Apsūdzētais daugavpilietis Artjoms Skripņiks pirms Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdes, kurā sāks skatīt pret viņu ierosināto krimināllietu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Foto – LETA

Tēvam šoks: ģimene stāsta par Artjomu, ko apsūdz karošanā Austrumukrainā 15

Šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā turpina skatīt kriminālprocesu pret daugavpilieti Artjomu Skripņiku par pretiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā, kā arī viņam inkriminēta dalība organizācijā, kura veikusi sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci.

Reklāma
Reklāma

Šodien tiek nopratināti liecinieki.

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Prokurore pirms sēdes LA norādīja, ka Skripņiks Donbasā uzturējies pusotru gadu. Prokuratūra apsūdzību uztur un norāda, ka pēc Krimas notikumiem un Luhanskas un Doņeckas “tautas republiku” izveides, cilvēkiem bija jābūt skaidram, ka tās vēršas pret Ukrainas valstiskumu.

Prokuratūra uzskata, ka Skripņiks zinājis, uz kurieni dodas un ka “tautas republika” vēršas pret Ukrainas valstiskumu, un tā bijusi apzināta iesaistīšanās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas ir kā pēc analoģijas ar Sīriju, ka ir cilvēki, kas pat neaizbraucot no valsts pauž atbalstu Islāma valstij, tur sabiedrībai ir skaidrāks, jo esam koalīcijā pret “Daesh”. Ar Ukrainu ir grūtāk, jo ir cilvēki, kas nostājas vienā vai otrā pusē. Krievijai nav nekādu tiesību graut Ukrainas teritoriālo vienotību un valstiskumu, un to cilvēkiem vajadzētu saprast,” sacīja apsūdzības uzturētāja.

A. Skripņiks savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, aģentūrai LETA sacīja viņa aizstāve Imma Jansone.

Šodien tiesā liecības sniedza A. Skripņika tēvs Oļegs un brālis Ņikita.

Ņikita brāli saticis 2012. gadā Maskavā. Tobrīd viņš dzīvojis Maskavā kopā ar kādu sievieti. Viņa tiesai sniegtais raksturojums brālim bija tiešs: “Cilvēks, kas var melot, apmelot savu ģimeni, ja nepieciešams nopelnīt, zaga arī no draugiem.”

Tēvs Oļegs Skripņiks stāstīja, ka dēls aizgājis no ģimenes, un tikai sociālajos tīklos viņš pamanījis Artjomu, kurš publicētajās fotogrāfijās bijis kopā ar “atsaldētajiem”, kuriem rokās bijuši ieroči. Kad viņš dēlu uzrunājis, viņš “odnoklassņikos” tēvu bloķējis.

Oļegs stāstīja, ka viņu ģimenei ir radi gan Ukrainā, gan Krievijā. Viņš domājis, ka dēls bijis pie radiem, un nav sapratis, ar ko viņš patiesībā nodarbojies. Tēvs pauda sašutumu, ka Artjoms iesaistījies kaut kādā karadarbībā seperātistu pusē.

Tiesā ģimenes locekļus iztaujāja arī par to, vai Artjoms ir piedalījies kādās militārās nometnēs.

Pērnā gada aprīlī, atsaucoties uz advokāti Immu Jansoni, portāls “lsm.lv” rakstīja, ka A. Skripņiks 2014. gadā devies uz tā saucamo Luhanskas “tautas republiku”, kur it kā nodarbojies ar humānās palīdzības dalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Drēbes un citas lietas viņš savācis Maskavā. Jāpiebilst, ka bieži izteiktas aizdomas – zem “humānās palīdzības”, kas nāk no Krievijas, – patiesībā slēpjas pavisam cita veida palīdzība Donbasa kaujiniekiem. Austrumukrainā Skripņiks ievainots galvā.

Reklāma
Reklāma

Pēc advokātes stāstītā, esot liela brūce galvaskausā, paralizēta ķermeņa kreisā puse, kā arī atmiņas traucējumi. “Viņš, piemēram, neatceras, kurā datumā ticis aizturēts Latvijā,” norādījusi advokāte. Taču Skripņiks atceras, ka slimnīcā Luhanskā operēts un pēc tam devies uz Krieviju.

Vērsies Latvijas konsulātā Pleskavā, bet neesot izdevies nokārtot atgriešanos Latvijā. Pēcāk, pēc advokātes stāstītā, puisis ar auto nokļuvis līdz Latvijas robežai un mēģinājis to šķērsot kājām, līdz ticis aizturēts.

Latvijā Drošības policija pret A. Skripņiku ierosināja kriminālprocesu, bet Rīgas tiesu apgabala prokuratūra pērn 10. jūnijā uzrādīja viņam apsūdzību.

Par prettiesisku dalību bruņotā konfliktā ārpus valsts, kas vērsts pret valsts teritoriālo vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām tiesībām un neievērojat starptautisko līgumus, Krimināllikuma 77.1 pants paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Savukārt Krimināllikuma 89.1 pants par piedalīšanos noziedzīgā organizācijā, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.