Dažus šokē aizgājēju traucēšana, citviet kaulus krauj kaudzītēs. Pasaules kapu tradīcijas Helovīna noskaņā 0
Maitasputnu deficīts skādē indiešu aizgājējiem
Sabiedrībā vēl nav norimušas diskusijas ap Skanstes ielas “kapu tramvaju”, kad mums jau tuvojas amerikāniski spocīgais Helovīns, katoļu Baznīcas Visu Svēto diena – 1. novembris un tai sekojošais 2. novembris, Mirušo piemiņas diena ar aizlūgumiem pašās kapsētās. Protestantu Baznīcas savu Mirušo piemiņas dienu atzīmēs nedaudz vēlāk.
Tumšais un drūmais rudens laiks tā vien aicina ja ne iegriezties kādā kapsētā, tad vismaz domāt par tām. Parakņājoties internetā un dažādās valodās “iegūlējot” vārdus “neparastākie apbedīšanas veidi pasaulē”, varam uzdurties patiešām šaušalīgām parašām – sākot no senču kaulu izrakšanas, ko laiku pa laikam praktizē dažas Madagaskaras ciltis, un beidzot ar kanibālismu.
Saka – lai iepazītu kādu zemi, esot jāredz tirgus, krogs un ateja. Es vēl piebilstu – arī kapsēta. Tiesa, ne jau visur un ne visām tautām ir kapsētas.
Ugunspielūdzēji parsi, kuri šodien nelielā skaitā mīt Indijā, savus mirušos izliek par barību maitasputniem īpašos Klusuma torņos – augstās cilindriskas formas būvēs ar tukšu vidu.
Viens šāds tornis aplūkojams (gan tikai no ārpuses!) lielpilsētas Mumbajas centra visdārgākajā rajonā – Malabara pakalnā Indijas okeāna krastā. Klusuma torņu iekšiene atgādinot šausmu filmu dekorācijas – dažādās pakāpēs sadalījušies līķi, briesmīga smirdoņa. Ja pirms gadiem simts aizgājēja ķermenis dažu dienu laikā pārvērtās par glītu skeletu, ko pa taisno varētu nest uz auditoriju un rādīt studentiem, tad šodien šim procesam esot nepieciešami vairāki mēneši. Iemesls – Indijā krasi samazinājies maitasputnu skaits. Lauksaimniecībā izmantotie herbicīdi un pesticīdi iekļuvuši barības ķēdē, kurā šie putni kā “gala patērētāji” saņem vislielāko ķimikāliju dozu un izmirst. Starp citu, Indijas parsu kopiena ir ļoti turīga un varētu atļauties visgreznākās kapsētas. Tātad viņi šādi rīkojas reliģisku apsvērumu, ne taupības dēļ.
