku kapsētā Citi medību lauki. Šo pakalpojumu nodrošināšanai no galvaspilsētas budžeta tiek atvēlēti aptuveni 320 200 eiro.

Kritiskais vecums trīs mēneši

Diemžēl situācija Bolderājas rajonā un Daugavgrīvā kopumā ir diezgan baisa, uzsver dzīvnieku pansijas Ulubele vadītāja Ilze Džonsone. Bolderāja ir pilsēta pilsētā.

Tur ir cita mentalitāte un attieksme. Saimnieki nepieskata savus mīluļus, klaiņojošo suņu ir ļoti daudz, un vairošanās notiek nekontrolēti.

Lai mazinātu suņu skaitu, ļoti būtiski ir atrast migas un alas, kur savvaļas kuces laiž pasaulē savus kucēnus, norāda I.Džonsone. Ir novērots, ka Daugavgrīvas suņi gluži kā Āfrikā rok milzīgas alas, kur audzina savus kucēnus.

Kamēr tie ir mazi, ir izredzes viņus pieradināt un nodot jauniem saimniekiem. Kritiskais vecums ir trīs mēneši. Vecākus suņus, kas ir dzimuši uz ielas un iemācījušies baidīties no cilvēka, pieradināt jau ir ļoti grūti vai pat neiespējami.

Ir jārēķinās ar nopietnām uzvedības blaknēm.

Klaiņojošos pieaugušos suņus arī noķert ir praktiski neiespējami. Tie ir ļoti gudri, labi zina vidi un vietas, kur paslēpties. Vietējais iedzīvotājs, jauns vīrietis vārdā Filips, sadarbojas ar dzīvnieku glābšanas organizācijām un palīdz suņu ķeršanā. Viņš piedalījies savvaļas kucēnu izņemšanas akcijā, kas iemūžināta kādā video Facebook sociālajā tīklā.

Filipu zina un ciena viss rajons. Viņam ir arī dažas palīdzes – jaunietes, kurām nav vienaldzīgs suņu liktenis. Viņš skaidrojis, ka video redzamo kucēnu māti noķert neesot iespējams. Viņa pat ir saņēmusi miegazāļu šautriņas, taču sakopojot spēkus, spēja aizbēgt un paslēpties svešā teritorijā.

Sarunā ar D.Davidovu Filips esot teicis, ka tagad veltīšos visas pūles, lai noķertu šo kuci, kura gadu no gada dzemdē pa diviem savvaļas kucēnu metieniem. Septembra beigās kopumā tika notverti sešpadsmit kucēni. Ja tas netiktu izdarīts, kopējo klaiņojošo savvaļas suņu koloniju papildinātu vēl sešpadsmit astes.

Ulubeles vadītāja I.Džonsone pastāstīja, ka pieaugušie Daugavgrīvas suņi dzīvo patversmē atsevišķā, vistālākajā voljēra sektorā. Tie ir bailīgi, bet nekādā gadījumā ne agresīvi. Patversmes darbinieki un brīvprātīgie pavada ar šiem suņiem laiku, cenšoties tos socializēt.

Zināmu progresu panākt izdodas, taču par adoptēšanu varētu runāt tikai, ja kāds kinologs uzņemtos šādu suni socializēt un atgriezt sabiedrībā. Nav obligāti jāņem uz mājām, var nākt uz Ulubeli un strādāt tur. Arī tas būtu ļoti vērtīgs pienesums, noslēgumā sacīja I.Džonsone.

LA.lv
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 6
13 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Trešo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē, iespējams, būs jāstrādā ar pagaidu budžetu
15 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AT
Andris Tiļļa
Kultūra
No debesu augstumiem uz zemes: 12 apustuļu skulptūras Doma dārzā
3 stundas
LE
LETA
Uncategorized
JKP varētu atbalstīt Gobzemu premjera amatam
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Daugavpils novadā no grāvja izceļ noslīkušu cilvēku
55 minūtes
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene Elizabete II pasniegs bruņinieka goda titulu Ralfam Lorēnam
1 stunda
LA
LA.lv
Ekonomika
Vai nākotnē maksāsim ar kripto-eiro? Konferencē diskutēs par virtuālo naudu
1 stunda