Latvijā
Sabiedrība

LA apskats: Lāčplēsis Dreiškens, premjera viesis, tiesībsarga emocijas 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Cilvēks. Daumants Dreiškens – Lāčplēsis ar Latvijas karogu

Piektdien sāksies Phjončhanas olimpiskās spēles un atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesīs Daumants Dreiškens. Bobsleja stūmēji allaž paliek pilota ēnā, jo filigrāns stūrmanis ir svarīgākais ekipāžas dalībnieks, un trīs šīs cunftes pārstāvji savulaik jau nesuši Latvijas karogu olimpiādes atklāšanā – Sandis Prūsis, Zintis Ekmanis, Jānis Ķipurs. Nebūtu nekāds pārsteigums, ja Dienvidkorejā tradīciju turpinātu Oskars Melbārdis.

Tomēr šoreiz izvēle krita uz Dreiškenu, kurš četru olimpisko ciklu laikā sekmējis ceļu, kas Latvijas bobsleju aizvedis līdz pašām virsotnēm. Dzelzs vīrs, Lāčplēsis, vīrs ar zemniekiem raksturīgu darba tikumu, visu laiku labākais Latvijas bobsleja stūmējs – tā viņu raksturo līdzgaitnieki.

Savulaik desmit gadu posmā Daumants izlaida tikai dažas sacensības, par ko izpelnījies dziļu izlases galvenā trenera Sanda Prūša cieņu. No malas stūmēja pienākums varētu šķist viegls – dažas sekundes paskrien, ielec kamanās un nobrauc lejā. Tomēr tā ir tikai mikroskopiska daļa no lielā darba aisberga, kas paliek otrajā plānā. Dauzīšanās virāžās, milzu spiediens, arī kritieni un vienkārši smagi treniņi, lai būtu pasaules līmenī, – viņš to visu pārvarot bez kurnēšanas. Ne velti Latvijas Gada balvai sportā ticis izraudzīts kā paraugs sportā.

Pagājušajā nedēļā Dreiškena vārds medijos plaši izskanēja vēl kādā aspektā – gulbenietis pirms došanās uz Dienvidkoreju uzdāvināja savām atvasēm kucēnu, uz ko bērni reaģēja ar sajūsmas saucieniem un prieka asarām. Lai Daumantam & Co Phjončhanā tāpat kā Sočos līst laimes asaras!

Joks. Draudzīgais rokasspiediens

Visvairāk ceļojušais fotoattēls sociālajos tīklos aizvadītajā nedēļā bija Ministru prezidenta Māra Kučinska un biedrības “Varu Latvijas tautai” pārstāvja Igora Lukjanova rokasspiediens valdības sēžu zālē. Fotografēts pēc tam, kad Valsts kancelejā ieradās vairāki desmiti lūgto viesu, aktīvistu, lai parakstītu nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta memorandu sadarbības un saprašanās garā. Tādējādi 31. janvārī NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomei pievienojās 35 jaunas organizācijas.

Publikas interesi bilde raisīja tāpēc, ka Lukjanovs slavens ar to, ka daudz kur ierodas kā nelūgts viesis, kamdēļ izpelnījies palamu “pārtiju bomzis”. Grūti teikt, Igors to uzskata par darbu, hobiju vai pienākumu, taču viņš atrod visu sarīkojumu, konferenču, kongresu, restorānu un kafejnīcu atklāšanu un citu ceremoniju adreses, lai pasākumu pagodinātu ar savu klātbūtni. Dažviet, kur notiekošo gribētu paturēt privātumā un noslēgtībā, pret viesību bomzi kā nelūgtu ciemiņu vēršas vakara vadītāju dusmas un viņam sanāk darīšana ar ārāmetējiem, citur par ierašanos neko nesaka.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Novērotas arī nelielas Lukjanova politiskās aktivitātes, piemēram, viņu vaino viltus ziņu izplatīšanā paša veidotos interneta portālos. Tā blogeris Jānis Polis, pirms gada analizējot interneta propagandu Latvijā, secināja, ka Igors Lukjanovs publicējis simtiem rakstu portālā Protesti.lv – vienā no “Latvijā viss ir slikti!” žanru pārstāvošajiem “ziņu” portāliem. “Absolūtu vairākumu Lukjanova publikāciju veido vairāk vai mazāk tendenciozas ziņas no tādiem avotiem kā “Nozagts.com”, Krievijas valdības kontrolētās ziņu aģentūras “Sputnik” un cita gana mīklaina ziņu portāla “Infotop.lv”. Bieži tiek izmantota metode kādā citā Latvijas ziņu resursā publicētai ziņai pievienot skandalozu, saturam neatbilstošu virsrakstu un attēlu, bet ik pa laikam tiek publicēti arī atklāti nepatiesi, Latviju nomelnojoši materiāli (fake news),” rakstīja J. Polis.

Jāpiebilst, ka I. Lukjanova pārstāvētā NVO – biedrība “Varu Latvijas tautai” – pirms diviem gadiem iniciēja vākt parakstus tautas nobalsošanas ierosinājumam par Saeimas atlaišanu, taču guva vēlētāju niecīgu atsaucību.

Par savu jauno paziņu, savādo viesi Igoru Lukjanovu un kopējo fotografēšanos premjerministrs Kučinskis pastāstīja “Latvijas Avīzei”: “Iepriekš šo kungu nepazinu un esmu pārsteigts par jau saņemtiem pārmetumiem no šīs pašas nevalstisko organizāciju memoranda padomes, ka sarokojos ar cilvēku, kurš īsti neesot “iesaistītā persona”. Cik saprotu šo darbības sfēru, padome ir kā atvērts klubiņš, kur satiekas un koleģiāli spriež par plaša spektra tematiku. Kur vēl augstāku demokrātijas pakāpi, kā valdības namā uzņemt kustību, biedrību, apvienību pārstāvjus, kuri savas organizācijas ir oficiāli reģistrējuši. Ja es kādam būtu atteicis tikšanos, man pārmestu nedemokrātiskumu!”

Pārpratums. Vienu mēnesi ārzonas statusā

Uz vienu mēnesi Latvija un Igaunija atradās Ukrainas veidotā nodokļu patvēruma zonu melnajā sarakstā līdzās tādām slavenām “nodokļu paradīzēm” kā Britu Virdžīnu salas, Kipra, Libērija un citās.

Ja valsts vai teritorija iekļuvusi šajā sarakstā, tajā reģistrētiem uzņēmumiem Ukrainā tiek piemērots lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kā arī paredzēta stingrāka uzraudzība. Latvijas diplomātiskais dienests iesniedza Ukrainai notu, un tas devis rezultātu – Baltijas valstis no “ārzonu” saraksta tikšot izņemtas. Droši vien Ārlietu ministrijā sit plaukstas, ka Latvijai novērsts reputācijas risks, bet saimnieciskā bloka ministrijas priecājas, ka Latvijas uzņēmumiem nebūs stingrāki noteikumi. Tomēr pēcgarša palikusi, un nav jau tā, ka mēs vienmēr būtu tīri un balti. Latvija starptautiskajā presē ik pa laikam aprakstīta kā savdabīgs “spēļlaukums” Krievijas bagātniekiem, izskanējušas arī aizdomas par naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām, un ASV iestādes atgādina par nepieciešamību stingrāk kontrolēt nerezidentu ieguldījumus un aizdomīgus darījumus. Latvijai vēl ir daudz lietu, kuras sakārtot, un tad varam mācīt citus par likuma varu, tiesiskumu un pretkorupcijas pasākumiem.

Mācība. Emocijas atbildības vietā

Pagājušajā nedēļā ar apdullinošu troksni un pārmērīgiem epitetiem par “prātam neaptveramiem” varas darbiem un “spīdzināšanu” izskanēja smagi pārmetumi bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži” darbiniekiem. Tagad iestādes vadītāja ir no amata atstādināta un dažādas institūcijas ķērušās pie situācijas izvērtēšanas. Veselības ministrija, kā tas jau kļuvis ierasts pēdējā laikā ministrijām, steidza atvainoties bērniem.

Pirmajam tiesībsarga saceltajam troksnim norimstot, sāk skaidrāk iezīmēties atbildības jomas, kā arī iemesli, kuru dēļ par ķīlniekiem varētu būt kļuvuši gan slimi bērni, gan personāls, kuru darbs ir gan emocionāli, gan fiziski smags.

Vēsturisku iemeslu dēļ valsts attālā ziemeļrietumu stūrī esošā slimnīca nespēj piesaistīt pietiekamu skaitu ārstu, kas nepieciešams pacientu ārstēšanai, un par to slimnīcas vadība gadiem ziņojusi savai tiešajai priekšniecībai.

Iespējams, ka tieši ārstu trūkuma dēļ ārstniecības procesā pieļauti pārkāpumi, tajā skaitā fiksācijas kārtības neievērošana. Cik bieži un kā tas noticis, tagad pārbaudīs atbildīgās iestādes. Tiesībsargs par viņa biroja veiktajā pārbaudē konstatētajiem faktiem sola vērsties Ģenerālprokuratūrā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Saistītie raksti

Jācer, ka tad, kad visas pārbaudes būs beigušās un emocijas rimušas, atbildību par to, kāpēc slimnīcā, kurā trūkst ārstu, tomēr tiek uzņemti un ārstēti pacienti, uzņemsies tie, kam par to atbildēt ietilpst tiešajos darba pienākumos. Tajā skaitā ministrija.

Taču arī tiesībsargam būtu nopietni jāpārvērtē savu izteikumu krāšņums, pieskaroties tik jūtīgai tēmai kā bērni ar psihiskām saslimšanām un viņus ārstējošais un aprūpējošais personāls. Lai pārlieku nestigmatizētu nedz šādu ārstniecības iestāžu pacientus, nedz personālu. Diemžēl šādi pacienti būs vienmēr, un viņu ārstēšana un aprūpe arī būs atšķirīga no parasto slimnīcu pacientiem piemērotās.

LA.lv