Dāvja Sīmaņa filma “Pelnu sanatorija” Maskavā piedzīvos savu starptautisko pirmizrādi 1
Šodien režisora Dāvja Sīmaņa un studijas “Lokomotīve” spēlfilma “Pelnu sanatorija” 38.Maskavas starptautiskā filmu festivāla oficiālajā programmā piedzīvos savu starptautisko pirmizrādi, aģentūru LETA informēja Nacionālā kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos Kristīne Matīsa.
Maskavas starptautiskajā kinofestivālā Sīmaņa filma iekļauta programmā “Spectrum”, un tās kurators – kinorežisors, kinovēsturnieks un publicists Pjotrs Ščepotiņņiks – norāda, ka šai programmai atlasītas ļoti dažādas filmas, bet katra no tām ir izaicinošs un maksimāls autorkino.
Starp sešām programmas filmām “Pelnu sanatorija” izceļas kā eksistenciālas atsvešinātības caurausta, meistarīgi uzņemta traģiska teiksma, kuras autors ir ārkārtīgi daudzsološais latviešu režisors Sīmanis, paudis Ščepotiņņiks.
Nacionālā kino centra vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma skaidroja, ka Maskavas kinofestivāls ir viens no senākajiem festivāliem pasaulē, tas tika nodibināts 1935.gadā – tikai dažus gadus vēlāk par pasaules pirmo kinofestivālu Venēcijā. Pirmā Maskavas festivāla žūriju vadīja Rīgā dzimušais ģēnijs Sergejs Eizenšteins. Maskavas festivālam ir cienījama vēsture, turklāt joprojām šis festivāls lepojas ar elitāro A klases zīmolu, pasaulē to turpina uzskatīt par būtisku starptautisku filmu skati, kuras programmu veido augstas klases kino speciālisti.
“Fakts, ka Sīmaņa filmas “Pelnu sanatorija” starptautiskā pirmizrāde notiks šajā festivālā, liecina par filmas spēcīgo māksliniecisko potenciālu,” akcentēja Rietuma.
Plašu rezonansi izraisījušās filmas Latvijas pirmizrāde notika šā gada janvāra beigās, kad “Pelnu sanatorija” piedzīvoja lielu publikas interesi un labvēlīgas kritikas atsauksmes. Tagad, pēc starptautiskās pirmizrādes vienā no vecākajiem un nozīmīgākajiem pasaules kinofestivāliem, filma turpinās savu ceļu pie skatītājiem arī citur pasaulē. Pašlaik filmas “Pelnu sanatorija” izrādīšanas tiesības jau iegādājušies vairāki televīzijas kanāli, tostarp pazīstamais kanāls HBO, kas producē un izplata augstvērtīgas televīzijas filmas un seriālus.
“Pelnu sanatorija” ir režisora Sīmaņa pirmais pilnmetrāžas darbs spēlfilmas žanrā. Filmas scenārija autori ir Sīmanis un Tabita Rudzāte. Filmas sižets balstās reālos vēsturiskos notikumos Pirmā pasaules kara beigās – laikā, kad kara šausmas sagrāva apgaismības laikmetā izlolotās ilūzijas par racionālu un modernu pasauli un saprātīgu cilvēku tajā.
Filmas producents Roberts Vinovskis piebilda, ka filmas starptautiskā pirmizrāde festivālā, kas ir viens no nedaudzajiem A klases filmu festivāliem pasaulē, ir sevišķi nozīmīga ne tikai kā kvalitātes rādītājs un pagodinājums, bet arī tādēļ, ka šī pirmizrāde notiek tieši Maskavā. Pašreizējās politiskās situācijas kontekstā svarīgi filmas skatītājiem atgādināt – par spīti Krievijas valdošās elites īstenotajai politikai, karš ir bezjēdzīgs, nav attaisnojams nevienā situācijā un visiem nes tikai postu un iznīcību.
Filmas darbība norisinās kara pēdējās dienās Kurzemē. Atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur uzturas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaini sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība, kas izrādās pārbaudījums viņa racionālajam prātam un apņēmībai “ieviest kārtību”. Turklāt sanatorijas apkaimes mežos klīst kāds mežonīgs zēns, kuru Ulrihs cenšas izglābt un atgriezt civilizācijā. Zēna pieradināšana pie cilvēciskām emocijām kļūst par atbrīvošanu arī pašam Ulriham – kā glābiņš no karā pieredzētā, kā apliecinājums cilvēcības glābjošajam spēkam traģiskos un bezcerīgos apstākļos. Taču karš vēl nav beidzies – agrāk vai vēlāk tas sasniegs arī šo patvēruma vietu.
Galveno lomu filmā spēlē vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess, viens no izcilākajiem mūsdienu vācu aktieriem, bet pārējās lomā spēlē Agnese Cīrule, Leonīds Lencs, Pēteris Liepiņš, Dmitrijs Jaldovs, Marina Janaus un citi.
Filma “Pelnu sanatorija” tapusi sadarbībā ar “Studio Uljana Kim” no Lietuvas, ar Nacionālā kino centra, Valsts kultūrkapitāla fonda un “Media” fonda finansiālo atbalstu.
