Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. maijs, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Jums neviens neliek mirt par Narvu un Daugavpili, bet netraucējiet aizstāvēt Baltiju (10)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Bertelsmana fonda un Polijas Sabiedrisko attiecību institūta pasūtītā pētījumā noskaidrots: 57% vāciešu uzskata, ka Vācijas armija nebūtu sūtāma aizstāvēt Baltijas valstis vai Poliju, ja tajās iebruktu Krievija. To komentēdama, Vācijas vēstniece Lietuvā gan apliecinājusi Berlīnes apņēmību īstenot NATO lēmumus, “kas jāveic tādas agresijas gadījumā”.

Diez vai baltieši un poļi, kuri allaž tur prātā vēsturi un ar to saistītos aspektus, vispār jelkad ir īpaši paļāvušies uz Vācijas militāro atbalstu šādā “gadījumā”. Ņemot vērā vasarā gaidāmo NATO samitu, drīzāk uzmanības vērts ir cits aptaujā uzrādītais fakts: 49% respondentu izteikušies, ka NATO nevajadzētu izvietot pastāvīgas bāzes Austrumeiropā un Baltijas valstīs (40% bāzu lietderību tomēr saskata). Uz to varētu mūsu atturīgajiem un savulaik NATO lietussarga drošo aizvēni baudījušajiem draugiem iebilst – jūs sevišķi nelūdz, pārfrāzējot zināmo teicienu, mirt par Narvu vai Daugavpili, bet vismaz nelieciet šķēršļus tiem, kuri ir gatavi Baltijas valstis aizsargāt, un pirmām kārtām pašiem baltiešiem. Iespējams, aptuveni tādam arī jābūt vienam no Tallinas, Rīgas un Viļņas diplomātijas vēstījumiem, gatavojoties samitam.

Respondentu vairākuma negatīvā nostāja jautājumā par NATO klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā visumā atbilst Berlīnes līdzšinējai politikai, kurā Krievijas intereses vai, pareizāk, tas, kas tiek iztēlots par “leģitīmajām interesēm”, vienmēr radušas lielāku izpratni nekā austrumeiropiešu viedoklis par savu valstu drošības situāciju. Ne velti analītiķi reizēm lieto apzīmējumu “Putina izpratēji” jeb “Putinversteher” – termins, ko intervijā “LA” minēja arī Vācijas ārpolitikas padomes eksperte (sk. 5. aprīlī). Piemēram, ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera un vicekanclera Zigmāra Gabriela palaikam sacītais liecina par “Putina izprašanas” dziļo iesakņošanos. Tāpat kā Berlīnes un Parīzes arvien uzstājīgākās prasības Kijevai grozīt Ukrainas konstitūciju, kas var novest pie Putina agresijas gaitā implantēto “tautas republiku” legalizācijas.

Latvijas politiskajās un biznesa aprindās Kremļa izpratēju arī netrūkst. Viņu īpatsvars ir pat ļoti ievērojams. Tas tomēr pagaidām pārāk neiespaido mūsu kopējo izpratni par valsts aizsardzības nepieciešamību un NATO lomu. Vienmēr esam zinājuši, ka aliansē esošo valstu sabiedrībās attieksme ir atšķirīga. Šajā sakarā der atgādināt kādu pērn rīkoto aptauju, kuras rezultāti bija gluži pretēji iepriekš pieminētajai, proti, saskaņā ar līdzīgu pētījumu Polijā 62% aptaujāto uzskatīja, ka Polijas bruņotajiem spēkiem ir jāaizstāv Baltijas valstis. (Nez kā būtu ar latviešu atsaucību…) Diez vai vajadzīga augstā socioloģija, lai atskārstu, ar ko varam Eiropā rēķināties un ar ko nevaram. Daļēju atbildi sniedz Višegradas valstu vienošanās nākamgad sūtīt karavīru kontingentu uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Kaut nenoliedzami – Baltijā svarīgākais jāveic Baltijas valstu pilsoņiem un valdībām, saprotot, ka citi to nedarīs un ka galu galā “brīvība nav par brīvu”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Varbūt NATO varētu pievērsties iesākumā savai durpriekšai. 22. martā teroraktos gāja bojā cilvēki dažus desmitus kilometru attālumā no NATO štāba Eiropā. Kur tad ir NATO izlūkošanas un pretizlūkošanas spējas, pretterorisma vienības un kaujinieki.
    Ja nevar novērst izmisušu jauniešu veiktus uzbrukumus Briselē, nevarēs atturēt lielvalsts karaspēku. Nav ko sevi mānīt. NATO ir impotenta, dārga organizācija, kas nodrošina noietu un peļņu ASV ieroču ražošanas uzņēmumiem.

  2. Latvijas aizstāvju nebūtu, ja nebūtu to, kas mirst par Daugavpili.

  3. Dievs kungs svetais, kad jus beigsiet kaukt par to Krievijas agresiju. Vai patiesam nav apnicis veselus 26 gadus malt, brekt un kaukt pa visu pasauli par to Krievu agresiju? Ta jusu amerikanu propoganda jau ir pavisam apriebusies.Visur jums tik tie krievi regojas. Nu, jaregojas, metiet krustus,kritat celos un kauciet vien talak. Debilo idiotu bars.

  4. Vņu jau ir pilna Latvija

  5. no kā aizstāvet? 26 gadus jau bļaujat ka krievi nāk, un šie kā nenāk tā nenāk, tikmēr amiši gan ar saviem tankiem jau klāt . ja vel vismaz kā štatu, nu kaut kā koloniju uzskatitu, bet tikai par iespējamu kaujas vietu mūs uzskata, un atiecigi uzvedas

    • Kāpēc gan tie tanki pēkšņi parādijās? Vai pirms 2014 gad marta mēneša Eiropā bija ASV tanki? Kas gan tāds neparasts toreiz notika?Eiropa taču pat iedomāties nespēja, ka pēkšņi viena miermīlīga valsts sadomās robežas pārbīdīt. Vai tu toreiz mājās nebiji, ka garām palaidi tik svarīgu notikumu?

      • pats stulbs neapsaukā citus Atbildēt

        bija gan eiropā asv tanki bija, tik tad vel asv propogandas mašina nebija atradusi pamatojumu tos nolikt pie krievijas robežas. nejauc cēloņus ar sekām. ukrainas notikumi ir sekas asv sarīkotajam bruņotajam valsts apvērsumam ukrainā.

        • Civilizētā Pasaule sevi aizstāvēs, neskatoties uz to, kādu demagoģiju tu tur kvekšķi, kremļa utainais internacist. Tev atliek tikai bezspēcīgās dusmās to norīt, kremļa utainais.

  6. Ja Vācija neaizstāv Kēnigsbergu, kāpēc tai aizstāvēt Baltiju?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+