Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. decembris, 2013
Drukāt

ES fondu nauda jāizlieto ekonomikas izrāvienam


Foto - LETAFoto - LETA

Beidzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam, redzams, ka piešķirtā nauda ne vienmēr izlietota lietderīgi, lai gan uz kopējā ES fona Latvija aizvien tiek pieskaitīta izcilniekiem. Līdzšinējā prioritāšu noteikšana nākamajam finanšu periodam ekspertos raisa bažas par to saimniecisko pamatotību un atbilstību Nacionālās attīstības plānam.

2007. – 2013. gada plānošanas periodam paredzētā ES fondu nauda, nerēķinot sociālajiem mērķiem paredzētos 550 miljonus eiro, ir apgūta vien par 60% (līgumi noslēgti par 94% no 4,53 miljrd. eiro lielā atbalsta). Pēc Eiropas Parlamenta novembrī apstiprinātā daudzgadu budžeta 2014. – 2020. gadam dalībvalstīm ir jāapstiprina jaunā perioda naudas tēriņu virzieni.

Vispirms tomēr ir jāizvērtē iepriekšējā plānošanas perioda kļūdas. Lai gan Latvija būs starp ES naudas apguves līderiem, tomēr problēmu pietiek arī mums. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver – ES fondu finansējumam šajā periodā vissvarīgākais virzītājs bijusi apgūšana. “Tomēr ar šādu pieeju sasniegt lielāko ilgtermiņa pienesumu tautsaimniecībai un visai sabiedrībai nevar. Tāpēc nākamajā periodā visās jomās un nozarēs ES fondu finansējums ir jāizmanto kā mērķtiecīgas investīcijas, kas rada pievienoto vērtību un iespēju nopelnīt jaunu naudu, ko investēt Latvijā arī tad, kad ES finansējums vairs nebūs pieejams,” uzskata ministrs.

D. Pavļuts piebilst: vēl viena šāda iespēja investēt Latvijā tik ievērojamus līdzekļus no ES struktūrfondiem var arī nebūt, tāpēc nākamajai valdībai ir milzīga atbildība mērķtiecīgi ieguldīt ES naudu Latvijas tautsaimniecības konkurētspējā un attīstībā, nevis balstīties apgūšanas pieejā un paredzēt “visiem pa druskai, bet dažiem vienlīdzīgāk nekā pārējiem”. Tomēr valdības sociālais partneris – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) – uzdod jautājumu: vai iecerētais naudas dalīšanas modelis dos Latvijas cilvēku labklājības celšanai vajadzīgo atdevi?

Pašvaldības neatbalstīs


Diezgan negaidīti Latvijas Pašvaldību savienības dome, kas pārstāv visas valsts pašvaldības, šīs nedēļas sēdē nolēma neparakstīt valdības piedāvāto Partnerības līgumu par naudas dalīšanas mērķiem. Nolemts rosināt pārstrādāt strukturālo fondu plānošanas dokumentus, lai tie atbilstu Nacionālā attīstības plāna un citu valsts stratēģisko dokumentu nostādnēm. LPS rakstīs vēstuli EK reģionālās attīstības komisāram Johannesam Hānam un izklāstīs savu nostāju.

LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis teic, ka arī pašvaldības līdz šim bijušas spiestas ES naudu apgūt. A. Jaunsleinis: “Ir ES, Latvijas un pašvaldību prioritātes. Tās sakrīt reti. Šajā plānošanas periodā pašvaldībām prioritātes noteica no “augšas”, tās visbiežāk neatbilda tiem visnepieciešamākajiem darbiem, kas bija jāveic. Tā kā dāvinātam zirgam zobos neskatās, naudu izmantoja. Vajag uzticēties pašvaldībām un ļaut vismaz kādu daļu ES fondu naudas dalīt savām prioritātēm. Mūsu piedāvājums nozīmē zaudēt iespēju dalīt naudu pēc politiskiem principiem, tāpēc to neatbalsta. Tāpat svarīgi ir saskaņot tautsaimniecības nozaru intereses un pašvaldību intereses,” pašvaldību pozīciju pamato A. Jaunsleinis.

Uzņēmēji: jāattīsta IKT


Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērš uzmanību, ka pašreizējā fondu izlietojuma plānojumā uzņēmējdarbības uzlabošanai no 4,4 miljardiem eiro tiek novirzīti tikai 6% no Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda kopējā finansējuma.

L. Menģelsone: “Salīdzinājumam – izglītībai un prasmju uzlabošanai iecerēts piešķirt 12%, nodarbinātības uzlabošanai 13%, infrastruktūrai, transportam 27% un vides aizsardzībai un resursu efektīvākai izmantošanai 14% no kopējā ES atbalsta. Mēs uzskatām, ka ir jāpalielina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) finansējums, lai uzstādījumi, kurus paši esam izvirzījuši, tiktu arī sasniegti – ērti lietojama, finansiāli izdevīga e-vide, kuru izmanto gan komersanti, gan pašvaldības, gan ikviens iedzīvotājs Latvijā.”

Jāpiebilst, ka uzņēmēju aptaujā par iepriekšējos periodos izmantoto ES strukturālo fondu finansējumu 98% uzsvēruši, ka fondus ir lietderīgi ieguldīt uzņēmuma paplašināšanā, iekārtu un tehnoloģiju iegādē, inovācijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa: “Vēlamies uzsvērt, ka visām darbībām primāri jāatbalsta Nacionālajā attīstības plānā definētais virsmērķis – ekonomikas izrāviens! Plānojot 2014. – 2020. gada investīcijas, notiek mēģinājums risināt jautājumus, kas saistīti ar institucionālās sistēmas uzlabošanu – paredzot, ka nākamajā ES fondu periodā visus finansējuma saņēmējus apkalpos viena aģentūra – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un tas nozīmē vienotu klienta apkalpošanas standartu, informācijas uzglabāšanas vietu. Tāpat pozitīvi vērtējam plānus ieviest e-kohēziju, kas paredz pārskatu iesniegšanu e-formā un ar laiku arī projektu pieteikumu iesniegšanu elektroniski.” K. Zariņa uzsver – vissvarīgākais posms efektīvai un kvalitatīvai investīciju ieplūšanai tautsaimniecībā vēl priekšā – patlaban definētas iespējamās aktivitātes un sasniedzamie rādītāji, bet, lai tas tiktu īstenots, jāizstrādā kvalitatīvi projektu vērtēšanas nosacījumi un aktivitāšu Ministru kabineta noteikumi. Šā procesa veiksmīgai norisei nepieciešams izveidot visas puses iesaistošu platformu diskusijām, primāri pie atbildīgās nozaru ministrijas, iesaistot arī citas ministrijas un partnerus NVO jau sākotnējā procesā, tādējādi nodrošinot diskusiju, aktivitāšu nepārklāšanos un aktivitāšu ieviešanas secīgumu.

Ekonomikas ministrs D. Pavļuts vakar norādīja, ka uzņēmējdarbības politikas jomā finansējums plānots saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) pamatnostādnēm, kuru izstrāde notika ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām. Kopumā uzņēmēju atbal-stam NIP ietvaros paredzēti 800 miljoni eiro.

Viedokļi


Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: 


“ES fondu nauda nav tikai viens no pieejamajiem finansējuma avotiem, tie veido aptuveni 70% no publiskajām investīcijām. Tādēļ tas, cik veiksmīgi ieguldīsim nākamajos septiņos gados pieejamos 4,4 miljardus eiro, noteiks arī visas valsts tālāko attīstību. Eiropas Komisija ir paudusi bažas, ka pārlieku liela nozīme nākotnes plānos ir veltīta ceļu būvei, bet tam varu piekrist tikai daļēji. ES fondu līdzekļiem ir jāsniedz atbalsts ekonomiskās izaugsmes stiprināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, un ceļu infrastruktūrai te ir izšķiroša loma. Ir svarīgi, lai būtu pietiekami daudz līdzekļu mikrokredītu izsniegšanai uzņēmējdarbības sākšanai un paplašināšanai, nodarbinātības veicināšanai, inovāciju jeb jauninājumu atbalstam. Jānorāda, ka Latvijā diemžēl ir aizkavējusies Viedās specializācijas stratēģijas izstrāde, kas ir nosacījums ES fondu saņemšanai.

Aigars Rostovskis, LTRK valdes loceklis: “Ar visu lielo ES naudas izmantošanu esam viena no nabadzīgākajām ES valstīm un aptuveni 70. vietā pasaulē. Latvijā īstenotā ES fondu naudas apgūšana kropļo tirgu un cilvēku apziņu. Sabiedrības izaicinājums ir dot veselīgus instrumentus. Ja lielākā daļa uzņēmēju domā par ES naudas apgūšanu, nevis par jaunu produktu virzīšanu tirgū, tas totāli mazina uzņēmēju konkurētspēju. Singapūrā uzņēmējiem pirmos trīs darbības gadus nav jāmaksā neviens nodoklis. Ja šajā laikā ir izveidojies nopietns uzņēmums, tad viņš nelikvidējas, bet turpina darboties tālāk. Ja man ļautu izvēlēties starp uzņēmējdarbībai nākamajā plānošanas periodā paredzēto vienu miljardu eiro un trīs gadus bez nodokļiem, es izvēlētos otro piedāvājumu. Tas ļautu augt veselīgākai sabiedrībai. Svarīgi arī, kādus dārzniekus ievēlēsim un vai ļausim augt mazajiem uzņēmumiem.”

Pievienot komentāru

Poliju piemeklējis spēcīgs sniegputenis; daudzviet bloķēti ceļiSpēcīga sniegputeņa dēļ piektdien Polijā aptuveni 180 000 mājsaimniecību palikušas bez elektroapgādes un daudzviet valstī ceļus nobloķējuši nolūzuši koki.
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģisĪsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+