Foto – du.lv

Daugavpils universitātes zinātnieki atklājuši 28 jaunas vaboļu sugas 1

Aizvadītais gads Daugavpils Universitātes koleopterologiem – zinātniekiem, kas pēta vaboles -, bijis īpaši veiksmīgs, jo atklātas un aprakstītas 28 zinātnei jaunas sugas, tostarp skaitā trīs fosīlās jeb izmirušās sugas, kas atrastas Baltijas jūras dzintarā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Atklātas un aprakstītas divas līdz šim zinātniekiem nezināmas vaboļu ģintis. Lielākā daļa jaunatklāto sugu eksemplāri jeb tipi glabājas Daugavpils Universitātes vaboļu kolekcijā, kas pašlaik ir lielākā Baltijā, informē DU.

Īsspārņu dzimtas vaboļu pētnieks Aleksejs Šavrins atklāja piecas līdz šim nezināmas ģints Lesteva sugas. Divas no jaunatklātajām sugām ir sastopamas Ķīnā, bet trīs no tām ir izplatītas Irānā. Tās ir nelielas, dažus milimetrus garas, tumšas vaboles ar saīsinātiem segspārniem, kas sastopamas gan mērenā klimata joslā (tai skaitā arī Latvijā), gan tropiskajos reģionos, līdz šim tās ir nepilnīgi izpētītas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skrejvaboļu dzimtas pētnieks Aleksandrs Aniščenko arī atklāja piecas zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas, no kurām viena suga izrādījās piederīga līdz šim nezināmai un neaprakstītai vaboļu ģintij Foveocrotaphus. Divas jaunatklātās skrejvaboļu sugas ir izplatītas Filipīnu tropiskajos mežos, divas sastopamas Namībijā, bet viena atrasta Mjanmā. Neskatoties uz to, ka skrejvaboļu dzimta ir viena no labāk izpētītajām vaboļu dzimtām pasaulē, no tropiskajiem un grūti pieejamajiem augstkalnu reģioniem zinātnieki joprojām apraksta simtiem jaunatklātu sugu.

Andris Bukejs šajā gadā ir aprakstījis trīs zinātnei jaunas, bet līdz mūsdienām izmirušas vaboļu sugas, kuras atrastas Baltijas dzintarā. Baltijas dzintars satur lielu daudzumu līdz šim neaprakstītu kukaiņu sugu. Pēdējos gados Bukejs no Baltijas dzintara ir aprakstījis trīs jaunas vaboļu ģintis un divpadsmit zinātnei jaunas sugas.

Visvairāk zinātnei jauno sugu 2014. gada laikā ir atklāts koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtā. DU rektors, akadēmiķis Prof. Arvīds Barševskis ir aprakstījis 15 zinātnei jaunas koksngraužu sugas, no kurām viena suga izrādījās piederīga jaunai, līdz šim neatklātai ģintij Lagriadoliops. Visas jaunatklātās koksngraužu sugas ievāktas dažādās Filipīnu arhipelāga salās esošajos tropiskajos mežos. Divas no jaunatklātajām sugām aprakstītas kopā ar vācu zinātnieku Olafu Jēģeru no Drēzdenes Zooloģijas muzeja, un tās glabājas šī muzeja fondos.

Vislielākais jaunatklāto sugu skaits ir no tropisko koksngraužu ģints Doliops. Šīs vaboles ir nedaudz lielākas par vienu centimetru, krāšņas, galvenokārt – metāliski spīdīgas. Pastiprināti pētot šo ģinti, pēdējos divos gados Barševskis jau ir atklājis 17 līdz šim nezināmas šīs ģints sugas. Ģints Doliops sastopama tikai Filipīnu arhipelāgā, turklāt tā ir ļoti reti pārstāvēta muzeju kolekcijās, jo grūti ievācama. Šīs vaboles apdzīvo mūža mežus stāvajās kādreizējo vulkānu nogāzēs, ļoti nelielās teritorijās.

Reklāma
Reklāma

Pašlaik Daugavpils Universitātē ir lielākā šīs ģints kolekcija pasaulē – gandrīz 400 īpatņi, kas pārstāv 41 sugu no 54 pasaulē līdz šim zināmajām šīs ģints sugām. Viena no šīs ģints jaunatklātajām sugām Doliops daugavpilsi turpmāk nesīs Daugavpils vārdu, tādējādi uzsverot Daugavpils pilsētas un Daugavpils Universitātes, kā viena no atpazīstamākajiem vaboļu pētīšanas centriem Austrumeiropā nozīmīgumu. Tieši Daugavpils zinātnieku izstrādātās datu bāzes www.carabidae.org un www.cerambycidae.org pašlaik ir atzītas par pasaulē vadošajām šajā jomā.