Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
3. maijs, 2017
Drukāt

Daugavpils teātrī – Latgales kongresa simtgadei veltīts iestudējums (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Skats no izrādes "Nūgrymušõ pile" Daugavpils teātrī.

6. maijā Daugavpils teātrī Latgales kongresa simtgadei veltīta muzikāla izrāde latgaliski “Nūgrymušõ pile” (“Nogrimusī pils”). 1917. gadā Latgales kongresā tika pieņemts izšķirošs lēmums, kurš vienoja Latgali, Vidzemi un Kurzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti.

Latgales kongresa simtgadei veltītās izrādes “Nūgrymušõ pile” pamatā ir ievērojama latgaliešu un latviešu kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna luga. Visu mūžu viņš bija nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Bet viens no būtiskākajiem F. Trasuna nopelniem ir tas, ka viņš bija Latvijas apvienošanās idejas iniciators. Šī ir uz varoņteiku pamata veidota luga, kurā caur seniem mītiem, apvienotiem ar vēsturisku realitāti, tiek aktualizēta spēcīgas nacionālās idejas un identitātes problēma.

Sensenos laikos bija tāda pils, kurā visi dzīvoja laimē un pārticībā. Ar laiku pils iedzīvotāji tā pieraduši pie bagātības, ka pārstājuši cienīt dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotās tradīcijas, tāpēc pils nogrima. Bet tā augšāmcelsies, ja atradīsies cilvēks, kurš garīgās vērtības godās augstāk par materiālajām un būs gatavs vest savus tautiešus cīņā par šo zaudēto laimīgo zemi. Izrādes radošā komanda tic, ka F. Trasuns par laimīgo zemi ir uzskatījis mūsu Latviju, kuras laime slēpjas tautas vienotībā.

Izrādes režisors Oļegs Šapošņikovs lugu atrada pavisam nejauši. “Lugā teksti ir kā dzeja, tādējādi luga jau ritmizēta, tai piemīt ne tikai latgaliešu valodas, bet arī dzejas mūzika un ritmika. Esmu centies šo materiālu savā ziņā pietuvināt sengrieķu traģēdijai, kurā bija pieņemts iesaistīt kori kā skatītāju no malas. Šī loma uzticēta korim “Daugava”, un tas būs kā skatuves norises papildinošs spogulis,” teic O. Šapošņikovs.

Iestudējuma tapšanā tika iesaistīti vairāki pazīstami mākslinieki, arī komponists Kārlis Lācis. Darbs pie šīs izrādes ir pirmais, kurā K. Lācis sacerēja mūziku tekstiem latgaliešu valodā. Viņš neslēpj, ka dažkārt nācies vairākkārt noklausīties tekstu, lai saprastu tā jēgu, bet latgaliešu valoda ir ļoti plūstoša un muzikāla. Un dažas no dziesmām, kuras paredzētas korim, ir vienas no labākajām, kas viņam izdevušās. “Iestudējuma iecere ir vērienīga kā režisoriski, tā arī dalībnieku skaita ziņā, un arī mūziku esmu centies radīt jaudīgu,” tā K. Lācis.

Pirmā sadarbība ar Daugavpils teātri ir horeogrāfam Agrim Daņiļevičam. “Šī izrāde var tikt iestudēta tikai Latgalē, kur ir tādi cilvēki, tāda mentalitāte, jāsaka, tāds asiņu, emociju, raksturu un temperamentu kokteilis cilvēkos, kas padara to par unikālu vietu Latvijā. Tāpēc man liekas, ka tas, kas notiek uz skatuves, ir neatkārtojami,” atzīstas A. Daņiļevičs.

Režisors O. Šapošņikovs par izrādes aktualitāti šodien teic: “Mūsdienās šis iestudējums varētu izskanēt kā atgādinājums, ka nedrīkst nodot garīgus ideālus. Varat to saukt arī par manifestu.”

Šo iestudējumu pēc pirmizrādes Daugavpils teātrī varēs noskatīties arī Rīgā – 15. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+