Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. marts, 2014
Drukāt

“De facto”: augošais aizsardzības budžets daudzus gadus bijusi vien izlikšanās (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Ilgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi vien izlikšanās un patiesībā augstākais punkts – 1,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tika sasniegts 2008.gadā, tika panākts, iekļaujot miljoniem eiro lielus izdevumus, kuri būtībā ar aizsardzības nozari nebija tieši saistīti. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” 30.martā ziņoja, ka pie izdevumiem aizsardzībai definēta pat radiolugas iestudēšana un literāru darbu izdošana.

Kopš Latvijas iestāšanās NATO desmit gadu laikā aizsardzības budžets gan audzis no 133 miljoniem eiro līdz 370 miljoniem augstākajā punktā 2008.gadā, kad it kā sasniegti jau 1,6% no kopbudžeta. Patlaban tie ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no iekšzemes kopprodukta.

Tomēr citādi procentu līkne izskatītos, ja izņemtu laukā izdevumus, kas aizsardzībai, maigi sakot, pievilkti aiz matiem. Līdz 2009.gadam aizsardzības budžetā mēģināja salikt visu, ko kaut cik varēja attiecināt uz šo nozari.

Piemēram, tilts pār Gauju Ādažos – tajā ieguldīti 3,7 miljoni eiro no Aizsardzības budžeta (2,6 miljoni latu). Bet būtībā vienīgā saistība ar aizsardzības nozari tam ir tā, ka tas ir pa ceļam uz Ādažu garnizonu.

Simtiem tūkstoši Valsts prezidenta vizīšu nodrošināšanai, miljoni Satversmes aizsardzības birojam, izdevumi Latvijas Bankas apsardzei, robežsardzei – tās ir tikai dažas no pozīcijām, ko iekļāva aizsardzības budžetā, lai tas procentuāli izskatītos iespējami lielāks. Turpat vēl līdz 2008.gadam bija atrodami arī simtiem tūkstoši eiro pieminekļu atjaunošanai, radioteleskopa būvēšanai Ventspils augstskolā, atbalstīta Imanta Ziedoņa grāmatas izdošana. Un zem integrācijas NATO paslēpts pat atbalsts radiolugas “Karalis Nameitis” iestudēšanai.

Īpašas attiecības aizsardzības budžetam bija ar sportu. Ar politiķu gādību caur ministrijas kontiem pie sporta federācijām un privātiem sporta klubiem plūda dāsna naudas straume – līdz pat gandrīz pusmiljonam eiro vienam klubam gadā. Krīzes dēļ 2009.gadā šo finanšu straumi nogrieza un vairs neatjaunoja.

Paralēli tam Aizsardzības ministrija atbalstījusi 52 sporta būvju celšanu un atjaunošanu. Tiesa – lai cik paradoksāli tas skanētu – vietā, kur ikdienā ir visvairāk karavīru – Ādažu garnizonā, sporta zāle nav atjaunota. Ārpus prioritātēm palikusi arī cita, liela armijas daļa Alūksnē. Tāda tobrīd bija politiskā dienaskārtība – patlaban atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Tomēr plašā interpretācija par aizsardzības izdevumiem piemitusi ne tikai Latvijas politiķiem. Piemēram, Francija aizsardzības pozīcijās integrēja savu žandarmēriju. Līdz ar to līdz 2008.gadam valstu faktiskie izdevumi aizsardzībai ir grūti salīdzināmi.

“Līdz zināmam brīdim mēs varējām izmantot šo veco [NATO] definīciju, lai pierādītu, ka tas [izdevumi] atbilst definīcijai. Bet es domāju, ka šī veselas virknes valstu radošā uzvedība, ieskaitot dažādas lietas aizsardzības budžetā un procentā, noveda pie tā, ka šī definīcija tika sašaurināta, lai ļoti precīzi pateiktu, kas tad var tikt ieskaitīts un kas nevar,” saka Jānis Sārts.

Nu jau piecus gadus no aizsardzības budžeta visi iepriekšminētie izdevumi ir laukā. Patlaban bez Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu, un Nacionālo bruņoto spēku budžeta pozīcijā, no kuras rēķina procentuālo ieguldījumu kopējā drošībā, ir vien kiberdrošības aģentūra “CERT.LV”, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Jaunsardze un izdevumi Valsts prezidenta sargāšanai, bet ne vairs komandējumu un citu tēriņu apmaksa.

Patlaban, kad atkal skan solījumi palielināt budžetu, armija gaida jaunas bruņumašīnas, cer attīstīt Speciālo uzdevumu vienības spējas un inženiertehniskās spējas. Tomēr pa šo laiku armiju cits pēc cita pamet desmitiem labi apmācītu karavīru. Daudzi jaunu darbu meklē atalgojuma dēļ. Kopš 2009.gada, kad karavīru algas tika samazinātas vidēji par 100 līdz 300 eiro mēnesī, atpakaļ pielikti vien desmit eiro. Ja naudas būs vairāk, to visupirms tomēr sola ieguldīt karavīros.

“Tas pieaugums – līdz 2% no IKP un katru gadu pa 0,2% ir, ja ir veiksmīgs budžeta pieaugums. Ja budžets neattīstās veiksmīgi, tad ir jāpārdomā, un tad pliki paziņojumi un sišana pie krūts 2% aizsardzībai un viss – tas var beigties ļoti slikti,” saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP) nepieļauj iespēju, ka aizsardzības budžeta palielināšana varētu nenotikt: “Tā apņemšanās ir skaidra. Un draudu līmenis pasaulē ir pietiekami augsts, lai šeit nevaldītu populisms.”

“Vislielākais ļaunums aizsardzības budžetam būs tad, ja runās par algu pielikumiem, un karavīri paliks ārpus tā visa,” uzskata NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Par to, ka Latvijas politiķi nepilda apņemšanos ieguldīt valsts aizsardzībā, aizrādījumi saņemti regulāri. Īpaši – sanāksmēs, kur Latvijai jāziņo par savu progresu, attīstot savas militārās spējas.

Runājot par kļūdām, kas pieļautas, tērējot tieši aizsardzībai atvēlēto naudu, tiek atzīts, ka pārāk daudz pirkts ekipējums un sistēmas, kas citām valstīm nav bijis vajadzīgs, ka aprīkojums bijis pārlieku dažāds, lai kopā tas darbotos labi. Un pats galvenais – izpaliekot modernai personāla pārvaldībai, zaudēti armijai vērtīgi cilvēki.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. LATVIJAS ļaudis naivi visus šos gadus domājuši, ka visas aizsardzības ministrijai domātās summas arī tiek novirzitas valsts bruņoto spēku stiprināšānai??? Speciāli tika vienmēr saukti miljoni, lai MUSINĀTU tautu PRET AM budžeta palielinājumu!?? BET KAS NOTICIS ŠO LIEKULĪGO IZTEIKUMU SAKARĀ, UZZINĀM TIKAI PĒC KRIEVIJAS IZGĀJIENIEM UKRAINĀ, kad BEIDZOT VARAS SPICE “ATMODĀS” … Līdz tam AM Pabriks varēja runāt ar putam uz lūpām par AM budžeta nepietiekamību un prezidents viņu pat NEKAUNĒJĀS KĀ PUIŠELI NOSAUKT PAR KARA CĒLĀJU PATS BŪDAMS ARMIJAS VIRSPAVĒLNIEKS!??? VAI TAD VIŅAM TO NEVAJADZĒJA ZINĀT UN KOPĪGIEM SPĒKIEM NAUDU NOVIRZĪT BRUŅOTO SPĒKU STIPRINĀŠANAI!???????? VĒL LĪDZ ŠAI DIENAI PREZIDENTS NAV ATVAINOJIES Pabrika kungam PUBLISKI UN LAIKAM ARĪ NEGARAVOJAS TO DARĪT… KAUNS!!! TAČU ĻOTI FIKSI PREZIDENTS VIŅA VIETĀ “ATRADA” VĒJONI KĀ SEVIŠĶU” SPECIĀLISTU” AIZSARDZĪBAS JOMĀ….Bērziņa kungam maza rūpe BIJA un IR labi apmācītu un augsti kvalificētu speciālistu – virsnieku aiziešana no bruņotajiem spēkiem zemā atalgojuma dēļ!??????????? Toties, kur PILNĪGI nevajadzīgi TĒRĒJA un TĒRĒ bruņotiem spēkiem domāto naudu viņam nerūp, bet mums to visu tagad uzzinot, mati CEĻAS STĀVUS!!!!!!!!!!! Visbaigākais fakts -pupuķu pētīšana Ādažu poligonā par AM domāto naudu… NONSENSS!!! PUPUĶI LATVIJU NEAIZSARGĀS PRET IEBRŪKOŠO IENAIDNIEKU…!?? Zurnālisti vienīgie varētu “PARAKT” ŠO INTERESANTO AM NAUDAS AIZMAKSĀŠANU CITIEM IEPIRKUMIEM, KAS BIJUŠI UN IR SVARĪGĀKI PAR VALSTS AIZSARDZĪBU… KĀ GALU GALĀ IR AR ZEMO IKP% AM , KO NEVAR DOT NATO.kamēr Igaunija un Lietuva to dara!?? CIL TĀLU DOMĀ IET VALSTS SPICE SAVĀ NOKLUSĒŠANĀ UN MŪŽĪGAJOS MELOS…?

  2. Vai Kontinentālās hokeja līgas klubs Latvijā nav arī ietekmes aģentu klubs Latvijā? Zinām, kas ir Savickis
    un TV bieži var redzēt, cik “draudzīgi” viņš sēžot blakus Ulmanim un valdības spicei droši vien pārrunā ne jau tikai hokeja jautājumus. Šīs metodes ir tikpat vecas kā pasaule, tomēr mūsu bālēliņi parasti tik “sadzīviskām” lietām nekādu īpašo uzmanību nepievērš.

  3. Var tikai atgādināt Napoleona teikto “Tauta, kas negrib maksāt savai armijai, maksās svešai”. Par nožēlu pārāk daudz muļķu tiek politikā, kas domā, ka Latvija vienalga nevar turēties Krievijai pretīm, tāpēc nevajag spēcīgu armiju. Domāju, ka tāds uzskats tiek arī apzināti piekopts. Daudz svarīgāk mums darboties Kontinentāla hokeja klubā! Var droši teikt, ka mūsu lielie vīri spēlē citos vārtos.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+