Foto – Valdis Semjonovs

Latgalē man pieder zeme un māja, ko esmu nolēmis uzdāvināt savam krustdēlam, bet nelielais dzīvoklītis pilsētā, ja pirmais aiziešu, lai paliek sievai. Diemžēl vienīgo meitu esam izaudzinājuši tādu, kura par saviem vecīšiem neliekas ne zinis. Lai tad arī paliek bez nekā! Uz laukiem dzīvot iet viņa tik un tā netaisās.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Citu radinieku mums nav. Par laimi, krustdēls (mana mirušā brāļa dēls) gan vienmēr palīdz un grūtos brīžos ir blakus. Īpašums, kā zināms, ir pienācīgi jāapkopj un par to jāmaksā nodokļi, tāpēc gribu dāvinājumu noformēt nekavējoties. Vienīgais, ko vēlētos – lai krustdēls nepārdod šo zemi kādam ārzemniekam vai neatdod meitai. Kas man šādā gadījumā būtu jāzina?
 Staņislavs Līvānos

Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Dāvināt var katra rīcībspējīga persona un arī dāvanu iegūt var katrs. Taču jāatceras, ka dāvinājums ir divpusējs darījums, un, lai būtu spēkā, tas, kā teikts likumā, ar pateicību ir jāpieņem apdāvinātajam vai viņa vietniekam (pilnvarotajai personai, likumiskajam pārstāvim, aizbildnim, aizgādnim). Izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais iegūst tiesības prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu gan no paša dāvinātāja, gan arī no viņa mantiniekiem.

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Kokteilis

VIDEO. Aktieris Kaspars Dumburs atklāj, vai gatavs spert nākamo soli attiecībās ar Sanktpēterburgā dzimušo draudzeni

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi

Latvijas Civillikums paredz vairākus dāvinājuma veidus. Var dāvināt kādu konkrētu lietu vai visu mantu. Dāvinājuma līgumu var noslēgt arī ar kādu nosacījumu. Taču tad konkrēti jānorāda nosacījums, lai turpmāk par to nerastos nekādas domstarpības.

Likums paredz, ka katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī ir ierobežots tiesību ilgums, uzliekot apdāvinātajam par pienākumu atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam. Ja apdāvinātais nepilda noteikto uzlikumu, dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu vai par dāvinājuma atdošanu. Savukārt ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē saprot tādus, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem. Jāievēro, ka šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pieļaujama.

Latvijas Civillikuma 1919. pants paredz iespēju dāvinātājam vienpusēji atteikties no noslēgtā līguma (izņemot dāvinājumu atlīdzības nozīmē), atsaucot dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Likums arī nosaka konkrētus gadījumus, kas atzīstami par apdāvinātā rupju nepateicību:

• dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos;

• dāvinātājam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums;

• dāvinātāja atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bija iespējams viņam palīdzēt.

Jāievēro, ka tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ ir personīga prasība un tā nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem, kā arī nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. Dāvinātājs var celt tikai personisku prasību pret apdāvināto, lai tas atdod pašu lietu līdz ar tās piederumiem un labumiem, kas no tās iegūti.

Slēdzot dāvinājuma līgumu,vienmēr jāatceras: ja dāvinātājs sastāv reģistrētā laulībā un nekustamais īpašums ietilpst laulāto kopmantā, šādam darījumam ir nepieciešama otra laulātā piekrišana. Piekrišana jāizsaka rakstveidā, to apliecinot pie notāra. Tostarp, noformējot dāvinājumu otram laulātajam, jāņem vērā, ka manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (arī dāvinājums), ir uzskatāma par laulātā atsevišķu mantu. Tas nozīmē, ka, šķirot laulību, šo dāvinājumu neuzskatīs par laulāto kopmantu un nedalīs. Tāpat šāds dāvinājums ir atsevišķa manta laulātā nāves gadījumā.

Taču arī laulātā dāvinājumu var atsaukt rupjas nepateicības dēļ. Likums paredz īpašus gadījumus:

• ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos mantiniekus;

• ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;

• ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs atvainojami maldījies par laulības esamību.

Tiesības atsaukt dāvinājumu šajos īpašajos gadījumos ir tikai pašam dāvinātājam.

Ja zemi un māju vēlaties uzdāvināt savam krustdēlam, jāņem vērā, ka Latvijas Civillikuma 1922. pants paredz neatraidāmo mantinieku interešu aizsardzību. Neatraidāmie mantinieki ir laulātais un bērni.

Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Tas nozīmē, ka jūsu meita, ja vēlēsies, kādreiz varēs pieprasīt savu daļu mantojuma. Civillikuma 422. – 425. pantā precizēts, ka neatņemamā daļa ir puse no tā, kas neatraidāmajiem mantiniekiem pienākas pēc likuma.