Foto-LETA/AFP

“De facto”: gatavo vērienīgu ārpusģimenes aprūpes reformu 1

Civillikuma grozījumi, kurus iepriekšējā Saeima jau apstiprināja pirmajā lasījumā, neļauj svešiniekiem pieteikties par bez vecāku aprūpes palikušo bērnu aizbildņiem. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, tāds ir katrs desmitais aizbildnis.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

LTV raidījums “De facto” 9.novembrī vēstīja – ja izmaiņas stāsies spēkā, uz aizbildņa statusu drīkstēs pretendēt tikai radinieki, cilvēki, kas iepriekš ar bērnu dzīvoja, vai bērnam ir pazīstami. Pret šādu normu iestājas vairākas nevalstiskās organizācijas.

“Vissatraucošāk tas ir mazo bērnu gadījumā, jo mazo bērnu gadījumā viņš nav nodzīvojis tik ilgu laiku, lai viņš būtu, teiksim, izveidojis ar daudzām personām emocionālo saikni un tas viņam tā kā dotu lielākas iespējas nonākt ģimeniskajā aprūpē,” norāda Alternatīvās bērnu aprūpes alianses pārstāve Inese Fecere.

CITI ŠOBRĪD LASA

Raidījums vēsta par Jolantas Borjaginas stāstu, kura ir aizbildne teju divus gadus vecajam puikam. Zēns piedzima ar nopietnām veselības problēmām, un māte no rūpēm par viņu atteicās jau dzemdību dienā. Jolanta norāda – viņa varētu iet citu ceļu un pieteikties par audžuģimeni, bet statusa saņemšana var aizņemt pat pusgadu, ilgāk nekā aizbildņa dokumentu noformēšana.

Tad zaudētu vērtīgu laiku – attīstībai izšķirošus pirmos dzīves mēnešus puika pavadītu bērnunamā. Tomēr valsts uzskata – jebkuram svešam cilvēkam, pirms uzņemties rūpes par iepriekš nepazīstamu bērnu, ir jāiet caur sietu – jāsaņem audžuģimenes statuss, kas paredz arī specializētus kursus.

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norāda – ir pieredzēti gadījumi, kad aizbildņi, sapratuši, ka nasta ir par smagu, no bērna atsakās. Tomēr precīzas statistikas par to, cik bieži tas notiek – nav. Likumprojekta virzītāji neslēpj – aizliedzot svešiem cilvēkiem kļūt par aizbildņiem, cer palielināt audžuģimeņu skaitu.

Pagaidām to ir maz, audžuģimenēs dzīvo tikai astotā daļa no visiem Latvijas bāreņiem. Audžuģimenes, jāteic, ir vieglāk kontrolējamas – atšķirībā no aizbildņiem viņi bērnu nepārstāv juridiski, ar pašvaldību sadarbojas uz līguma pamata, vēsta raidījums.