Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. novembris, 2014
Drukāt

Dažas Igaunijas zemenītes. Ko var apskatīt mūsu kaimiņvalstī?

Foto - Aija LietiņaFoto - Aija Lietiņa

Ceļu muzeja Satiksmes minipilsētiņa īpaši patīk mazajiem apmeklētājiem, jo var izmēģināt ļoti dažādus braucamrīkus.

Par interesantām vietām Igaunijā rakstīts vairākkārt, tomēr atkal esmu atradusi jaunas!

Daudzas ģimenes neiegriežas Igaunijas Ceļu muzejā, jo maldīgi domā, ka tur ko saistošu var atrast vienīgi veči, kurus interesē ceļu būve un tehnika. Patiesībā muzeja darbinieki ir parūpējušies, lai tā apskate būtu aizraujošs piedzīvojums visai ģimenei.

Kūleņošana automašīnā

2010. gadā izveidota moderna brīvdabas ekspozīcija, kas burtiski ļauj izstaigāt Igaunijas ceļu un transportlīdzekļu (un ne tikai!) attīstības vēsturi. Kā pirmo manas kājas mina ceļa posmu, kas būvēts no nelieliem baļķīšiem, cieši liekot tos citu līdzās citam. Tādus savulaik senie igauņi cēla purvos. Tālāk seko grants, bruģis un visbeidzot asfalts. Mainās ne tikai ceļa segums, bet arī apkārtējā vide. Var ielūkoties 19. gadsimta ceļmalas krodziņā, piesēst Staļina laika atpūtas lapenē, pie kuras stāv pioniera skulptūra, un ieiet pagājušā gadsimta 60. gadu degvielas uzpildes stacijā. Ceļā var sastapt gan karieti, gan veco labo žigulīti, kā arī cilvēkus vēsturiskos kostīmos, kas it kā izkāpuši no dažādiem gadsimtiem.

Interesants ir ceļa zīmju laukums, kur apskatāmas daudzas neredzētas, no citām valstīm atceļojušas zīmes, piemēram, “sargies – ziloņi”, “uzmanību – amiši” (pārvietojas ar zirgu ratiem) vai “nākamais koala pēc 1 km”.

Vai esat kādreiz prātojuši, kas slēpjas zem asfalta? Ceļu muzejā var aplūkot vairāku Igaunijas ceļu šķērsgriezumu.

Muzejā ikviens var izmēģināt vairākus izglītojošus simulatorus. Visticamāk, ceļu policijai sen vairs nebūtu jātvarsta autovadītāji, kuri neuzskata par vajadzīgu piesprādzēties, ja ikviens uz savas ādas izjustu, cik liela nozīme ir drošības jostai, strauji bremzējot, pat ja spēkrata ātrums ir nieka septiņi kilometri stundā. Igaunijas Ceļu muzejā to var izdarīt, neriskējot ar veselību, proti, iesēžoties simulatorā jeb automašīnas sēdeklī, kas slīd pa sliedēm un strauji atduras. Pārbaudīju – mati vien noplīvoja, ar cik lielu spēku bremzēšanas brīdī ķermenis gribēja lidot uz priekšu. Atviegloti nopūtos, ka drošības siksna kustību efektīvi apturēja.

Cits simulators piedāvā izbaudīt ekstrēmāku situāciju – automašīnas kūleņošanu. Kad esi iesēdies mašīnā, to vairākas reizes apgriež sānis un atstāj pasažierus kājām gaisā. Biju pārsteigta, ka drošības josta noturēja krēslā. Gide instruēja, kā šādā situācijā rīkoties. Vismuļķīgākais ir vispirms atsprādzēt drošības siksnu, jo piezemēšanās ar galvu pa priekšu var beigties ļoti nepatīkami. Sākumā jānovieto uz auto griestiem abas pēdas un rokas, bet dibens jāspiež uz augšu. Tikai pēc tam ar vienu roku var atraisīt jostu un atmuguriski rāpties ārā. Ļoti noderīga mācībstunda, kaut ceru, šīs zināšanas dzīvē nenāksies izmantot.

Kā lielie, tā mazie ir sajūsmā par Ceļu muzeja Satiksmes minipilsētu, pa kuras līkumotajām ielām var vizināties ar elektromobiļiem, dažādām bērniem paredzētām automašīnām, skrejriteņiem un citiem transportlīdzekļiem. Vadītājiem jāievēro ceļa zīmes, jo kārtību pilsētiņā uzrauga acīgi likumsargi padomjlaiku miliču mundieros, palīdzot bērniem apgūt ceļu satiksmes noteikumus. Drosmīgākie apmeklētāji var izmēģināt braucienu ar vēsturisku velosipēdu, kura priekšējā riteņa aug­stums ir pieaugušam cilvēkam teju līdz kaklam.

Iespaidīga lidaparātu kolekcija

Tartu apriņķī atrodas Igaunijas Aviācijas muzejs, kura dibinātājs Mati Meoss savulaik sācis kolekcionēt miniatūrus lidmašīnu modelīšus, taču drīz vien pārmeties pie īstiem lidaparātiem. “Jo lielāks puika, jo lielākas rotaļlietas,” smējās viņa sieva Anu, kas vēlīgi izvadāja pa angāriem, kur novietotas 23 lidmašīnas (gan pasažieru, gan kaujas) un 3 helikopteri. Apskatāmi arī vairāk nekā 500 lidaparātu modelīši.

Drosmīgie var izmēģināt lidojumu pilota krēslā aviosimulatorā, kas uzstādīts kustīgai platformai. Var izvēlēties dažādus režīmus, arī visai ekstrēmus. Simulatora iekšpusē ir drošības poga – ja, piemēram, sareibst galva, to nospiežot, kuģošanu pa mākoņiem iespējams acumirklī pārtraukt.

Ir arī citas interesantas atrakcijas, piemēram, katapulta, ar kuru, iesienot gumijās, cilvēku uzšauj 22 metru augstumā. To bieži izmantojot vecpuišu ballītēs, lai pārbaudītu, vai topošais vīrs būtu labs lidotājs… Atved puisi aizsietām acīm, piesprādzē stiprinājumus un noņem pārsēju tikai īsu brīdi, pirms laist gaisā.

Saules un sālsūdens peldes

Ja ir vēlme izbaudīt relaksējošas procedūras skaistumam un veselībai, vērts iegriezties Pērnavā šovasar atklātajā viesnīcā un vienlaikus SPA centrā “Hedon”, kas atrodas tieši pie Baltijas jūras. Tie, kuri apmetas četrzvaigžņu viesnīcā, bez papildu samaksas var apmeklēt trenažieru zāli un SPA zonu, kas iekārtota Pērnavas vēsturiskajā dubļu dziednīcas ēkā. Taču nav obligāti jākļūst par viesnīcas iemītnieku, lai varētu izbaudīt SPA labumus. Samaksājot 35 eiro, visu dienu var pavadīt SPA zonā, kur atrodas piecas dažādas pirtis un plašs baseins, kur par maigu ķermeņa masāžu gādā burbuļi un ūdens kaskāde. Ir arī bērniem piemērots sekls baseiniņš, bet īpaši jāuzteic sāls baseins, kur iespējams izbaudīt relaksējošu bezsvara stāvokli gluži kā Nāves jūrā. Ja ir kaut neliela skramba, var uz savas ādas izjust teiciena “uzbērt sāli uz brūcēm” nozīmi – kož ne pa jokam! Taču sālim piemīt antibakteriālas un ādas atjaunošanos veicinošas īpašības, tādēļ peldes ietekmē pušumi, izsitumi un citi nesmukumi ātri sadzīst. Pagalmā ir āra baseins, kur ir silts ūdens arī ziemā.

Helioterapijas telpā var zvilnēt atpūtas krēslā un izjust, cik silta saule ir Bali, Maiami vai Malaizijā. Tā tiek veicināta D vitamīna sintēze organismā, kas veicina kaulu mineralizāciju un tos stiprina, paaugstina organisma dabiskās pretošanās spējas ­dažādām slimībām. SPA centrā saules terapiju visbiežāk izmanto, lai sagatavotu ādu procedūrām, jo pēc gozēšanās mākslīgajā saulē tā labāk uzņem vērtīgās vielas. Helioterapija ir droša, jo nav ultravioletā starojuma.

No plašā “Hedon SPA” procedūru klāsta izvēlējos sejas un dekoltē zonas masāžu ar otiņām, kas ir samērā jauna, no Austrumiem atceļojusi skaistumkopšanas metode. Speciālistes prasmīgā un maigā darbošanās ar divām nelielām vēdekļveida otiņām bija ļoti patīkama un radīja nomierinošu efektu. Viņa paskaidroja, ka tās ir īpašas no kazas akota darinātas otas. Tradicionālās sejas masāžas laikā daļa kosmētiskā līdzekļa iesūcas speciālista rokās, savukārt, izmantojot otiņas, viss labums tiek klienta ādai.

Meklēsim zemenes sniegā

Kā gan sniegā var atrast zemenes? Igaunijas pilsētiņā Vīlandē ne tikai tas ir iespējams. Pie katra apskates vērta objekta novietota liela sārta betona oga, ko var redzēt jau iz­tālēm. Tā ir droša zīme tūristiem: nāc, te ir ko redzēt! Zemenes izskatās uz mata tādas pašas kā spilgtākā no Vīlandes nākušā gleznotāja, naivisma pārstāvja Paula Kondases darbā “Zemeņu ēdāji”.

Vīlande ir sena, kalnaina pilsēta Igaunijas dienvidos, kur slejas savulaik ļoti varenas Livonijas Ordeņa pils drupas, kas jo­projām izskatās iespaidīgas. Pilsētā ir daudz māk­slas galeriju. Noteikti vērts iegriezties Bonifācija ģildē, kur apskatāmi un nopērkami vairāk nekā 160 vietējo rokdarbu meistaru darbi: keramika, apģērbs, apavi, cepures, cimdi, rotaļlietas, stikla izstrādājumi, rotas, atklātnes un daudz kas cits. Visvairāk patika iespēja piemērīt vēlīno viduslaiku galma dāmu kleitas, kas šūtas kā precīzas tā laika tērpu kopijas. Tās var arī iegādāties. Cena gan svārstās no 100 – 250 eiro.

Vīlandē atrodas pirmā automātiskā viesnīca Igaunijā – “Just Rest Automatichostel”. Ierodies, kurā diennakts laikā vēlies, pieej pie automāta, izvēlies numuriņu, ievieto bankas karti un norēķinies – laipni lūgts naktsmājās! Automāts izdrukā kodu, ar kuru var atvērt istabiņas durvis. Apkalpojošais personāls nav nepieciešams, tādēļ viesnīca var atļauties piedāvāt ļoti zemas cenas – 29 eiro par nakti vienam cilvēkam. Ja numuriņā apmetas divi – 35 eiro, par katru nākamo cilvēku plus 6 eiro (istabā ir četras gultas). Viesnīcas ēdnīcā gan cep, vāra un apmeklētājus apkalpo īsti cilvēki, nevis roboti. Netālu no šīs viesnīcas atrodas gleznainais Vīlandes ezers, ap kuru ved 12 kilometrus garš gājēju celiņš, pa kuru gan vasarā, gan ziemā gandrīz nemitīgi notiek kustība: cilvēki skrien, slēpo, brauc ar divriteņiem.

Uzziņa

Igaunijas Ceļu muzejs atrodas Varbusē. Ziemā ieejas biļetes cena ir ļoti demokrātiska: pieaugušajiem 2, bet bērniem un pensionāriem – 1 eiro. Par atrakcijām gan jāmaksā atsevišķi.

Igaunijas Aviācijas muzejs atrodas Tērastē (no Tartu uz Apes pusi). Ieejas maksa Aviācijas muzejā pieaugušajiem ir 5, skolēniem – 2, bet pensionāriem – 3 eiro.

Vairāk informācijas: www.visitestonia.com

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+