Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. aprīlis, 2015
Drukāt

Dažās skolās skolēniem maltītes tiek gatavotas no bojātiem dārzeņiem un saldētas gaļas (4)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Lietuviešu uzņēmums “Kretingos maistas”, kas ēdina bērnus 24 Latvijas izglītības iestādēs, pusdienu maltītes gatavojis no bojātiem dārzeņiem, izmantojis garšvielas, kas satur sāli un garšas pastiprinātājus, kā arī gaļas ēdienu gatavošanai izmantojis galvenokārt saldētu vistas gaļu, 12.aprīlī vēstīja raidījums “De facto”.

Daļā Siguldas vispārējās izglītības iestāžu jau piekto gadu maltītes nodrošina minētais lietuviešu uzņēmums. Tas ēdina skolēnus arī citviet Latvijā. Šajā mācību gadā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori veikuši jau 53 pārbaudes “Kretingos maistas” ēdnīcās un vairāk nekā 75% gadījumu konstatēti pārkāpumi. Tostarp atklājies fakts, ka vienu un to pašu ēdienu pasniedz divreiz.

“Salātus, ko neapēd vienas maiņas skolēni, pēc tam papildinot, liek jau nākamajai maiņai. Tas nav pieļaujami! Viennozīmīgi varam teikt, ka skolēni nesaņem to, ko valsts normatīvie akti ir paredzējuši, un to, par ko pašvaldība ēdinātājiem maksā,” norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

PVD inspektori atklājuši, ka ēdienreizēs, kur jābūt cūkgaļai vai liellopa gaļai, ilgākā laika periodā piegādāta saldēta vistas gaļa. Zivju vietā skolēniem jāēd zivju pirkstiņi. Sviestu aizstājot ar margarīnu, bet sieru – ar siera izstrādājumiem. Piegādātie dārzeņi ir vienveidīgi, sažuvuši un sabojājušies. Tāpat uzņēmums izmantojot krējumu un pienu ar zemāku tauku saturu nekā noteikts. Turklāt produkti saturot gan aizliegtos garšas pastiprinātājus, gan augu taukus, gan krāsvielas.

Pārbaudē secināts, ka salāti, makaroni, zupa un maize esot ievērojami mazākā daudzumā nekā nepieciešams uz noteikto skolēnu skaitu. Līdz ar to bērni apēd mazāk nekā viņiem paredzēts. Taču pašvaldība maksā kā par pilnu porciju.

Skolu vadība atzīst, ka problēmas ar šo lietuviešu ēdinātāju bijušas arī agrāk. “Ļoti daudz ēdienkartē izmantoja grūbas: grūbas zupā, grūbas putrā. Tādi ēdieni, kuri varbūt mazam bērnam nav īpaši ieteicami. Protams, ka grūbās ir kaloritāte un veselīguma ziņā tas nav nekas slikts, bet, ja tas ir par biežu, latviešu bērniem tā nav tik ļoti pierasta lieta – grūbas ēst,” raidījumam pieredzēto atstāsta Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode.

“Kretingos maistas” Latvijas filiāle atrodas mazā telpā vienā no Rīgas biroju centriem. Taču tur raidījums uzzina, ka vadība uz vietas neuzturoties, bet sastaptajām darbiniecēm informācijas par dienesta veikto pārbaudi neesot. Raidījumam izdevās sazināties ar uzņēmuma vadītāju Laimu Grigaitieni, bet viņa norāda, ka apstrīdējuši PVD atzinumu: “Es nepiekrītu. Viņi tur neko sliktu nav uzrakstījuši. Šobrīd turpinās lieta. Es jums neko nevaru teikt.”

Pārbaudes protokoli liecina, ka šogad pārkāpumi atklājušies arī citās skolās, kur pakalpojumus sniedz “Kretingos maistas”. Pērn arī mediji Lietuvā aprakstīja atbildīgo dienestu atklātos pārkāpumus “Kretingos maistas” apkalpotajās ēdnīcās. Skolēni baroti ar nekvalitatīvu ēdienu, produkti uzglabāti neatbilstoši, piemēram, gaļa un piens turēti plus 13 grādu augstā temperatūrā.

Tajā pašā laikā no pārmetumiem nevar izbēgt arī skolu vadība. Tai ir tiesības regulāri pārbaudīt, kas nonāk bērnu pusdienu šķīvjos. “Ja PVD inspektori skolu ēdnīcas apmeklē trīs reizes gadā, tad skolas vadība vai skolas medmāsa to var darīt katru dienu. Konstatējot neatbilstības, par to ziņot PVD. Diemžēl mēs ļoti reti saņemam sūdzības tieši no skolām,” norāda Balodis.

Uzņēmums plānotās ēdienkartes saskaņo ar skolu medmāsām. Taču viens ir tas, kas rakstīts uz papīra, pavisam cits, kas vārās virtuvju katlos. Vairākkārt skolu vadība esot tikusies ar uzņēmuma pārstāvjiem. Uz brīdi nepilnības esot novērstas, bet tad atklājušās jaunas problēmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nu, bet KĀ var kaut jebkādus darījumus tādā līmenī slēgt ar lietuviešiem?!?!? Viņi taču ir viskapitālākie afēristi caur un caurēm. Viņiem primārais ir noslēgt līgumus ar iespējami daudzāk klientiem, bet tikai pēc tam sākt domāt, ko tiem klientiem piedāvāt. Un tikai pēdējā vietā tiek domāts par to, kā to visu nafig nodrošināt… Diemžēl tāds ir lietuviešu “biznesmeņu” princips. To es saku ar pilnu atbildību, jo man ir bijuši 3 lietuviešu sadarbības partneri un viens lietuviešu priekšnieks, ar kuriem sadarbība sākās tiks skaisti, tik skaisti, bet beidzās ar manis bēgšanu tālu jo tālu!!! Un ar lietuvieti es vairs negribu neko kopīgu biznesā!

  2. Madlienas skolā ir viss iepriekšminētais…..

  3. nu dotais kantoris ēdina zem katras kritikas Atbildēt

    musu skolā ari bija, tās bija dzīvas šausmas. pavārēm bija kauns cilvēkiem acis skatities, jo tās tur 20 gadus stādāja un vel tagad strādā, bet jāvāra ēst no tā ko saimnieki atved, un no tā ēst izvārit nav iespējams, vismaz ne uzturā lietojamu

  4. Kā tas var būt?Mūsu mazajā lauku skolā ir vesela komisija, kas katru dienu seko ēdienkartei.
    Paši vainīgi, ka necīnījās un skrēja uz firmu barošanu.Lauku skolās joprojām algo pavārus un skolēni ēd svaigu un sabalansētu pārtiku.Vismaz kāda priekšrocība laukiem.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+