Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. augusts, 2012
Drukāt

Dažās valstīs priecājas, citām par maz

Londonas olimpisko spēļu medaļu ieguvēju valstu rangs pirmās pārmaiņas piedzīvoja jau pāris dienas pēc tā publicēšanas.


 

“LA” jau ziņots, ka baltkrievu lodes grūdējas Nadeždas Ostapčukas izcīnītā zelta medaļa viņai tika atņemta pēc dopinga kontroles, kas uzrādīja aizliegtā steroīda metenolona klātbūtni analīzē, un pasniegta otro vietu izcīnījušajai jaunzēlandietei Valērijai Adamsai. Sudrabs apmaiņā pret bronzu tika Krievijas lodes grūdējai Jevgeņijai Kolodko, kuras iepriekšējo medaļu iedeva ķīnietei Lidzjao Gunai, kas bija ieņēmusi ceturto vietu. Līdz ar to Baltkrievija nāciju rangā no 23. vietas noslīdēja uz 26., Jaunzēlande pakāpās no 16. uz 15. vietu, bet lielvalstis Ķīna un Krievija palika iepriekšējās pozīcijās – attiecīgi otrajā un ceturtajā vietā, tikai ķīniešu jau tā prāvais medaļu kopskaits pieauga līdz 88.

Nav gan garantēts, ka šīs bija pēdējās pārmaiņas. Baltkrievijas Olimpiskās komitejas viceprezidents Igors Zajičkovs paziņojis, ka notiks rūpīga izmeklēšana, lai aizstāvētu Ostapčukas intereses. Tā nav mētāšanās ar vārdiem. Pēc iepriekšējām olimpiskajām spēlēm Pekinā dopinga lietošanā tika apsūdzēti baltkrievu vesera metēji Vadims Devjatovskis un Ivans Tihons, un viņiem nācās šķirties no sudraba un bronzas medaļām. Baltkrievi šo lēmumu pārsūdzēja Starptautiskajā sporta arbitrāžā, kas pēc ilgiem pētījumiem atzina, ka dopinga kontrole Pekinā nav notikusi pilnīgā saskaņā ar noteikumiem. Pēc divu gadu tiesāšanās Devjatovskis un Tihons savas medaļas dabūja atpakaļ.

Taču ranga pirmais četrinieks liekas nesatricināms kā tūkstošgadu klints. ASV sportisti Londonā ieguva par sešām medaļām mazāk nekā Pekinā, toties zelta krājums pieaudzis no 36 līdz 46. Ķīniešiem neizdevās atkārtot Pekinas simtnieku, taču liekas, ka viņi daudz nebēdā, jo savās mājās pat sienas palīdzot. Londonā to apliecināja briti: Pekinā 47 medaļas, šoreiz – 65 un trešā vieta nāciju rangā, apsteidzot Krieviju. Gan tikai zelta, nevis medaļu kopskaita ziņā, taču nez kad nez kur iedibinātā tradīcija paģērē par valstu sarindošanas galveno kritēriju pieņemt medaļu vērtību. Laikraksts “Telegraph” izpētījis, ka no šīm 65 medaļām vismaz 24 (11-3-10) Lielbritānijai sagādājuši imigranti – sportisti, kuri dzimuši ārzemēs, un tajās dzimušu personu bērni. Olimpiskais čempions 5000 m un 10 000 m skrējienā Mo Farahs pasaulē nācis Somālijā un Londonā ieradies astoņu gadu vecumā. Septiņcīņas čempiones Džesikas Enisas saknes ir Jamaikā, Bredlijs Viginss, kurš uzvarēja individuālajā šosejas velobraucienā, dzimis Beļģijā, viņa tēvs ir austrālietis, bet vismaz 16 olimpisko laureātu raduraksti atrodami Nigērijā.

Ko teic krievi, zaudējuši vietu pasaules olimpiskajā trijniekā? Zemes gaisā nesper, gluži otrādi – priecājas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kremlī tiekoties ar olimpiešiem, teicies esam apmierināts, ka viņa tautieši spējuši no Londonas pārvest vairāk medaļu (82) nekā no Pekinas (72). Vairāki sportisti saņēma Krievijas ordeņus “Par nopelniem” un “Goda zīme”, visi medaļu ieguvēji – pa automašīnai “Audi”.

Toties dziļa neapmierinātība vērojama vairākās citās valstīs, lai gan arī tās nav palikušas tukšā. Poļi izcīnīja tieši tikpat medaļu, cik Pekinā, tomēr nāciju rangā nokrituši par desmit vietām zemāk, kas esot viņu sliktākais sasniegums kopš 1956. gada. Polijas sporta ministre Johanna Muha runā par nopietnām reformām savā nozarē, piesolot bez žēlastības apcirpt valsts finansējumu atpalicējiem un, viņasprāt, bezperspektīvām sacensībām. Bet Kenijas valdībā jau sākta nopietna izmeklēšana sakarā ar sliktajiem rezultātiem Londonā, kur šīs Āfrikas valsts sportisti ieguva tikai par trim medaļām mazāk nekā Pekinā, taču no 15. vietas atkāpās uz 28. Laikam jau galvas ripos.

Bet Latvijā? Dažs jau paspējis pačīkstēt, ka pirms četriem gadiem latvieši izcīnīja trīs olimpiskās medaļas un nāciju rangā ieņēma 45. vietu, taču šoreiz – par vienu mazāk un 49. Kam gan būtu adresēts šis pārmetums – Inetai Radēvičai, kurai līdz bronzas medaļai tāllēkšanā pietrūka viena vienīga centimetra, vai Latvijas valdībai, kas šajos četros gados valsts finansējumu sportam samazinājusi par 67 procentiem? Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis mājupceļā no Londonas “LA” speciālkorespondentam sniegtajā ekspresvērtējumā atzina, ka mūsu sportisti guvuši atzīstamus panākumus: “Īpašs prieks par jaunajiem un Māri Štrombergu, varam lepoties, ka mums ir divkārtējs olimpiskais čempions.”

Māra uzvaras vērtība nav samērojama ar viņa zelta medaļas cenu. Kāds Krievijas interneta portāls aprēķinājis, ka ikvienam olimpiskajam čempionam pasniegtās godalgas pašizmaksa ir vien 708 ASV dolāri jeb Ls 405. Medaļā zelta ir tikai viens procents, 92,5 – sudraba un 6,5 procenti – vara. Tīra zelta medaļas pēdējo reizi pasniegtas pirms simt gadiem olimpiskajās spēlēs Stokholmā – pirmajās, kurās startēja arī daži latvieši.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+