Kultūra
Kultūrpolitika

Dāvana Latvijai un “opapam prezidentam” 16


Jaunā Jāņa Čakstes māja Salgales pagasta “Aučos”.
Jaunā Jāņa Čakstes māja Salgales pagasta “Aučos”.
Publicitātes foto

Šīs nedēļas nogalē, no 14. līdz 16. septembrim, visā Latvijā notiks ikgadējās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuras šogad veltītas mūsu valsts izveidošanai un attīstībai.

 

Eiropas Kultūras mantojuma dienas kopš 1995. gada mūsu valstī koordinē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), un katru gadu tiek izcelta kāda Latvijai un Eiropai nozīmīga kultūrvēstures tēma.

NKMP vēsta, ka šogad kopumā notiks 64 pasākumi un to programma ne tikai piedāvās iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos, piemēram, izstaigājot Baumaņu Kārļa vietas Limbažos, apmeklējot Dziesmu dienu Dikļos vai Franča Trasuna muzeju “Kolnasāta”, bet arī apzināties, kāds ir tas mantojums, ko radām nākotnei, piemēram, iepazīstot Rīgas pils Kastellas jauno arhitektūru vai kultūras kanona spēlē izpētot Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Šoreiz “Kultūrzīmes” vēlas izcelt kādu īpašu notikumu Zemgalē Ozolnieku novada Salgales pagastā, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās “Auči”, kas ir viens no novada sešiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem. Kopš māju atgūšanas “Aučos” jau divdesmit piecus gadus darbojies neliels, dzimtas uzturēts muzejs. Šogad kā dāvanu Latvijas simtgadē un cieņas apliecinājumu savam “opapam prezidentam” Čakstu dzimta ir uzcēlusi un izveidojusi jaunu muzeju “Jāņa Čakstes māja”.

“Mēs, daļa no Jāņa Čakstes pēcnācējiem, regulāri sanākam kopā un plānojam, ko vajadzētu mainīt un uzlabot, lai “Auči” būtu Latvijā nozīmīga vieta, kur notiktu sarunas par Latvijas attīstību, kur varētu diskutēt, kāda nozīme ir brīvībai, ko īsti nozīmē demokrātija. Prezidenta amatā Čakste izcēlās ar spēju stāvēt pāri partijām un saglabāt objektivitāti. Mūsuprāt, ir svarīgi aktualizēt, ka Satversmē ir nostiprinātas ne tikai pilsoņu tiesības, bet arī pienākumi pret mūsu valsti. Jānim Čakstem bija deviņi bērni, un pašlaik mūsu sazarotā dzimta mīt gan Zviedrijā, Amerikā, Austrālijā, Norvēģijā un, protams, Latvijā. Kopā mūsdienās Čakstu dzimtas spēks ir mērojams 70 pārstāvjos,” “KZ” pastāstīja pirmā Latvijas Valsts prezidenta mazmazmeita Kristīne Čakste.

Līdz šim “Auči” bijis muzejs, kur informācija tradicionāli lasāma un vērojama, tagad, ar dizaina biroju “H2E” un tā dibinātāju Holgera Elera un Ingunas Eleres profesionālo veikumu, Čakstu dzimtas stāsts tiks apmeklētājiem izstāstīts mūsdienīgā, interaktīvā formātā, un audiogidos to varēs dzirdēt vairākās valodās. Tajā pašā laikā jaunajā Jāņa Čakstes mājā nepazudīs jau iepriekš savāktie vēsturiskie materiāli.

Latvijas valsts vēsturē Jānis Čakste ir viens no visievērojamākajiem visu laiku politiķiem. Viņš kopā ar domubiedriem organizēja arī vienu no nozīmīgākajiem Pirmās atmodas kultūras notikumiem Kurzemē – IV Latviešu vispārējos dziesmu svētkus, kas notika Jelgavā no 1895. gada 15. līdz 18. jūnijam. Savā uzrunā Dziesmu svētku atklāšanā Jānis Čakste teica vārdus, kurus dziesmu svētku sakarā varētu teikt vēl joprojām:

“.. dziesmu gars latvju tautā vēl aizvien atrod mīļu mājas vietu, kuru nespēj iznīcināt nedz laiku grūtumi un aukas, nedz cilvēku nelabvēlības. Un tiešām tas nav nekāds modes kankars, kas varētu pēc apstākļiem grozīties, bet latvju tautas īpašība, kura saaugusi gadu simteņos ar viņas miesu un asinīm… Sevišķa latviešu tautas īpatnība ir tās mīlestība uz dziesmu.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Lai arī lielākā daļa no Latvijas vēsturiskajiem kultūras pieminekļiem stāsta par Latvijas vēsturi, ir svarīgi, ka pamazām vairāki no tiem kļuvuši par vietām, kuras pilnveidojam un radām kā mantojumu nākotnei, kas simbolizē mūsdienu Latvijas attīstību. “Jāņa Čakstes mājas” pārbūvē esot iemūrēti 15 tūkstoši veco ķieģeļu. Dzimta cer, ka sarunas, kuras jau šīs nedēļas nogalē un nākotnē risināsies jaunajā ēkā, radīs un apliecinās spēcīgu Latvijas nākamības vīziju.

Ir tiešām apbrīnojams Latvijas kultūras pieminekļu īpašnieku entuziasms, ik gadus rīkojot gan Muzeju nakts, gan Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākumus. Kuplais apmeklētāju skaits liecina, cik augsti šos notikumus vērtē liela daļa Latvijas iedzīvotāju.

Nedēļas nogalē Eiropas Kultūras mantojuma dienās visā valstī būs arī citas aktivitātes. Piemēram, atceroties nozīmīgākās Latvijas Atbrīvošanas kara laika norises, Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta “Airītes” piedāvās foto orientēšanos pa Kalpaka bataljona cīņu vietām, savukārt Rīgas Brāļu kapos pirmoreiz tiks iedegts jaunais izgaismojums. Starpkaru periodā sasniegto būs iespējams iepazīt, izzinot Ķeguma HES celtniecību, Gulbenes staciju ar dzelzceļnieku koloniju, VEF rūpnīcas ražojumus turpat, fabrikas muzejā, arī – Jāņa Daliņa vietas Valmierā, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeju “Pikšas” un jaunsaimnieka saimniecību Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Plašāk par Eiropas Kultūras mantojuma dienu programmu galvaspilsētā un novados: http://mantojums.lv/lv/EKMD/

 

Par palīdzību raksta tapšanā pateicos “Auču” muzeja vadītājai Inetai Freimanei.

LA.lv