Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
24. aprīlis, 2014
Drukāt

Dāvinājumi skolām var apdraudēt nacionālo drošību
 (1)

Buhvalovs_4

Uzņemoties izvērtēt informāciju par skolām nosūtītajiem mācību un metodiskajiem līdzekļiem krievu valodā, kuros pausta nepatiesa informācija par Latvijas vēsturei nozīmīgiem faktiem, Drošības policija (DP) arī norādīja, ka patlaban spēkā esošie normatīvie akti neliedz skolām pieņemt šāda veida materiālus.

Šobrīd DP jāizvērtē Jelgavas Krievu kultūras biedrības “Veče” skolām piegādātie materiāli, kuru starpā ir arī bijušā Saeimas deputāta no partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Valērija Buhvalova sagatavotā brošūra, kurā attaisnota Latvijas okupācija.

Izrādās, DP arī agrāk secinājusi, ka dažādas ārvalstu un Latvijas organizācijas skolām dāvina pretrunīgi vērtētas grāmatas un videomateriālus. DP esot rīkojusies: informējusi atbildīgās amatpersonas un institūcijas par riskiem, ko rada šādu materiālu, kuros Latvijas vēsture skaidrota sagrozīti un tendenciozi, izplatīšana skolās. DP atzīst, ka nepieciešama diskusija par to, kā novērst šādus riskus nacionālai drošībai.

Kad jautāju, kuras amatpersonas aicinātas gādāt par attiecīga normatīvā regulējuma ieviešanu, DP pārstāve Kristīne Apse – Krūmiņa atbildēja: “DP nekomentē saraksti ar citām valsts institūcijām par nacionālās drošības jautājumiem.” Tāpat viņa atteicās komentēt, kādas tieši izmaiņas likumos būtu vajadzīgas.

Taču izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) uzskata: lai novērstu tendenciozu materiālu nonākšanu skolās, pietiek jau ar pašreizējiem likumiem. Piemēram, Izglītības likums nosaka, ka pedagoga pienākums ir “veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus”. Skolas direktoram jāraugās, lai skolā izmantotie mācību materiāli veicinātu patriotisma veidošanos.

Tāpat izglītības standartā teikts, ka vēsture skolās jāmāca tā, lai skolēni “izprot komunistiskās PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu ietekmi un sekas Latvijā Otrā pasaules kara laikā”. “Tāpēc te ir jautājums par skolas vadītāju spēju izvērtēt skolām piedāvātos mācību materiālus un viņu atbildības sajūtu,” teica ministre.

Līdzīgi sprieda Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča: “Skolām ir tiesības pieņemt dāvinājumus. Tām pašām jāizvērtē, vai tos pieņemt vai ne. Ja dāvinājumā iekļautā informācija ir pretrunā ar izglītības standartu, tos nevajadzētu pieņemt.”

I. Juhņēviča gan arī piebilda: standartam neatbilstošos mācību līdzekļus nedrīkst izmantot mācību procesā, taču, ja skolā šāda grāmata tikai stāv plauktā, normatīvie akti nav pārkāpti. “Iespējams, DP vēlas, lai likumā nosaka, ka šādas grāmatas vispār nevar ienest skolā,” pieļāva I. Juhņēviča. Iespējams, likumā varētu noteikt, ka dāvinājumi skolām jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Valsts izglītības satura centru. “Ja ministrija nolems izstrādāt šādus grozījumus normatīvajos aktos, noteikti iesniegsim savus priekšlikumus,” tā I. Juhņēviča.

Interesanti, ka IKVD, kas atbild par to, lai skolās tiktu ievēroti likumi, vadītāja nevarēja atcerēties, kad DP būtu norādījusi uz kādiem mācību materiāliem, kas radot riskus valstij. I. Juhņēviča amatā ir nepilnus divus gadus. Iespējams, DP brīdinājumi izskanējuši pirms tam.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietniece Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) arī apgalvoja, ka “iepriekš ne Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ne arī, tiekoties ar DP, nebija dzirdēta DP konkrēta interese par vajadzību pēc jauniem regulējumiem likumdošanā, kas ierobežotu šāda veida mācību literatūras izplatīšanu skolās”.

Deputāte atgādināja, ka patlaban top jauni Ministru kabineta noteikumi par valstisko audzināšanu skolās, kas ietvers arī jautājumu par grāmatu atbilstību tieši Latvijas kā suverēnas valsts skolām. Tātad skolu tiesības pieņemt dāvinājumus tomēr varētu tikt ierobežotas.

Tā kā iepriekš bijuši gadījumi, kad skolu direktori acīmredzami bijuši nelojāli Latvijai, tomēr turpinājuši darbu, V. Poriņa ieteica mainīt Izglītības likumu, lai noteiktu, ka nevis pašvaldība, kā tas ir pašlaik, bet gan IZM lemj, vai skolas vadība rīkojusies likumīgi.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece – Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) piekrita, ka “jāaktualizē jautājums par to, ka skolas mācību procesā var izmantot vien IZM saskaņotu mācību literatūru”. “Ja skolām būtu skaidrs izmantojamās literatūras rāmis, tiktu būtiski samazināta vajadzība pēc Drošības policijas iejaukšanās mācību standarta ievērošanas un kontroles lietās,” norādīja D. Reizniece – Ozola.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pretvalstiski dāvinājumi jāiznīcina.

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+