“de facto”: Burtnieku novadam draud 120 000 latu sods 0
Burtnieku novadā klajā laukā uz privātas zemes par Eiropas Savienības un pašvaldības līdzekļiem izbūvēts vairākus simtus tūkstošu vērts infrastruktūras projekts, taču iecerētais privātmāju ciemats tā arī nav tapis. Turklāt vietējai pašvaldībai aprēķināta arī soda nauda – 121 000 latu, 26.augustā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pašvaldības vadība gan grib izvairīties no tā nomaksas, panākot, ka zaudējumus sedz valsts.
Kā norāda raidījums, vēl tā sauktajos “treknajos gados” toreizējā Matīšu pagasta vadība ārpus jau apdzīvotā Matīšu ciema klajā laukā uz privātas zemes nolēma veidot jaunu privātmāju ciematu. Pašvaldība ar darbiem nekavējās un 2005.gadā noslēgts gandrīz pusmiljonu latu vērts līgums par ūdenssaimniecības attīstību pagastā. Tostarp 240 000 latu atvēlēti infrastruktūras izbūvei uz diviem privātpersonām piederošiem zemes gabaliem krietni ārpus esošā ciema.
Saskaņā ar pašvaldības plānojumu jaunajā rajonā bija iecerēts uzbūvēt vairākus desmitus privātmāju 150 iedzīvotājiem. “Tagad vajadzēja jau visam pasākumam darboties, vajadzēja būt ciematam, pilsētai. Nobrauktuves uz ceļiem, artēziskais urbums izbūvēts, vairāki simti metru ūdens kanalizācijas izbūvēti, attīrīšanas iekārtas izbūvētas, atdzelzošana izbūvēta,” norāda novada domes deputāts Edvīns Straume (V).
Tomēr investora iecerētās pilsētas vietā joprojām ir klajš lauks. Savukārt pašvaldība ne tikai bezjēdzīgi ieguldījusi savu daļu projektā, bet tai aprēķināta arī soda nauda, jo nospraustie mērķi nav sasniegti.
“Tas ir skaidrs, ka tādi “Matīši-2” droši vien, ka ne manā, ne jūsu, ne kādā mūžā nebūs,” atzīst novada vadītājs Jānis Leitis (LZP).
Projekta uzraugi – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – uzsver, ka iespēja situāciju atrisināt novadam dota vairāk kārt. “Projekts bija īstenojams līdz 2008.gada beigām. 2008.gada beigās, veicot pārbaudi projekta īstenošanas vietā, mēs konstatējām, ka jaunajā apbūves teritorijā principā šī te apbūves teritorija nav tālāk attīstīta. Kaut arī ūdenssaimniecības sistēma ir izveidota, principā nav lietotāju, kas vispār varētu šai te ūdenssaimniecības sistēmai pieslēgties,” situāciju raksturo aģentūras direktore Anita Krūmiņa.
Projekta izpildes termiņi vairāk kārt pagarināti, taču situācija nav atrisināta, tādēļ aprēķināta soda nauda – 121 000 latu. Tomēr pašvaldība neuzskata, ka tai būtu jāmaksā.
“Esam saņēmuši no CFLA vēstuli ar lūgumu atmaksāt šo 121 000, bet mēs, Burtnieku novada pašvaldība, neuzskatām, ka mums būtu šāda liela summa jāatmaksā. Protams, mēs neesam izpildījuši pilnībā visus līguma nosacījumus, bet projekts lielākoties ir realizēts,” klāsta domes izpilddirektors Māris Ērglis.
Izvairīties no soda sankcijām novadam bija iespējams, daļu jau uzstādīto iekārtu izrokot un no sapņu ciema tās pārceļot uz jau esošo. Tur pēc pieslēguma kopējam ūdensvadam ilgojas vēl vairāki desmiti māju. Izstrādāts arī tehniskais projekts, tomēr konstatēts, ka tā realizācija maksātu vairāk par aprēķināto sodu. “Iekārtas esam pārvietojuši. Diemžēl izstrādājot tehnisko projektu un veicot cenu aptauju, sapratām, ka tas ir ļoti dārgi, jo cenu piedāvājumi ir robežās no 260 000 līdz 300 000 latu,” norāda Ērglis.
Izraktās iekārtas patlaban stāv zem klajas debess vai noliktavās. Ne pašvaldība, ne uzraugošās valsts iestādes nezina, kur tās varētu izmantot.
Atbildību par nepārdomātajiem lēmumiem pašvaldības vadība noveļ uz savu priekšgājēju pleciem, bet no soda naudas cer vienkārši izvairīties.
“Mēs to droši vien tā uzreiz neatmaksāsim. Mums viens jurists ir piesaistīts, kurš jau darbojas visu laiku ar šo jautājumu gandrīz pusgada garumā. Acīmredzot mēs rakstīsim dokumentu un finālā tas būs Ministru kabinetā. (..) Vai valsts atmaksā, vai atlaiž vispār, neesmu tik kompetents, lai uzreiz jums, kā tas ir, atbildētu, bet apmēram uz to mēs tā kā iesim,” pašvaldības nosprausto mērķi iezīmē domes vadītājs Leitis.
Domes opozīcija uzskata, ka zaudējumi būtu jāatmaksā toreizējiem lēmumu pieņēmējiem. To vidū ir bijušais pašvaldības vadītājs Jānis Ķilpis, kurš joprojām ir novada domes deputāts un pašreizējā domes vadītāja partijas biedrs.
Esot gan ticams, ka vērienīgo vīziju nestos zaudējumus atkal nāksies segt no valsts budžeta, proti, nodokļu maksātāju naudas. “Šobrīd tiek dots pašvaldībai divu nedēļu termiņš, kad finansējums ir atmaksājams. (..) Ja Burtnieku novada pašvaldība neatradīs nekādus ierosinājumus, tad Eiropas Savienības fonda vadošajai iestādei ir jāsniedz informatīvais ziņojums Ministru kabinetā par neatbilstoši veiktajiem līdzekļiem, par to, ka šī atmaksa no finansējuma saņēmēja nevar tikt veikta,” skaidro CFLA direktore.
Situāciju ar projektu patlaban vērtē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš jau pieprasījis novadam visu ar projektu saistīto dokumentāciju. Tikmēr atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagaidām no komentāriem par notikušo Burtnieku novadā atturas. Novada vadība tikmēr norāda, ka šī nav vienīgā pašvaldība, kuras vērienīgajiem plāniem ceļā stājusies krīze. Projekta uzraugi gan tam nepiekrīt, uzsverot – Matīšu jaunā rajona projekts ir unikāls gadījums un otra tik neveiksmīga projekta valstī nav.
