Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. decembris, 2015
Drukāt

Daugavpilī – stiprais ūdens

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Skats no Dzidras Ezergailes retrospektīvās izstādes "Saules dziesma".

Šis nebūs stāsts par topošo “Šmakovkas” muzeju Daugavpilī, bet gan recenzija par izstādi “Stiprais ūdens. Oforta ģildei – 5”, ko sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko Mākslas centru rīkoja biedrība “Oforta ģilde” (izstādes kuratore – Eva Rotčenkova). Izstāde Rotko centrā skatāma līdz 2016. gada 17. janvārim, tāpēc varbūt teiktais par to, kas vērtīgs šajā izstādē, būs arī pamudinājums, lai aizbrauktu apskatīt Rotko centra ziemas izstādes.

“Stiprais ūdens” ir grafiķes un Oforta ģildes vadītājas Neles Zirnītes pirms pieciem gadiem aizsākts projekts. Tad arī tika dibināta biedrība, vienojot ofortā darbojošos māksliniekus, ejot vienu ceļu un paverot iespēju šā grafikas veida māksliniekiem gan darboties zem viena jumta oforta darbnīcā, gan organizēt grupu un personālizstādes Latvijā un pasaulē.

Projekts “Stiprais ūdens” kā starptautiska izstāde, kuru pārstāv mākslinieki no ASV, Austrijas, Brazīlijas, Čehijas, Indijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Šveices un Ukrainas, bija atšķirīgos veidos rādīts gan Latvijā, gan ārvalstīs. Rotko centrā šis projekts īpaši izceļas ne tikai ar biedrības piecu gadu jubilejas svinēšanu, bet arī ar būtisku izstāžu kopumu – tas integrēts vienotā ekspozīcijas laukumā ar Neles Zirnītes personālizstādi “Origin”, parādot mākslinieces agrākos un jaunākos darbus ofortā un autortehnikas sintēzē, un ar izcilās latviešu vecmeistares Dzidras Ezergailes retrospektīvu izstādi “Saules dziesma”.

Triju izstāžu kopumu izstāžu zālē ievada Neles Zirnītes izstāde. Mākslinieces darbi uz mēreni tumši pelēkā toņa sāk dzīvot un pulsēt, dodot pirmo pozitīvo dzinuli izstaigāt pārējās ekspozīcijas daļas. Neles Zirnītes izstādē apskatāmi darbi, kas tieši un netieši sasaucas ar stāstu par pirmsākumu. Viena no centrālajām kompozīcijām ir šogad radīts darbs “Origin”, kur attēlota viena no pirmsākumu raksturojošām formām – ola. Pilnīgi noteikti autorei ir interesanta arī ūdens kā visa pirmsākuma tēma, kas skatāma vairākās kompozīcijās, piemēram, “Pastaiga pa ūdeni” vai “Atspulgs”, kas sasaucas arī ar lielo izstādi – “Stiprais ūdens”. Māksliniece darbos operē ar tradicionālo oforta tehniku iespēju izmantošanu radošā procesā, kas diktē savus noteikumus. Uzteicami ir Neles Zirnītes meklējumi tehnikas daudzveidošanā, kā dēļ top darbi autortehnikā, ko māksliniece dēvē par neig. Māksliniece par sevi saka: “Es dzīvoju plaknē, mēģinot pārliecināt sevi un citus, ka tā tomēr nav plakne…”

Tieši līdzās sākas arī “Stiprais ūdens” – ekspozīcija, kas jāsaprot ne tikai kā stāsts par ūdeni, kas redzams atsevišķos darbos, bet gan par kopējo vadlīniju, kas skaidri pavēsta, ka tā ir oforta izstāde. Oforta plāksnes kodina ar “stipro ūdeni”, kas ir slāpekļskābe jeb Aqua forte itāliešu valodā. Jau pirmajā izstādes zālē skatienam paveras izcilā grafikas vecmeistara Gunāra Kroļļa triptihs “Vīruss”, drīz vien piesaista Lolitas Zikmanes kompozīcija, starp tiem daudzo ārvalstu mākslinieku oforti, kur lielu daļu veido Šveices mākslinieku darbi. Gribētos pievērst uzmanību Senso un Klaudijas Felmeres kompozīcijām. Neizpaliek acu skatienam brīnišķās kompozīcijijas, kuras radījis Joriko Mijoi (Japāna/Nīderlande), lieliski projektā sevi piesaka mākslinieki no Lietuvas – Reda Uogintiene, Elvira Katalina Kriaucunaite, Irena Daukšaite Guobiene un Egidijus Rudinskas. Izstādei šarmu piešķir jaunā Latvijas grafiķa Alex Ets darbi un pārliecinošu iespaidu rada Artūra Ņikitina un Valenīna Ozoliņa oforti. Izstāde, kas scenogrāfiski iekārtota kā labirints, ļauj ieraudzīt katru autoru atsevišķi un ekspozīciju kopumā.

Ekspozīcija “Stiprais ūdens” beidzas ar izcilās latviešu grafiķes un ofortistes Dzidras Ezergailes izstādi “Saules dziesma”. Ekspozīcija ir gaiša atmiņa par mākslinieci un lielisks atskats autores progresīvajā domā. Dz. Ezergaile radījusi arī virkni savam laikam raksturīgo reālistisko un socreālistisko darbu. Tajos ir ne tikai daba, tautasdziesma, pārmantotā tradīciju mīlestība, bet arī daudz vairāk – tas sajūtams, tikai esot līdzās darbiem un pakavējoties pie tiem. Turklāt vienlīdz būtiski ir kā lielie darbi – “Saules loki”, “Folkloras motīvs”, tā arī mazie – “Ainavas ritmi”, “Pret vētru” u. c.

Kopumā izstāžu kopums ir lielisks ieskats mūsdienu grafikā, akcentējot dobspiedēju/ofortistu veikumu. Ekspozīciju pavada Rotko centra izdots izstādes katalogs.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+