Mobilā versija
Brīdinājums +4.4°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
21. septembris, 2017
Drukāt

Vides aktīvisti publisko tīrāko un netīrāko Latvijas pludmaļu “TOP 5”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vides izglītības fonda aktīvisti katru vasaru mēro vairāk nekā 500 kilometrus garu ceļu gar Latvijas jūras piekrasti, apkopo datus par jūru piesārņojošajiem atkritumiem un analizē tos.

Sešu gadu laikā Latvijas piekrastes pludmales kļuvušas par 30% piemēslotākas, secinājis Vides izglītības fonds (VIF). Toties pozitīvas pārmaiņas vērojamas sabiedrības izpratnē par atkritumiem, par ko liecina pludmaļu apsaimniekošanas prakse. Piemēram, jaunuzbūvētā pieejā pludmalei viens pareizi nolikts atkritumu konteiners spēj samazināt līdz 30% atkritumu, taču, ja konteineru formāli novieto aiz kāpas vai tur, kur ērtāk, nevis pareizāk, cilvēki to neizmanto un atkritumu slodze pludmalē pieaug. “Nevienai pašvaldībai nav pašmērķis gozēties netīrāko pludmaļu topā, taču tīra piekraste nav viena gada darbs. Cilvēku uzvedība un likumdošana mainās lēni,” spriež Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

VIF kampaņa “Mana jūra”, kuras ietvaros dabas draugi apkopo datus par jūru piesārņojošajiem atkritumiem un analizē tos, nu novērtēta ne tikai pašu mājās, bet arī starptautiski. Austrijas vēstniecība kampaņas organizatoriem pasniedza “Energy Globe Foundation” balvu. Šogad balvai pieteikti vairāk nekā 2000 pretendenti no 178 valstīm.

Netīrākās pludmales Rīgā

Noslēdzot vasaras sezonu, VIF publiskojis tīrāko un netīrāko Latvijas pludmaļu “TOP 5”. Pirmajā vietā netīrāko pludmaļu topā šajā sezonā atkal bijusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Vidējais atkritumu skaits 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās Latvijā ir bijis nepilnas 200 atkritumu vienības, bet šī peldvieta šo rādījumu pārsniedz vairākkārt – 819 atkritumu vienības 100 metros.

Arī tīrākā pludmale pēdējos gados stabili ir Abragciema peldvieta Engures novadā. Sešu gadu griezumā tajā vidēji atrodamas tikai 31,3 atkritumu vienības uz 100 metriem, savukārt šogad pat vēl mazāk – tikai 20. Tas nozīmē, ka tīrākā pludmale par netīrāko pludmali šajā sezonā ir 40 reizes tīrāka.

“Lai gan tas vēl diemžēl neatspoguļojas datos, Latvijas piekrastē pēdējo sešu sezonu griezumā ir tomēr uzlabojusies gan izpratne, gan rīcība centienos nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, kas samazina jūras piesārņojošo atkritumu problēmas,” atzīst J. Ulme. “Pašvaldību līmenī visefektīvāk šo jautājumu var risināt ar adekvātu un atbildīgu piekrastes apsaimniekošanu, nodrošinot kvalitatīvu piekrastes zonas apsaimniekošanu sezonas laikā. Tomēr atbildes šīs problēmas risināšanai ir meklējamas daudzos līmeņos – valsts līmenī ar atbilstošu dabas resursu nodokli un, piemēram, depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī, protams, individuālā līmenī, kad, atbildīgi atpūšoties piekrastē un izvēloties preces veikalos, mēs palīdzam mazināt atkritumu daudzumu.”

Sešu gadu līdere netīrāko pludmaļu ziņā ir Rīga, tai seko Rucavas un Saulkrastu novadi. Savukārt tīrākās pludmales ir Mērsraga, Rojas un Dundagas novados.

Atkritumu līdere – plastmasa

Jūru piesārņojošo atkritumu izpēte un monitoringi visā pasaulē notiek, lai varētu uzzināt, kuri no cilvēka radītajiem atkritumiem rada vislielākos draudus jūru un okeānu ekosistēmām. Jūru piesārņojošo atkritumu problemātika ir atzīta par vienu no nozīmīgākajiem apdraudējumiem pasaules okeānu ekosistēmu dzīvotspējai 21. gadsimtā.

Līdzīgi kā visā pasaulē arī Latvijā vispārliecinošākā atkritumu līdere ir plastmasa – tā šogad veidoja pat 59% no kopējā atkritumu klāsta. Plastmasas atkritumu īpatsvars Latvijā pieaug katru gadu. Lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi (15,5%), tiem seko jau noārdīšanās procesā neatpazīstami plastmasas gabali (14,6%) un plastmasas virves (8,6%). Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7% no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons 7,4%.

Septembrī rīkos krasta sakopšanas talku

“Nākamgad gribam Latvijai uzdāvināt tīru piekrasti visā 500 km garumā,” teic J. Ulme. Tādēļ pēc pludmaļu sezonas septembrī rūpīgi metru pēc metra ar sabiedrības un organizācijas partneru palīdzību tā tiks atbrīvota no atkritumiem. “Tas, protams, negarantē, ka piekraste tāda paliks arī 2019. un 2020. gadā, bet izejas punkts būs. Gatavošanās darbs jau sācies,” piebilst Vides izglītības fonda vadītājs.

Pludmales_9

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.4
Alūksne -1.5
Daugavpils +4.4
Saldus +6.5
Liepāja +7.7
Jelgava +6.1
Ventspils +7.3
Limbaži -1
Madona -2.8
Rēzekne -1.1
Draugiem Facebook Twitter Google+