Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Dažs ziedo pat miljonu


Foto - LETAFoto - LETA

“Latvieši ziedoja Brīvības piemineklim, Brāļu kapiem un ziedo vēl joprojām Brāļu kapiem, Ojāra Vācieša, Noras Bumbieres un citiem pieminekļiem, tāpat ugunsgrēkos cietušajiem un smagi slimajiem. Tikai žēl, ka ziedotāju vidū reti ir kāda vietējā miljonāra uzvārds,” tā “LA” redakcijai raksta rīdziniece Lilija Treice.

 

Aleksandrs, piezvanot redakcijai, izteica šādu viedokli: “Televīzijā vai ik dienas redzam kādus aicinājumus, lūgumus ziedot trūcīgajiem, smagi slimajiem vai nelaimē cietušajiem. Viņiem bieži vien palīdz cilvēki, sametot pa latam. Taču vienlaikus dzeltenajā presē daudz lasām par Latvijas miljonāriem, no kuriem daži nekautrējas atklāti lielīties ar savu pārmērīgo bagātību. Man rodas jautājums – vai arī šie miljonāri kaut cik ziedo labdarībai?”

Latvijā neviena valsts iestāde neuzskaita un sabiedrība neuzrāda “Latvijas miljonāru oficiālo sarakstu”, taču ar naudas un īpašuma skaitīšanu citu kontos nodarbojas žurnālisti, līdz ar to katru gadu kādā žurnālā parādās Latvijas miljonāru saraksts. Lai kā daļai ļaužu radītu aizdomas miljoni, kurus ir ieguvuši atsevišķi sabiedrības locekļi, tomēr viņu nauda mēdz kalpot arī nabadzīgajiem slimniekiem, bērniem un citai labdarībai.

 

Teterevu fonds

Borisa un Ināras Teterevu fondā gadā tiek ieguldīts vismaz miljons latu, saka fonda direktors Mareks Indriksons. Kopā viņi snieguši atbalstu vairāk nekā 120 000 iedzīvotāju: gan novadu labdarības fondiem, gan kultūras un izglītības projektiem, gan senioru aktivitātēm, gan ar fonda līdzfinansējumu gada aukstajos mēnešos uzturot 56 zupas virtuves.

Ināra un Boriss Teterevi finansiāli izrāda rūpes arī par dzīvniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, par ziloņiem Taizemē, kas kļūst lieki lauksaimniecības modernizācijas dēļ.

Boriss Teterevs ir Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā. Pēc žurnāla “Kapitāls” informācijas, viņš naudu sapelnījis Krievijā, pārdodot savu auto biznesu. Latvijā bijušais ārsts uzņēmējdarbībā nav iesaistījies, bet viņam ar dzīvesbiedri pieder vairāki vērtīgi īpašumi. Sava fonda izveide Tetereviem ļauj nodarboties ar tiešām apjomīgu mecenātismu.

 

Atbalsta mākslu 
un bērnus

Jau vairākus gadus labdarības jomā darbojas arī “ABLV Bank” akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs, kas, pēc žurnāla “Kapitāls” datiem, atzīti par bagātākajiem cilvēkiem valstī. Viņu nodibinātais fonds “ABLV Charitable Foundation” atbalsta laikmetīgo mākslu. Fonds tāpat atbalsta maznodrošināto bērnu vasaras nometnes un vājdzirdīgos bērnus, kam iegādāti digitālie dzirdes aparāti, ”kas ir tik labi, ka viņi var mācīties vispārizglītojošās skolās”, skaidro “ABLV Charitable Foundation” pārstāve Inga Skrastiņa. Aizvadītajos gados fonds atbalstījis aptuveni 200 projektus, piešķirot aptuveni 
1 000 000 eiro lielu finansējumu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta augšgalā ir arī AS “Rietumu Banka” akcionārs Leonīds Esterkins. Un arī šī banka izveidojusi savu labdarības fondu. Rietumu bankas labdarības fonds piešķīris naudu slimnīcu remontam, internātskolām, sociālajiem centriem, kultūras, izglītības un citiem projektiem.

 

Gribot negribot uzmanības centrā

Azartspēļu impērijas īpašnieks Jānis Zuzāns jau vairākus gadus atbalsta “Purvīša balvu” – 20 000 
latu reizi divos gados saņem viens mākslinieks – un citus ar mākslu saistītus projektus. SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs sponsorējis, piemēram, līdz šim nezināmā talantīgā Liepājas mākslinieka Visvalža Ziediņa darbu izstādi, mākslas festivālu Cēsīs un Latvijas līdzdalību Venēcijas biennālē. Viņš pazīstams ar Latvijas Nacionālā teātra sponsorēšanu. J. Zuzāna vārds saistās ar vērtīgu kultūrvēsturisku grāmatu izdošanu, piemēram, izdevumu “Arheoloģisks ceļvedis latviešu un Latvijas vēsturē”, un vairākiem veltījumiem izciliem māksliniekiem. “Viņš saprot procesus mākslā, jo gadiem ilgi par to interesējas,” par J. Zuzāna līdzdarbību saka firmas “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pārstāve Ieva Kustova.

“Tie ir pienākumi, kur J. Zuzāns gribot negribot nonāk uzmanības centrā. Bet viņš ziedo arī Latvijas Bērnu fondam (LBF) un piedalās izglītojošā lekciju ciklā skolās par dažādu atkarību bīstamību.”

LBF valdes loceklis Andris Bērziņš stāsta, ka J. Zuzāns regulāri atbalsta fondu jau kopš 90. gadiem un vairākas ģimenes arī pats personiski.

 

Palīdz studentiem

Miljonāru sarakstā iekļuvis arī bijušais Māras bankas īpašnieks, ilggadējais Venecuēlas, bet nu atkal Latvijas latvietis, Vītolu fonda dibinātājs un Likteņdārza veidotājs Vilis Vītols. Pirms desmit gadiem Vilis un Marta Vītoli nolēma atbalstīt talantīgus, centīgus, bet trūcīgus latviešu jauniešus ar stipendijām, tam ziedojot apaļu miljonu. Tagad šajā fondā ziedo daudzi tautieši, atbalstot ap 600 jauniešu un gadā piešķirot apmēram 700 000 latu. “Tur ir gan bagātas ģimenes, kas sponsorē vairākus jauniešus, gan vairāk nekā 90 gadus vecs pensionārs no Straumēniem Anglijā, kas var atbalstīt tikai vienu studentu. Un pilnīgi aplam teikt, ka bagāti cilvēki neziedo. Viss atkarīgs no katra sirds plašuma,” secina Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe.

 

No labdarības neizvairīties

Taču arī bez fondiem tiek uzmeklēti bagāti cilvēki, lai lūgtu ziedojumus. Piemēram, bijušais uzņēmuma “Man Tess” īpašnieks miljonārs Jūlijs Krūmiņš atklāj, ka pēdējā pusgada laikā ziedojis ap 15 000 latu.

“Nupat apmaksāju galvas operāciju maznodrošinātam bārenim. Naudu pārskaitīju konkrētai slimnīcai, un pirms tam bija ārstu atzinums. Palīdzu arī studentiem, tajā skaitā jau otro gadu kādai meitenei apmaksāju vijoļspēles studijas Šveicē.

Par tūkstošiem gādāju apģērbu un apavus dažādām labdarības organizācijām. No nabadzības problēmām nevar paslēpties neviens bagāts cilvēks Latvijā, un to nemaz nevajag,” neslēpj J. Krūmiņš.

Ventspilnieks Aivars Lembergs stāsta, ka ziedojot labdarībai gandrīz nepārtraukti.

Arī bagātā Andra Šķēles ģimene nav norobežojusies no labdarības. “Mūsu ģimene šajos svētkos, tāpat kā katru gadu, palīdzējusi rūpju māktiem cilvēkiem ar nopietnu finansiālu atbalstu. Bet, manuprāt, īsta labdarība pelnījusi arī diskrētumu. Tādēļ šajā sakarā nevēlos nekādu publicitāti,” “Latvijas Avīzei” atbildēja A. Šķēle.

 

Viedokļi

Uldis Osis, ekonomists: “Protams, ziedojumi un dažādu labdarības fondu darbība ir saistīta ar nodokļu atlaidēm, jo valsts politika ir ieinteresēta, lai ziedotu konkrētiem mērķiem, piemēram, slimiem un trūcīgiem bērniem. Taču labdarība, manuprāt, nav saistāma tikai ar izdevīgumu, bet arī ar morālo atbildīgumu. Visā pasaulē bagātnieki ziedo nabadzīgajiem un jomām, kurām nepietiek līdzekļu. Latvija vēl ir nabadzīga valsts, tāpēc labdarība ir prestiža lieta un apliecinājums, ka esi ko savā dzīvē sasniedzis.”

 

Ilze Ošāne, “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja: “Ziedotāju sarakstos gadās arī ievērojami vārdi, taču mūsu mērķis nav viņus popularizēt. Lielākie ziedojumi no vienas privātpersonas ir bijuši vairāki tūkstoši latu. Taču šo cilvēku vārdus bez saskaņošanas nedarīsim zināmus. Turklāt privātpersonas var ziedot caur internetbanku, un tas var notikt pilnīgi anonīmi. Mēs nezinām, kādu iemeslu dēļ cilvēks izvēlas ziedot. Varbūt tā ir viņa pārliecība, varbūt dzīves pieredze vai tābrīža atklāsme.”

 

Uldis Līkops, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs: “Tēze, ka miljonāri neziedo, nav patiesa. Ir daudzi bagāti cilvēki, kuri ziedo, jo jūt atbildību par pārējiem. Bet daudzi neziedo, jo uzskata pārējos par parazītiem, kas pārtiek no svešas naudas. Abus viedokļus var cienīt. Bet ziedotās summas apliecina bagāto cilvēku līdzatbildību par sabiedrībā notiekošo. Ir turīgie, kuri uzreiz nopērk visai klasei datortehniku vai slimnīcai dārgu aparatūru, zinot, ka valstij nav tādu līdzekļu. Bet es negribu saukt konkrētus uzvārdus. Labdarība var būt arī anonīma, un palīdzēt tikpat labi kā ar naudu var arī ar mantu un darbu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+