Pensionāri jaunajā gadā vēlas visiem pieejamu veselības aprūpi 6
“Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) ilgstoši cenšas panākt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā. Mēs, pensionāri, aicinām veselības ministru uzņemties šefību un uz Latvijas dibināšanas simtgadi uzdāvināt valstij veselības obligātās apdrošināšanas sistēmu,” šāds aicinājums ietverts LPF Vidzemes reģiona pensionāru apvienības rezolūcijā, kas tika pieņemta pagājušā gada nogalē konferencē “Vesels cilvēks – ieguvums sabiedrībai” un iesniegta Veselības ministrijā (VM). Par to nobalsoja 155 konferences dalībnieki, kas pārstāvēja 14 novadus.
Nedrīkst aizskart sociālo budžetu
Šonedēļ LNT raidījumā “900 sekundes” arī demisionējušās valdības vadītāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) norādīja, ka veselības nozare joprojām nav sakārtota un obligātā veselības apdrošināšana esot valdības šī gada lielais darbs. Viņa uzskata, ka, novirzot šim mērķim 3% no sociālā budžeta, izdotos samazināt gan pacientu līdzmaksājumus, gan palielināt atalgojumu medicīnas personālam.
VM apņēmusies izstrādāt jaunu obligātās veselības apdrošināšanas modeli. Atgādināsim, ka 2014. gada sākumā tā jau izveidoja veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā un kurā bija paredzēts ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, saistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu.
Jau vairākus gadus to pieprasa arī Latvijas Pensionāru federācija. Pērn par labu šādai veselības aprūpes finansēšanas sistēmai tika savākti un valdībai iesniegti 70 000 pensionāru un viņu atbalstītāju paraksti. Taču doma naudu šim mērķim paņemt no sociālā budžeta senioriem ir nepieņemama. “Pēc statistikas datiem, 650 000 iedzīvotāju mūsu valstī dzīvo uz nabadzības riska robežas. Vēl vairāk samazināt viņiem cerību, ka viņi kaut kad nākotnē varētu izrauties no trūkuma, nebūtu pareizi,” uzskata Latvijas Pensionāru federācijas un Jelgavas Pensionāru biedrības valdes loceklis Jānis Felsbergs. Viņš domā, ka pareizāk būtu ieviest veselības apdrošināšanas nodokli, kā tas ir Lietuvā, vai iezīmēt šim mērķim kādu daļu no sociālā nodokļa – kā Igaunijā.
Valstīs, kur jau darbojas obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, naudu pārvalda īpašas padomes, kurās ir gan valdības, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji. “Tas garantē, ka visa šī nauda tiešām tiek izlietota pacientu vajadzībām, nevis celtniecībai, iepirkumiem vai kam citam,” uzsver J. Felsbergs. Viņš stāsta, ka nesen Jelgavas Pensionāru biedrība rīkojusi tikšanos ar Valsts kontroles pārstāvjiem, kuri atklāti atzinuši – kontrolieri nespējot izsekot valsts piešķirtā finansējuma izlietojumam veselības aprūpes nozarē, jo VM liedzot piekļuvi informācijai par pacientiem sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, aizbildinoties ar pacientu datu aizsardzību.
Kvotu sistēma – netaisnīga
“Pērn tika samazināta pacientu iemaksa par ārstēšanos slimnīcā, bet naudu, lai ārstniecības iestādēm segtu šo samazinājumu, neiedeva. Līdz ar to par astoņiem miljoniem eiro samazinājās kvotas valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pārskatot budžetu, par pārtērētajām kvotām slimnīcām papildu līdzekļus kā citus gadus nepiešķīra, tādēļ jau oktobrī nebija iespējams veikt izmeklējumus vai tikt pie speciālistiem. Man pašam novembrī nācās iztērēt divas trešdaļas no savas pensijas, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu minimumu,” stāsta Jānis Felsbergs.
Viņš uzskata, ka satraucošs signāls ir arī dubulto kvotu sistēmas ieviešana laboratoriskajiem izmeklējumiem, jo tad pacients var nonākt situācijā, ka analīzes jāveic par savu naudu, jo kvotas beigušās ne tikai ģimenes ārstam, bet arī laboratorijai.
“Būtu laiks padomāt, lai pensionāru un cilvēku ar invaliditāti, it īpaši reģionos, veselības aprūpe kļūtu par prioritāti. Ir ļoti sāpīgi, ka valsts apmaksāto veselības pakalpojumu pieejamība Rīgā ir daudz lielāka nekā laukos. Kritiska situācija ir ar speciālistu pieejamību. Aparatūra, tehniskais nodrošinājums būtu, bet nav kas ar tiem strādā. Mūsu novada sociālais dienests un novada vadība cenšas piesaistīt ģimenes ārstus, lai mēs nepaliktu vispār bez medicīniskās aprūpes,” stāsta Gulbenes novada pensionāru biedrība “Atspulgs 5” valdes priekšsēdētāja un viena no konferences “Vesels cilvēks – ieguvums sabiedrībai” organizatorēm Anna Vīgante.
Konferencē valdībai un VM tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, tajā skaitā pārskatīt ambulatoro kvotu pārdales mehānismu, paredzot prioritāti pensionāriem, izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšanu medikamentiem, valsts apmaksāto rezidentūrā studējošo skaita palielināšanu ar noteikumu, ka pēc tam trīs gadi obligāti jānostrādā kādā no Latvijas reģioniem.
UZZIŅA
Kā darbojas obligātā veselības apdrošināšana citās Baltijas valstīs
* Igaunijā veselības aprūpes finansēšanas avots ir nodokļi, kas veido 66% no visiem veselības aprūpes izdevumiem (no valsts budžeta 8%, no municipālā 3%, no privātpersonām 23%). Veselības aprūpe tiek nodrošināta, balstoties uz pilsonību un piederību speciālām grupām, ko nosaka valsts likumdošana. Strādājošie un pašnodarbinātie maksā Valsts ieņēmumu dienestam sociālo nodokli, kas nodrošina gan veselības aprūpi, gan pensiju iemaksas. Bērniem, pensionāriem, studentiem, cilvēkiem ar invaliditāti veselības aprūpe ir par brīvu.
* Lietuvā veselības aprūpi finansē no diviem lieliem avotiem – no veselības apdrošināšanas nodokļa ieņēmumiem un valsts budžeta. Veselības apdrošināšanas nodokļa apmērs Lietuvā ir 9%, no tā darbinieks maksā 6%, bet darba devējs 3%. Pensionāri, bezdarbnieki, grūtnieces, bērni, invalīdi, skolēni, studenti tiek apdrošināti par valsts budžeta līdzekļiem. Šos līdzekļus pārvalda Valsts veselības apdrošināšanas fonds. Apdrošinātajiem nav jāmaksā pacienta iemaksas ne pie ģimenes ārsta, ne pie ārsta speciālista, ne par izmeklējumiem, ne par neatliekamu vai plānveida operāciju, ne ārstēšanos slimnīcā.
