Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. marts, 2013
Drukāt

Dažādas iespējas

Valstī joprojām ir liels bezdarbs, tādēļ Labklājības ministrija cenšas darīt, ko var un prot. Varbūt arī jūs ieinteresēs kāda no jaunajām iespējām?
Mūžizglītības izmaksas

 

Mūžizglītības pasākumi saņem līdzfinansējumu no ES Sociāla fonda līdzekļiem. 2013. gadā tajos plānots iesaistīt 4 112 cilvēkus, bet 2014. gadā – vairs tikai 550 cilvēku. Šī programma paredzēta tiem, kuri strādā (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos), taču, apzinoties, ka var zaudēt darbu, grib apgūt zinības, lai papildinātu un pilnveidotu nepieciešamās prasmes un zināšanas.

Līdz šim kuponu līdz 250 latiem, ar kuru apmaksāt paša darbinieka izvēlētu apmācības programmu, NVA īstenotā mūžizglītības projektā varēja saņemt cilvēki no 25 gadu vecuma. Tagad pilnas vērtības kuponu piešķirs tikai tiem, kuriem noteikta invaliditāte, vai kuriem līdz pensijai atlicis ne vairāk par 5 gadiem, vai kuriem ir divi vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam, kā arī tiem, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss. Pārējiem 30 % no kupona vērtības būs jāpiemaksā pašiem.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka turpmāk mūžizglītības pasākumos lielāka iespēja iesaistīties būs tiem, kurus visvairāk apdraud bezdarba risks – nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem pēc 45 gadu vecuma, kā arī cilvēkiem no 25 līdz 44 gadiem (ieskaitot), kuri atbilst vismaz vienam šādam kritērijam: ir noteikta invaliditāte; ir divi vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem; ir atzīts par trūcīgu.

 

 

“Darbs Latvijā” piedāvājums

Bez darba esošie cilvēki, kuri šogad vēlēsies doties strādāt attālāk no dzīvesvietas, varēs iesaistīties reģionālās mobilitātes programmā “Darbs Latvijā”, pirmajos četros mēnešos saņemot transporta vai mājokļa īres kompensāciju kopā ne vairāk par 280 latiem, tātad – vidēji ne vairāk par 70 latiem mēnesī. Tas palīdzēšot iesaistīt darbā cilvēkus, kuriem vismaz 6 mēnešus piešķirts bezdarbnieka statuss.

Šī pilotprogramma sāks darboties aprīlī. Atbalsts paredzēts darbavietās visā Latvijas teritorijā, Rīgā šo atbalstu varēs saņemt tikai tad, ja darba devējs piedāvās vienlaikus uzsākt darbu vismaz 25 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētiem bezdarbniekiem.

Ja bijušais bezdarbnieks būs sameklējis darbu vismaz 20 km attālumā no savas deklarētās dzīvesvietas, viņam kompensēs vai nu transporta izdevumus no deklarētās dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, vai arī dzīvokļa īres izdevumus. Atkārtoti uz šādu palīdzību cilvēks varēs pretendēt ne agrāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad būs beidzies iepriekšējais atbalsts.

Summu, kas kopā nepārsniegs 280 latu, plānots izmaksāt pa mēnešiem. Avansā atbalsta saņēmējs saņems 100 latu. Pēc pirmā darba mēneša viņam būs jāiesniedz NVA īres vai transporta izdevumus apliecinoši dokumenti, lai varētu sarēķināt summu, ko izmaksās nākamajos mēnešos. Vēlāk šo summu mainīt nevarēs.

Lai saņemtu šo atbalstu, jāizpilda vairākas prasības:

• cilvēkam bezdarbnieka statusā jābūt bijušam vismaz 6 mēnešus;

• darbavietai jāatrodas vismaz 20 km attālumā no dzīvesvietas;

• darba līgumam jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku;

• darba vietā jābūt noteiktam normālam darba laikam ar algu vismaz 200 latu, bet ne vairāk par 400 latiem (divu minimālo algu apmērā);

• vakancei, kurā bezdarbnieks uzsāks darbu, pirms tam jābūt reģistrētai NVA.

NVA arī pārbaudīs, vai darba devējs jau nekompensē darbiniekam īres vai transporta izmaksas, lai izslēgtu dubultās finansēšanas risku.

 

 

Reālas izmaiņas vai birokrātiskas spēlītes?

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz, ka, ņemot vērā starptautisko normu prasības, turpmāk bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu varēs iegūt arī cilvēki no valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, ja viņi būs saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un viņiem būs tiesības strādāt pie jebkura darba devēja. Šie cilvēki Nodarbinātības valsts aģentūrā varēs saņemt konsultācijas, kā arī piedalīties neformālās izglītības pasākumos, tostarp apgūt latviešu valodu, un pretendēt uz bezdarbnieka statusu.

Pārējās izmaiņas diemžēl atgādina birokrātiskas spēles. Piemēram, NVA ieviesīs Darba meklēšanas atbalsta pasākumus. Tad NVA darbinieks kopā ar bezdarbnieku noteiks, kas turpmāk jādara, lai sameklētu darbu. Bezdarbniekam var uzlikt par pienākumu rakstīt regulāras atskaites par darba meklēšanas procesu (?!) un iesniegt priekšlikumus problēmas risināšanai (??). Konsultācijās arī noteikšot, kāds darbs konkrētajam cilvēkam būtu piemērotāks…

Atgādināsim, ka bezdarbniekam var noņemt šo statusu, ja viņš divas reizes atsakās no piemērota darba.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+