Kultūra
Kultūrpolitika

14 eiro gadā: Dāvana skolēniem Latvijas simtgadē – iespēja iepazīt savu valsti 16

Latvijas Valsts simtgades lielākā projekta “Latvijas skolas soma” informēšanas pasākums. Foto – LETA

14 eiro gadā
No 2018. gada 1. septembra valsts katru gadu iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros katram skolēnam novirzīs vismaz 14 eiro gadā, ko varēs izmantot tādu pasākumu apmeklēšanai, kas ļaus labāk iepazīt Latviju. Iniciatīvas ietvaros skolēni varēs izzināt Latvijas dabas un kultūras vērtības, iepazīt vēsturi un zinātnes sasniegumus.

Piecu gadu laikā šim mērķim tiks tērēti 13,5 miljoni eiro. Cik tieši naudas tiks novirzīts katra skolēna iepazīstināšanai ar dzimteni gan pagaidām nav precīzi zināms. Nolemts gan, ka šī summa varētu svārstīties no 14 līdz 17 eiro gadā katram skolēnam. Nauda tiks novirzīta pašvaldībai, kas jau kopā ar skolām lems, kā labāk to izmantot – kādi pasākumi vai ekskursijas skolēniem būtu visnoderīgākie.

Summa gan nav liela: bieži vien šobrīd, kad vecāki finansē skolēnu ekskursijas par katru tālāku izbraucienu viņi maksā pat 20 eiro. Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna teic: pasākumi būs jāorganizē tā, lai iekļautos atvēlētajā summā. Tā kā iniciatīva “Latvijas skolas soma” izveidota arī tāpēc, lai tiešām visiem skolēniem neatkarīgi no viņu ģimenes vai pašvaldības turības būtu līdzvērtīga iespēja iepazīt savu valsti, nedrīkst prasīt, lai vecāki vai vietējā vara līdzfinansētu iniciatīvas pasākumus. A. Tūna piebilst, ka nav obligāti kaut kur jābrauc: šo finansējumu var izmantot arī, lai organizētu pasākumus skolā. Piemēram, uz skolām var aicināt māksliniekus, lai viņi stāsta skolēniem par savu darbu vai uzstājas koncertos. Tomēr vismaz kādā no iniciatīvas gadiem skolēniem tomēr vajadzētu doties izbraucienā. Jo viens no iniciatīvas mērķiem ir panākt, lai Latvijā vairs nebūtu neviena bērna, kurš nav bijis Rīgā, redzējis jūru vai Daugavas lokus.

Kā liecina Latvijas Kultūras akadēmijā veikts pētījums, pēdējo gadu laikā piektajai daļai Latvijas skolēnu nav bijusi iespēja piedalīties valsts kultūras un novadpētniecības iepazīšanas pasākumos ārpus skolas.

Pilotprojekta formā trīs dažādu pašvaldību astoņās skolās jau izmēģināts, kā “Latvijas skolas soma” varētu strādāt. Piemēram, Brocēnos šajā pilotprojektā piedalījās visas novada skolas. Kā pastāstīja Brocēnu vidusskolas vēstures skolotāja un Brocēnu novada izglītības metodiskā darba vadītāja Laura Miķelsone, tieši ierobežotā finansējuma dēļ, brocēnieši kultūru veda uz skolām, nevis skolēnus uz kultūras iestādēm. Piemēram, bērniem skolā bija iespējams redzēt kinofilmu “Melānijas hronika”. Ar skolēniem tikās un par savu darbu stāstīja rakstnieces Luīze Pastore un Inga Žolude.

Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna stāsta, ka pilotprojekta laikā daži mazie daugavpilieši pirmo reizi bijuši Rīgā vai teātrī. “Tā maska, ka “man neko nevajag, man nav interesanti” pazūd, kad bērns tiešām redz to, ko iepriekš viņam nav bijusi iespēja redzēt,” stāsta V. Salna.

Kā vērtējat simtgades dāvanu skolēniem?
Skaidrīte Ūzuliņa, Kaunatas vidusskolas direktore: – Ja valsts finansējums šīm mērķim tiks piešķirts, tā būs izcila iespēja skolēniem labāk iepazīt Latviju. Šobrīd ir liela problēma skolēnus kaut kur aizvest, jo par mācību ekskursijām naudu vecākiem prasīt nedrīkst, bet, piemēram, par ieeju muzejos ir jāmaksā. Sen jau vajadzēja šādu “skolas somu”.

Pagaidām cenšamies piedāvāt skolēniem tādas ekskursijas, kas ir par brīvu. Meklējam sponsorus. Piemēram, vienu no pēdējiem skolēnu braucieniem uz Rīgu lielā mērā finansēja Konrāda Adenauera fonds: samaksāja ceļa izdevumus un pat apmaksāja bērniem pusdienas. Lai skolēniem nebūtu izdevumi, ejam tur, kur nav jāmaksā par ieeju. Piemēram, ekskursijā uz Saeimu vai Rīgas brīvostu. Ja būs valsts finansējums, varēsim brīvāk izvēlēties, kur bērnus vest, varēsim iet arī tur, kur jāmaksā.

Renāte Mudure, Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotāja: – Ideja ir laba, bet svarīgi ir, kā tieši šis finansējums tiks izmantots, vai nebūs tā, ka kaut kādu iemelsu dēļ, piemēram, dēļ kādām organizēšanas problēmām, nauda tomēr netiks lietderīgi izmantota.

Šobrīd audzinu 4. klasi un mēs darām tā, ka ekskursijā dodamies tikai vienreiz gadā, bet tad atļaujamies kādu dārgāku prieciņu. Piemēram, pēdējā ekskursija bija uz “Laimas” šokolādes muzeju. Ekskursija maksāja 14 eiro, bet vecākiem nebija jāmaksā par transportu – autobusu deva novads. Manuprāt, ir svarīgi, lai, rīkojot ekskursijas skolēniem, tiktu savienota izziņa ar izklaidi, teorētiskās zināšanas ar praktisko pieredzi.


Biežāk minētie šķēršļi, kas ierobežo skolēnu kultūras pasākumu apmeklējumu (%)*
81 % biļešu cena
66% transporta izmaksas/pieejamība
64% attālums līdz norises vietai
63% vecāku ierobežotās finansiālās iespējas
41% laika saskaņošana ar mācību procesu/ pārāk noslogots stundu plāns
24% ierobežots piedāvājums atbilstoši skolēnu vecumposmam un interesēm
16% skolotāju slodze

* Respondenti drīkstēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus

Dati: Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums par kultūras norišu pieejamību un izmantošanu izglītības iestādēs

LA.lv