“De facto”: Rēzeknes dome pieļāvusi kļūdas, kas pašvaldībai izmaksās divus miljonus 0
Īstenojot Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra “Zeimuļs” projektu, Rēzeknes pašvaldība pieļāvusi kļūdas, kas pilsētai izmaksās vairāk nekā divus miljonus eiro, tā ir summa, kas Rēzeknei par šo projektu netiks atlīdzināta no Eiropas fondiem, 30.augusta vakarā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Galvenais iemesls, kādēļ piemērota finanšu korekcija – uzraugi secinājuši, ka nav ievēroti godīgas konkurences principi iepirkumā.
Raidījums skaidro, ka “Zeimuļi” svinīgi atklāja 2012.gada 1.septembrī. Bet atklāšanas diena tika vairākkārt pārcelta. Darbi bija iekavējušies. Būvi pabeidza gadu vēlāk nekā solīja konkursa uzvarētājs – būvfirma “Re&Re”. Viņi piedāvāja ēku uzcelt vienpadsmit mēnešos par 6,8 miljoniem eiro. Taču “Zeimuļi” uzcēla 24 mēnešos. Un būvniekam pārskaitītā nauda bija aptuveni astoņi miljoni eiro.
Ar šādu piedāvājumu “Re&Re” konkursā nebūtu uzvarējis. To tagad secina uzraugošās iestādes. To ieskatā notikusi nevienlīdzīga attieksme pret pretendentiem, kas arī bija galvenais iemesls Eiropas finansējuma atņemšanai, norāda raidījums.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne raidījumam “De facto” saka: “Mēs redzam, ka pašvaldība nav rīkojusies ļoti atbilstoši, pagarinot līgumu ievērojami. Tādējādi varbūt neradot iespējas citiem pretendentiem piedāvāt garāku termiņu, lai varbūt piedāvātu labāku cenu.”
Raidījums noskaidrojis, ka konkursa dalībnieku piedāvājumi svārstījās no solījumiem ēku uzcelt par pieciem līdz pat astoņiem miljoniem eiro, patērējot tam septiņus līdz 20 mēnešus. Uzvarētāju noteica, kombinējot labāko cenu un būvdarbiem nepieciešamo laiku. Pēc projekta uzraugu domām, ja “Re & Re” tobrīd būtu piedāvājis reālo darbu termiņu, tas neuzvarētu. Rēzekne mēģina pierādīt, ka līdzīgs termiņu pagarinājums būtu neizbēgams jebkuram no pretendentiem.
“Galvenā atšķirība viedokļos ir tas, ka Finanšu ministrijas revīzijas iestāde uzskata, ka nepamatoti pagarināts termiņš, bet mēs uzskatām, ka mēs to pamatoti izdarījām, labojot kļūdas projektā, kas arī notika. Jo tur bija tā saprojektēts, ka izvēlētais risinājums pamatiem nebija realizējams. Tur bija izmaiņas fasādes darbos, tās bija lielākās,” saka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs).
Amatpersonu ieskatā Rēzeknes dome un būvuzņēmējs līdz šim, nu jau gada garumā nav spējuši sniegt objektīvi pamatotus skaidrojumus par darbu pagarināšanas iemesliem, kas varētu atcelt vai mainīt pieņemto lēmumu. “Zeimuļā” atklāti arī citi pārkāpumi, kuru dēļ atbalsta naudas būs mazāk. “Būtisku ietekmi ir atstājuši papilddarbi, kuri atmaksāti pretēji līguma noteikumiem. Attiecīgi, saskaņā ar līguma noteikumiem bija paredzēts, ka būvnieks apņemas uzbūvēt objektu par piedāvāto līgumcenu. Savukārt būvdarbu izpildes laikā tika apmaksāta virkne papilddarbu, kas, atbilstoši līguma nosacījumiem, būtu jāsedz par būvnieka līdzekļiem,” skaidro Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu ieviešanas un uzraudzības departamenta direktors Haldors Ivanovskis.
Rēzeknes mērs sola vēl pierādīt taisnību ar ekspertu palīdzību. Taču laika vairs nav atlicis daudz – līdz gada beigām, un līdz šim Rēzeknes argumenti nav pārliecinājuši uzraugus. Finanšu ministrijas pārstāve norāda, ka papildu dokumentus no Rēzeknes gaidīs ne ilgāk kā līdz gada beigām.
Rēzeknes dome pieļāvusi pārkāpumus arī ceļot koncertzāli “Gors” un rekonstruējot divas pilsētas ielas. Līdz ar to šajos projektos pilsētai garām aizgājis Eiropas fondu finansējums vēl pusmiljona eiro apmērā (427 963). Šeit iemesli saistīti ar to, ka dome pirkusi darbus, kas bija jāveic būvniekam par savu naudu, paredzētie materiāli aizstāti ar zemākas kvalitātes, un būvdarbu līgumā iekļauti paredzami papildu darbi.
