Dāvana Operai 150. jubilejā 0
Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā operā (LNO) nupat atjaunoto skatuves grīdu novērtēt bija ieradies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, ēkas apsaimniekotāja un remontdarbu pasūtītāja SIA “Rīgas nami” (RN) vadītāja Vineta Verika un grīdas dēļu sagādātāja SIA “Rīgas meži” (RM) valdes loceklis Juris Buškevics, kā arī LNO pārstāvji.
Skatuves vecos grīdas dēļus, kuri dejotāju un dziedātāju soļus un dekorācijas bija nesuši vairāk nekā 17 gadus, nomainījuši jauni, īpaši šim mērķim sagatavoti mastu priežu dēļi, kas jau vairākus gadsimtus visā pasaulē pazīstams kā īpaši augstvērtīgs un elastīgs kokmateriāls. Priedes izaudzētas SIA “Rīgas meži” Daugavas mežniecībā, bet no tām izveidotie dēļi īpaši zāģēti, žāvēti un apstrādāti ar speciālu vielu ugunsdrošībai, turklāt lieliski piemēroti dejošanai, jo ir mīkstāki un elastīgāki par tradicionāli grīdu segumiem izmantotajiem ozola vai oša koka dēļiem.
RM valdes loceklis Juris Buškevics skaidroja, ka, lai šādas priedes izaudzētu, vajadzīgas vismaz trīs mežkopju paaudzes. Priedes augušas vismaz 120 gadu un sasniegušas aptuveni 40 centimetru diametru, tiesa, Operas grīdas dēļu izgatavošanai izmantota tikai stumbra ārējā daļa, kas priedes koksnē ir viskvalitatīvākā un piemērotākā. No 250 kubikmetriem priežu koka tika izgatavoti 53 kubikmetru 8 centimetrus biezi dēļi. “Jūs iegūstat ne tikai izturīgu skatuves grīdu, bet arī mākslinieciski vērtīgu – tā dziedās, rezonēs zem mākslinieku kājām,” pauda J. Buškevics.
Iepriekšējā skatuves grīda, kas Operā ieklāta pirms 17 gadiem, bija nolietojusies, nelīdzena, dēļu virsma atskabargaina, koksnes šķiedras atslāņojušās, vietām pat izlūzuši dēļi.
Jau pērn RN uzsāka 650 kvadrātmetru lielās skatuves seguma maiņu. Tika nomainīts visintensīvāk izmantojamās skatuves daļas grīdas segums 450 kvadrātmetru platībā un mākslinieki jau uz tās darbojušies veselu sezonu. Šovasar atjaunota skatuves aizkulišu daļa kopumā 200 kvadrātmetru platībā.
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis pauda, ka nu balerīnas vairs nekrītot ar kurpēm dēļu šķirbās. “Šī grīda ir nesalīdzināmi labāka par 1995. gadā ieklāto. Tā ir bez zaru vietām, līdz ar to nav riska vēlāk veidoties robiem,” skaidro Leimanis. Vecā grīda aiz kulisēm bijusi pat bīstama un savulaik, lai dejotāji izvairītos no traumām, seguma robos un bedrēs tika izvietotas brīdinājuma zīmes – sarkani krustiņi.
LNO tehniskais direktors Vilmārs Šadris izsacīja atzinību komandai, kas strādājusi, lai darbi tiktu veikti tik kvalitatīvi: “Gan materiāls, gan izpildījums ir lielisks – visas specifiskās tehniskās prasības ir izpildītas.”
RN valdes priekšsēdētāja Vineta Verika pastāstīja, ka remonts bijis jāpaveic pagājušās un šīs vasaras periodā: “Darbi bija ļoti specifiski un smalki izpildāmi. Galvenokārt koncentrējāmies uz kvalitāti un jāteic, ka iznākums pilnībā attaisnojis mūsu pūles. Ceram, mūsu galvenais mērķis – lai Operas mākslinieki būtu apmierināti – ir sasniegts.”
Rīgas vicemērs Andris Ameriks izteica sajūsmu par to, cik kvalitatīvs ir grīdas seguma materiāls un cik rūpīgi tas ieklāts: “Esam lepni, ka mūsu Opera, uz kuru brauc vispasaules zvaigznes, 150 gadu jubilejā saņēmusi šādu dāvanu. Turklāt prieks, ka izmeklētais materiāls nācis tepat no mūsu mežiem.”
Vēl Operas nama balkonā šovasar ieklātas unikālas, rokām gatavotas rakstainas cementa flīzes, kas arī raksturīgas ar savu ilgmūžību un noturību. “Cementa flīzes ir cēls un ilgmūžīgs grīdas segums un katra flīzīte unikāli un skaisti dzīvos un novecos kopā ar namu,” pauda V. Verika. Flīzes pēc īpaša RN pasūtījuma izgatavotas Francijā. Katra flīze viena no otras atšķiras, turklāt tās jāieklāj bez šuvēm, tāpēc balkona flīzēšana bijis sarežģīts un laikietilpīgs process.
Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas nami”
