Daugavpilī par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, referendumā nobalsojuši 34 419 vēlētāji, kas ir 85,18% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Lasīt citas ziņas

Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 5816 vēlētāji, kas ir 14,39% balsojušo. No 40 407 vēlēšanu zīmēm par nederīgām tika atzītas 172 jeb 0,43%. Daugavpilī darbojās 30 vēlēšanu iecirkņi.

Savukārt Rēzeknē par Satversmes grozījumiem nobalsojuši 11 395 vēlētāji, kas ir 60,29% no pilsētā nobalsojušajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 7422 vēlētāji, kas ir 39,27% balsojušo. No 18 901 vēlēšanu zīmes par nederīgām tika atzītas 84 jeb 0,44%. Rēzeknē darbojās 12 vēlēšanu iecirkņi.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

Arī Krievijā izvietotajos vēlēšanu iecirkņos Maskavā un Sanktpēterburgā par krievu valodas noteikšanu kā otro valsts valodu nobalsoja vairākums – par bija 612 balsotāji, bet pret bija 283 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Iecirknī Maskavā 333 vēlētāji nobalsoja “par”, bet 168 bija “pret”. Sanktpēterburgā “par” balsoja 191 vēlētājs, bet “pret” bija 86 balsstiesīgie. Pleskavā izvietotajā iecirknī “par” balsoja 23 pilsoņi, bet “pret” bija seši. Iecirknī Kaļiņingradā 65 cilvēki balsoja “par”, bet 23 pilsoņi balsoja “pret”.