Daugavpils cietokšņa kompleksa attīstībai virza vairākas idejas 0
Lai saglabātu vēsturisko Daugavpils cietokšņa kompleksu un nodrošinātu tā turpmāku attīstību, Finanšu ministrija (FM) piedāvā trīs risinājumu variantus, kā arī rosina piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.
Ministrija informatīvajā ziņojumā ir piedāvājusi trīs risinājuma variantus. Pirmais no variantiem paredz saglabāt “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus Daugavpils cietoksnī, turpinot šo īpašumu apsaimniekošanu un uzturēšanu ar esošajām finansēm. Tas nozīmē, ka VNĪ arī turpmāk nodrošinātu atsevišķu VNĪ pārvaldīšanā esošo objektu Daugavpils cietoksnī attīstību Iekšlietu ministrijas un Kultūras ministrijas vajadzībām.
No šī varianta būtu dažādi ieguvumi, piemēram, tā īstenošanai sākotnēji būtu nepieciešami salīdzinoši mazi finanšu resursi, tāpat šis variants piedāvā jautājumu par VNĪ pārvaldīšanā esošo neizmantoto objektu Daugavpils cietoksnī atkārtoti skatīt pēc trīs līdz pieciem gadiem, tas teorētiski dotu laiku un iespēju jaunām nekustamā īpašuma attīstības tendencēm Daugavpils pilsētā un Daugavpils cietoksnī. Tomēr FM vienlaikus norāda, ka esošās situācijas saglabāšana turpinātu pasliktināt VNĪ pārvaldīšanā esošo objektu Daugavpils cietoksnī tehnisko stāvokli, radot drošības draudus Daugavpils cietokšņa iedzīvotājiem un apmeklētājiem.
Otrs variants paredz atsavināt VNĪ neizmantotos objektus. Sākotnēji VNĪ tās pārvaldīšanā saglabātu 28 objektus Daugavpils cietoksnī, nodrošinot šo objektu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī turpinātu attīstīt objektus, kas paredzēti Iekšlietu ministrijas un Kultūras ministrijas vajadzībām. Savukārt ilgtermiņā neizmantotos VNĪ pārvaldīšanā esošos objektus Daugavpils cietoksnī šī risinājuma varianta gaitā paredzēts atsavināt līdz 2018.gadam. Pie šī risinājuma ir piebilde, ka iespējas atrast potenciālos investorus ir diezgan ierobežotas, kā arī iespējama nekustamo īpašumu stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.
Kā trešais variants tiek piedāvāts nekustamo īpašumu pakāpeniska un kompleksa turpmākā attīstība, kas paredzētu daļu no VNĪ pārvaldīšanā esošajiem objektiem attīstīt valsts iestāžu vajadzībām, daļu potenciāli atsavināt Daugavpils pilsētas domei pašvaldības funkciju pilnvērtīgai veikšanai, kā arī privātajam sektoram. Šis variants paredz arī Daugavpils cietokšņa saglabāšanas un attīstības padomes izveidi, kuras mērķis būtu veicināt dažādo īpašnieku un ieinteresēto pušu viedokļu un lēmumu saskaņotu pieņemšanu.
Tāpat šis variants paredz prioritāro objektu pakāpenisku konservāciju, kas potenciāli novērstu nekustamā īpašuma tehniskā stāvokļa pasliktināšanos un kultūrvēsturiskās vērtības zudumu. Bet ņemot vērā, ka Daugavpils cietoksnī jau patlaban tiek īstenots investīciju projekts, kas paredz Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ēku kompleksa izvietošanu VNĪ pārvaldīšanā esošajos objektos, būtu nepieciešams izvērtēt arī citu valsts iestāžu vajadzības un iespējas tās izvietot Daugavpils cietoksnī, kas jau šobrīd atrodas un darbojas Daugavpils pilsētā, rosina FM.
Daugavpils cietokšņa lielā apjoma un lielā objektu skaita dēļ tā saglabāšana un attīstība prasa lielus finanšu ieguldījumus, tāpēc ministrija rosina apsvērt iespēju piesaistīt ES fondu līdzekļus, finanšu tirgos piesaistītos līdzekļus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.
No šiem trim variantiem Finanšu ministrija rosina īstenot trešo, kas saskan ar Daugavpils cietokšņa vienotās attīstības vīziju, kā arī tā novērš galvenos līdzšinējos trūkumus kā nekustamo īpašumu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, nesaskaņotu Daugavpils cietokšņa saglabāšanu un attīstību.
Raksturojot esošo situāciju ar Daugavpils cietokšņa stāvokli, Finanšu ministrija norāda, ka liela daļa apbūves un Daugavpils cietokšņa nocietinājumu sistēmas ir kritiski sliktā tehniskā stāvoklī. Ilgais periods, kad ēkas stāvēja tukšas un netika apsaimniekotas, atstājis būtiskus bojājumus, kas aizvien progresē.
Tāpat neatgriezeniski ir zuduši dažādi elementi, kas patvaļīgi ilgā laika posmā ir iznesti no Daugavpils cietokšņa. Patlaban atbildība par cietokšņa teritorijas attīstību, uzturēšanu un apsaimniekošanu ir vairāku institūciju pārraudzībā. Šobrīd Daugavpils cietokšņa galvenajā daļā atrodas vairāk nekā 80 nekustamā īpašuma objekti, kuru īpašnieki ir gan valsts, gan pašvaldība, gan privātpersonas.
No VNĪ pārvaldīšanā esošajiem objektiem 12 objekti neprasa tūlītējus ieguldījumus, septiņiem objektiem nepieciešams novērst defektus, kas rada nākotnes bojājumus, tādējādi pasliktinot šo nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, pieci objekti atrodas avārijas stāvoklī un apdraud apkārtējo drošību, divi objekti ir paredzēti demontāžai un divi objekti ir zemes gabali.
Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz, ka konsultatīvā padome ir jāizveido līdz šā gada 2.decembrim. Tāpat līdz šim datumam Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir jāizvērtē pasākumu kopums uzņēmējdarbības attīstībai Daugavpils cietoksnī ar mērķi veicināt tirdzniecību, piesaistot ieguldījumus infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.
Tāpat ministrijām, plānojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu līdzekļu mērķteritoriju, jāizvērtē iespēja paredzēt investīcijas Daugavpils cietoksnī, lai veicinātu Eiropas Savienības politiku un ārējo finanšu instrumentu piesaisti Daugavpils cietokšņa saglabāšanai un attīstībai. Šī informācija jāiesniedz Finanšu ministrijā arī līdz 2.decembrim.
Informatīvais ziņojums pieteikts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.
