Dauls sola 200 eiro par ha 
 0

“Eiropas Tautas partija izprot un atbalstīs Latvijas intereses,” tā tūlīt pēc tikšanās savā kabinetā Eiropas Parlamentā (EP) ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu un ministrijas pārstāvjiem apliecināja EP Eiropas Tautas partijas (ETP) priekšsēdētājs Žozefs Dauls.


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Viņa priekšlikums ir panākt, lai Baltijas zemnieki saņemtu ne mazāk par 75 procentiem no Eiropas valstu vidējā maksājuma, kas būtu aptuveni 200 eiro par hektāru līdz šim solīto 144 eiro vietā. Taču visām valstīm pilnīgi vienādus maksājumus politiķis nesola.

“Maksājumi Baltijas valstīm būs lielāki, tie pieaugs, taču nākamajā lauksaimniecības reformā visām valstīm tie vienādi nebūs. Tādēļ, ka arī atalgojums nav vienāds – līdz ar to, manuprāt, atšķirības arī tiešmaksājumos starp trim valstīm saglabāsies arī gaidāmajā lauksaimniecības reformā,” atzina Ž. Dauls.

CITI ŠOBRĪD LASA

ETP frakcijas vadītājs, kas savulaik viesojies arī Latvijā, tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem ES struktūrās, kurš EP vārdā risina daudzus svarīgus jautājumus un kura viedoklī ieklausās arī Eiropas valstu premjeri. Ž. Daula vadītajā politiskajā grupā darbojas 271 deputāts no 754 kopumā. Turklāt Daulam nozare nav sveša, jo viņš pats ir zemnieks un Francijas austrumu reģionā Elzasā pazīstams gaļas lopu fermeris.

Jūnija vidū Dauls Briselē ir iecerējis pārrunāt Latvijas situāciju ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

“No pirmās stadijas šobrīd esam pārgājuši uz otro. Pirmajā bija svarīgi pēc iespējas plašāk informēt par Baltijas valstu problēmām, bet tagad ir sākušies risinājumu meklējumi. Tagad deputāti atzīst, ka Baltijas jautājumu nevarēs risināt kopējās sistēmas ietvarā,” secina EP deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”). “Ir jābūt vienreizējam risinājumam Baltijas valstīm, iespējams, Polijai un Bulgārijai. Šobrīd EP kuluāros to jau ir sākuši aktīvi apspriest,” tā S. Kalniete.