Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. oktobris, 2014
Drukāt

Dažreiz reiboni labāk novērš vingrojumi

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Pacienti nereti sūdzas par reiboni, kad šķiet, ka pasaule visapkārt griežas kā karuselī, par līdzsvara un koordinācijas traucējumiem, kā arī nestabilitāti. Iemesli tam var būt daudzi un dažādi, piemēram, centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības – tādas kā insults, galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts) vai audzējs, Parkinsona slimība, līdzsvara nerva iekaisums, Menjēra slimība. Reiboņa sajūta var parādīties līdztekus stresam, panikas lēkmēm, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem (veģetatīvajai distonijai). Dažkārt to iemesls ir vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisums, jo anatomiski atsevišķas vestibulārās sistēmas daļas atrodas iekšējā ausī,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Vispārējās neiroloģijas nodaļas vadītājs Guntis Karelis.

Nestabilitātes iemesls var arī būt ilgstoša nepietiekama galvas smadzeņu asins apgāde, cilvēkam novecojot un slimojot ar arteriālo hipertensiju, aterosklerozi, kā arī 2. tipa cukura diabētu.

Lai noskaidrotu līdzsvara un koordinācijas traucējumu iemeslus, ārsts rūpīgi iztaujā un izmeklē pacientu, piemēram, veicot specifiskus nei­roloģiskus un koordinācijas sistēmas izmeklēšanas testus. Var būt arī nepieciešams papildus elektroencefalogrammas vai magnētiskās rezonanses izmeklējums vai arī pacients jānosūta pie otorinolaringologa (ausu daktera), lai izvērtētu dzirdi un iekšējās auss stāvokli.

Agrāk par vienu no biežākajiem reiboņa iemesliem uzskatīja kakla un plecu daļas deformējošo spondilozi, diska trūci vai kādu citu veselības problēmu, kas ietekmējusi kakla artērijas (tās nodrošina arī asins apgādi līdzsvara un koordinācijas centriem galvas smadzenēs), stāsta neirologs Karelis. Tagad tomēr noskaidrojies, ka tas notiek salīdzinoši retos gadījumos. Mainījusies arī attieksme pret asinsvadus paplašinošiem recepšu medikamentiem labākai asinsritei galvas smadzenēs. “Pierādīts, ka reiboņu, līdzsvara un koordinācijas traucējumu gadījumā tie nepalīdz, bet dažreiz var pat kaitēt, piemēram, ja asinsvadi sašaurināti tikai vienā pusē. Var veidoties “apzagšanas fenomens”, kad sliktāk apasiņotai vietai pieplūst vēl mazāk asiņu, pasliktinot veselības stāvokli,” skaidro nei­rologs.

Visbiežāk sastopams labdabīgs lēkmjveida pozīcijas reibonis, kas saistīts ar strauju pozas maiņu, piemēram, apsēžoties no guļus stāvokļa vai apgriežoties gultā no vieniem sāniem uz otriem. Šā veida reiboni viegli novērst nevis lietojot medikamentus, bet veicot vienkāršus vingrinājumus, kas trenē vestibulāro aparātu.

“Mūsdienās uzskata, ka arī pacientiem, kuriem insulta dēļ radušies līdzsvara un koordinācijas traucējumi, pēc iespējas ātrāk un vairāk jākustas, jāvingro, lai nervu sistēma ātrāk pielāgotos jaunajiem apstākļiem,” stāsta G. Karelis.

Pret līdzsvara un koordinācijas traucējumiem ļoti labi palīdz arī dejošana, tajā skaitā Parkinsona slimības pacientiem, kā arī nūjošana, jo tie palīdz saskaņot roku un kāju kustības.

Gadījumos, kad nestabilitāte ir kādas slimības izpausme, to ārstējot, piemēram, novēršot vidusauss iekaisumu vai kontrolējot asinsspiedienu, mazinās arī līdzsvara un koordinācijas traucējumi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+