“Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš
“Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš
Foto – Dainis Bušmanis

Guntis Ščerbinskis: Dauzīt zobus, likt pie sienas… 7

Ja politiskā spēka mērķis ir Saeimas un valsts likumdošanas procesa diskreditācija, “Saskaņas” deputāts Andrejs Elksniņš neapšaubāmi ir pelnījis partijas biedru uzslavas, varbūt pat kādu ordeni.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pirms diviem mēnešiem rakstīju par Elksniņa domugraudiem tviterī, kur viņš, sūrojoties par sliktiem tanku, vilcienu un policijas auto iepirkumiem, mudināja atlaist atbildīgos ierēdņus, pirms tam viņiem izdauzot zobus. Nekāda reakcija ne no partijas puses, ne no citiem kolēģiem Saeimā nesekoja. Lai gan deputāta Ētikas kodeksā teikts, ka “deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību ie­stāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli”, publisks mudinājums izsist ierēdņiem zobus parlamentāriešu ieskatā acīmredzot bija pieklājības robežās. Kā zināms, apetīte rodas ēdot, bet visatļautību jo sevišķi veicina nesodāmības atmosfēra. Nebija ilgi jāgaida, kad deputāts Elksniņš jau no Saeimas tribīnes 22. decembrī aicināja valstī ieviest kārtību, “profilakses pēc pāris nostādot pie sienas”.

Pēdējo deputāta izlēcienu sadzirdējuši arī kolēģi. Solvita Āboltiņa vērsusies ar iesniegumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lai vērtētu Elksniņa paustos murgus parlamenta sēdē. Starp citu, kad oktobrī kā vēlētājs vērsos šajā komisijā par deputāta publisku mudinājumu ierēdņiem dauzīt zobus, tiku laipni atšūts. Saeimas Kārtības rullis paredz iespēju tikai pašiem deputātiem rosināt ētikas pārkāpuma lietu par kolēģi. Vēlētājiem te nav nekas sakāms – tā teikt, jūsu tiesības ir reizi četros gados paust savu gribu, pēc tam deputāts var ampelēties, kā tam tīk. Šāda kārtība neattaisnojas, jo deputātu ētikas jautājumus lielā mērā pakārto konkrētā brīža politiskajam izkārtojumam un izdevīgumam. Tas darbojas pēc principa: ja gribam kašķi, rosinām lietu, ja šobrīd tas nav īsti vajadzīgs – izliekamies pārkāpumu neredzam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zīmīgi, ka no sava partijas biedra izteikumiem necenšas norobežoties “Saskaņa”, kurā acīmredzot valda citi priekšstati ne tikai par politiķa uzvedības normām, bet arī par valstī iedibinātajiem likumiem un tikumiem. Ja vien partija tomēr nav slēpti sodījusi Elksniņu, nosūtot viņu “trimdā” uz Daugavpili cīnīties par mēra krēslu. Tiesa, baisi iedomāties, ja, iegūstot varu pilsētā, Elksniņš patiešām tajā centīsies ieviest kārtību savā izpratnē.

Jāapzinās, ka Saeimas deputāta rīcība, mudinot uz pretlikumīgām darbībām, nav tikai ētikas jautājums. Tas liek uzdot jautājumus, kas tad mūsu valstī pieņem likumus un kam tie likumi ir rakstīti un kam ne. Drošības policija, piemēram, pērn pamatoti vērtēja tā brīža Latvijas Islāma kultūras centra vadītāja Imrāna Oļega Petrova izteikumus. Viņš pēc slaktiņa “Charlie Hedbo” redakcijā sacīja, ka sods bijis pelnīts, pieļaujot, ka pietiekami būtu ar pirkstu salaušanu franču karikatūristiem. Ja Elksniņa pamudinājumi “dauzīt zobus” vai kādu “stādīt pie sienas” ar kaut ko atšķiras, tad, manā izpratnē, tikai ar to, ka tā ir tikpat liela bezatbildība ar vēl smagākām sekām un tālejošāku kaitējumu. Drošības iestādēm tam būtu jāpievērš pelnīta uzmanība.

Jāsecina, cik būtībā neaizsargāta ir mūsu Saeima pret centieniem diskreditēt to. Šādi mēģinājumi, kas nāk no paša parlamenta iekšienes, var būt daudz iedarbīgāki nekā mērķtiecīga propaganda no ārpuses. Savukārt likumdevēja un valsts likumdošanas procesa diskreditācija ir bīstams ceļš uz vispārēju destabilizāciju. Tieši šādā kontekstā jāvērtē amatpersonas atbildība.