Foto – Edijs Pālens/LETA

“de facto”: Aicina revidēt valsts noslēpuma pielaižu sistēmu 9

Pēc ST sprieduma skan aicinājumi pamatīgi revidēt valsts noslēpuma pielaižu sistēmu
Satversmes tiesas (ST) spriedums, ar kuru par Satversmei neatbilstošām atzītas atsevišķas likuma “Par valsts noslēpumu” normas, ir piešķīris jaunu asumu diskusijai par tā dēvēto valsts noslēpuma pielaižu sistēmu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam savulaik tikusi liegta arī atsevišķiem politiķiem, tostarp ministriem un Saeimas deputātiem, kuri pēc tam parasti piesaukuši politisko izrēķināšanos un specdienestu patvaļu. ST konstatētie trūkumi Saeimai ir jānovērš līdz nākamā gada vidum, bet jau tagad no dažādiem politiskajiem flangiem izskan, ka izmaiņām pielaižu regulējumā jābūt plašām.

Pieteikumu ST iesniedza kādreizējais premjera Aigara Kalvīša padomnieks, vēlāk – Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš, kuram pēc Drošības policijas lēmuma anulēt pielaidi valsts noslēpumam amats lidostā bija jāpamet. Lazdiņš to pārsūdzēja vispirms Satversmes aizsardzības biroja direktoram, pēc tam ģenerālprokuroram, taču lēmums palika spēkā. Līdz ar to pārsūdzības iespējas bija izsmeltas, tāpēc Lazdiņš uzskatīja, ka likuma “Par valsts noslēpumu” regulējums pārkāpj vairākas viņa pamattiesības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairākas neatbilstības konstitūcijai ST tiešām atrada, un, izvērtējot regulējuma atbilstību Satversmes 92.pantam, tiesībām uz taisnīgu tiesu, un Satversmes 106.pantam, tiesības uz nodarbošanās izvēli, konstatēja, ka atsevišķas normas, kas ir ietvertas likumā “Par valsts noslēpumu”, neatbilst šiem pantiem, uzsvēra ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Tāpēc vairākas normas ST pasludināja par spēkā neesošām no nākamā gada vidus, tā dodot laiku Saeimai tās grozīt. Piemēram, to, ka speciālās atļaujas anulēšanas procesā ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā ģenerālprokuroram ir plašas un daudzveidīgas pilnvaras, bet par tiesu uzskatīt viņu nevar, teikts spriedumā.

ST sēdē no ģenerālprokurora un arī valsts drošības iestāžu pārstāvjiem gan skanēja bažas, ka izmaiņas, piemēram, tiesas iesaistīšana sūdzību skatīšanā un plašāka informācija pielaides pretendentam, var radīt problēmas valsts noslēpuma aizsardzībai. Advokāts Lauris Liepa, kas ST pārstāvēja Lazdiņu, uzskata, ka valstij jāspēj atrast līdzsvaru.

ST spriedumu apsveikusi arī bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, kura amatu valdībā atstāja pēc tam, kad no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) nesaņēma augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Arī viņa uzrakstīja sūdzību ģenerālprokuroram un lūdza uzaicināt uz pārrunām, taču tas nenotika. “Tajā brīdī, kad arī es lasīju [ST sprieduma] stenogrammas, kur ģenerālprokurors un Drošības policija, un SAB ziņoja, kādā veidā tas notiek, es biju vairāk kā pārsteigta, ka Ģenerālprokuratūra saka, ka viņi vienmēr visus aicina, ar visiem runā. Ar mani viņi nerunāja un neaicināja,” apgalvo bijusī ministre.

Tai pašā valdībā pielaidi nesaņēma vēl viens Nacionālās apvienības pārstāvis – vides aizsardzības ministrs Romāns Naudiņš. Kameras priekšā par šo savu pieredzi runāt atteicās, taču arī pauda pārliecību, ka iemesli esot bijuši politiski.

Reklāma
Reklāma

Tikmēr lielākā opozīcijas frakcija “Saskaņa” jau tagad sola sniegt radikālus priekšlikumus valsts noslēpuma pielaižu sistēmas izmaiņām. Bez pielaides savulaik palikuši vairāki “Saskaņas” deputāti: gan frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, gan Zenta Tretjaka, arī Jānis Ādamsons un Andrejs Elksniņš, kurš par šo problēmu izsakās visbiežāk. Iespējams, “Saskaņa” varētu piedāvāt risinājumu, ka visiem Saeimas deputātiem un vairākām tās ievēlētām amatpersonām pielaide pienāktos automātiski. Taču pagaidām garantēts ir vien tas, ka Saeima izmainīs pārsūdzības procedūru.

Saeimai līdz nākamā gada vidum būs jāizdomā risinājums arī citam Satversmes tiesas konstatētajam pārkāpumam – ka cilvēks, kuram anulēta pielaide, nekad mūžā uz to vairs nevar pretendēt.

Par grozījumiem atbildīga būs Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tomēr par valsts drošības iestāžu parlamentāro uzraudzību atbild Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK). Tās priekšsēdētāja, “Vienotības” frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa runāt ar “de facto” par komisijas rīcību pēc ST sprieduma atteicās, paziņodama, ka NDK sēžu darba kārtība ir valsts noslēpums.