Dažādi mēslojumi. Kuru izvēlēties? 0

Lai rudenī varētu ievākt labu ražu, augi pienācīgi jābaro. Veikalos un ar interneta starpniecību var nopirkt visdažādākos mēslojumus un, kā bieži dzird reklāmās, par visu ir padomāts…

Reklāma
Reklāma

 

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Man lika padomāt tīmeklī ieraudzītā ASV firmas “Golden Harvest Organics” reklāma, kas aicina izmantot pašu izgatavoto un izplatīto mēslošanas līdzekli Golden Harvest Natural Fertilizer (tulkojumā – zelta ražas dabiskais mēslojums), slavējot to kā videi nekaitīgu un pārsteidzoši iedarbīgu. Kas tad ir brīnumlīdzekļa sastāvā? Jukas ekstrakts, jūraszāles, lucerna, tauksakne, kosas, pelašķi, humīnskābes, askorbīnskābe, hidrolizēti zivju milti, niedru cukurs…

No sastāvā minētajiem augiem vienīgi juka Latvijā nav sastopama savvaļā – šis agavju dzimtas augs cēlies Meksikā, pie mums tas ir telpaugs. Pārējās sastāvdaļas ir tepat visapkārt.

CITI ŠOBRĪD LASA

• Ar jūraszālēm, ko jūra izskalo pēc vētras, jūrmalas ciemu iedzīvotāji jau kopš seniem laikiem ir mēslojuši savus dārzus. Visbiežāk šo jūras mēslu galvenā sastāvdaļa ir brūnaļģes, kas satur gan mikroelementus, gan vitamīnus.

• Sējas lucerna, ko pie mums audzē lopbarībai un arī zaļmēslojumam, ir dārzbēglis, tagad vietumis sastopama arī savvaļā. Lucernā ir olbaltumvielas, minerālvielas, dažādas organiskās skābes, vitamīni un citas vielas.

• Tauksakne vietām ir ļoti izplatīta un audzelīga nezāle, bagāta ar kalciju un kāliju kā arī ar mikroelementiem.

• Kosās ir daudz silīcija, ir arī kalcijs un dzelzs. Bioloģiskajā lauksaimniecībā tīruma kosas uzlējumus un izvilkumus lieto kā profilaktisku līdzekli pret augu slimībām.

• Pelašķus biodinamiskajā lauksaimniecībā tos izmanto kā vienu no preparātiem, kas sekmē pareizu komposta gatavošanos. Arī pelašķi satur dzelzi un citas minerālvielas.

• Humīnskābes un humātus iegūst no kūdras. Tos lieto sēklu apstrādei un augu augšanas stimulēšanai.

• Hidrolizēti zivju milti. Cik zināms, Latvijā zivju miltus ražo divi uzņēmumi: viens Rīgā, otrs Alsungā.

• Niedru cukurs. Šķiet, augi paši spēj sintezēt cukurus. Kādreiz gan cukuru pievieno ūdenim vāzē, lai ziedi ilgāk saglabātos, cukurs ir arī barotņu sastāvdaļa, audzējot augus audu kultūrās laboratorijā.

• Vēl jāpadomā, vai lietot askorbīnskābi (sintētisko C vit­amīnu). Varbūt labāk izmantot kādu dabisku C vitamīna avotu un padomāt, kā saglabāt tā efektivitāti.

Nav zināmi visu šo vielu daudzumi un mēslojumā izmantotās proporcijas, bet varam eks­perimentēt. Lai rezultāti būtu ticami, jāpieraksta izmēģinājuma apstākļi, blakus nepieciešams arī kontroles lauciņš, kur augus un augsni laista vai miglo tikai ar ūdeni.

Reklāma
Reklāma

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.