“De facto”: Latvija var palikt bez ES naudas ceļiem 0
Nacionālajā attīstības plānā iekļautās Latvijas cerības, ka ceļus turpinātu atjaunot par Eiropas Savienības līdzekļiem, Eiropas Komisija varētu neatbalstīt, jo arī tā nav mierā ar faktu, ka valsts ceļos neiegulda pati, 14.aprīlī vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Kā noprotams no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda, gan arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāres Ilzes Aleksandrovičas teiktā, neformālās sarunās par nākamā perioda investīcijām šis ir kļuvis par lielāko domstarpību jautājumu.
Latvija, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ceļu problēmu vēlas risināt uz nākamā Eiropas naudas plānošanas perioda rēķina. No vispār pieejamiem trim miljardiem latu laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam ceļiem iecerēts atvēlēt aptuveni pusmiljardu, no kuriem sešu gadu laikā galvenajiem autoceļiem valsts vēlētos novirzīt 245 miljonus latu, reģionālajiem autoceļiem – 166 miljonus latu, vietējiem autoceļiem – 51 miljonu latu, bet vēl 90 miljonus latu – Rīgas tiltiem un estakādēm. Tādējādi kopumā Latvija cer ielu, ceļu, tiltu un satiksmes pārvadu remontos sešu gadu laikā ieguldīt kopumā 547 miljonus latu Eiropas naudas.
Taču Eiropas Komisija šādai Latvijas praksei gribot pateikt “stop”. “Jāatzīst, ka kopumā Eiropā jau ilgstoši valda skepse par investīcijām ceļos,” atzīst Aleksandroviča, paužot, ka Latvijai būs jo īpaši šoreiz jāaizstāv sava pozīcija. Eiropas Komisija (EK), pēc viņas teiktā, neiebilst, ka nauda tiek ieguldīta lielajās šosejās, taču ieguldījumi reģionālajos un vietējās nozīmes autoceļos EK ieskatā valstij jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem.
Eiropas Komisijas prioritāte ir dzelzceļš, kas arī skaidri norādīts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, kas nosūtītas Latvijai, iesakot, kā plānot nākamos tēriņus. “Finansiālā priekšroka būtu jādod dzelzceļa sektoram, jo īpaši, jaunas ātrgaitas vilciena līnijas būvniecībai ar Centrāleiropu – “Rail Baltica”,” vēsta dokumenta teksts.
Daļēji Latvija šai rekomendācijai ir sekojusi, ievērojamus līdzekļus paredzot “Latvijas dzelzceļa” elektrifikācijai, taču “Rail Baltica” starp esošajiem plāniem nav, cerot, ka to varēs finansēt no cita – CEF fonda, neziedojot tam, piemēram, plānoto ceļu naudu.
Apzinoties, ka šoreiz risks neiegūt Eiropas naudu ceļiem ir liels, Latvijas puse EK pat sola ieguldīt valsts budžeta līdzekļus – septiņu gadu laikā 200 miljonu latu vietējos un reģionālos autoceļos, tādā veidā cenšoties EK priekšā laboties.
Tomēr, ja ceļu naudu galu galā arī izcīnīs, vēl 2014.gadā nekādi remontdarbi var arī nesākties – “De facto” rīcībā esošais Finanšu ministrijas izstrādātais termiņu plāns liecina, ka visas birokrātiskās procedūras, tostarp arī jaunu fondu pārvaldības modeļa ieviešanu, lai apgūtu jaunā perioda naudu, paredzēts pabeigt vien nākamā gada augustā.
Ceļu jomā tas draud ar investīciju pārrāvumu, jo visa līdzšinējā Eiropas nauda ir jau ieguldīta, atzīst gan FM, gan SM pārstāvji. Vienīgais, uz ko cer Satiksmes ministrija, ka Eiropas Komisija atļaus izņēmumu, un ceļu naudu varētu sākt apgūt, kad vēl nebūtu ieviesta visa ES fondu pārvaldības institucionālā sistēma, tas ir, 2014.gada sākumā.
Skaidrība, kā būs ar Eiropas naudu Latvijas ceļiem, formāli nebūs visu šo gadu. Savstarpēji saskaņotu gala vienošanos starp Latviju un Eiropas Komisiju par kopējiem investīciju mērķiem un to apjomu nākamajos septiņos gados paredzēts parakstīt tikai decembrī. Visticamāk gan, ka tik ilgi gaidīt nevajadzēs un neformāla vienošanās jau tiks panākta vasarā.
Tās iznākums ietekmēs arī 2014.gada valsts budžetu, un var būt situācija, ka politiķiem būs jāizvēlas, piemēram, indeksēt pensijas vai ieguldīt budžeta līdzekļus ceļos.
