“De facto”: tiesām lūgs izbeigt daļu lietu par dubultpilsonību 0
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) rudenī tiesām lūgs izbeigt tās lietas, kas ierosinātas par Latvijas pilsonības atņemšanu cilvēkiem, kuri ieguvuši arī citas valsts pilsonību un kuriem pēc 1.oktobra būs atļauts abu valstu piederības apvienot, 9.jūnijā ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
LTV vēstī, ka šādas lietas joprojām tiesu kalendāros tiek noteiktas. Augstākajā tiesā pašlaik izskatīšanā ir 23 prasības par pilsonības atņemšanu, apgabaltiesu līmenī šādu lietu ir krietni vairāk.
Pēc PMLP datiem, 2011.gadā tā iesniegusi 66 prasības par Latvijas pilsonības atņemšanu, 2012.gadā – 59, bet 2013.gadā ir vien 21 prasība. PMLP norāda, ka viņi kopš gada sākuma ietur nelielu pauzi attiecībā uz prasību sniegšanu tiesā tajos gadījumos, uz kuriem varētu attiekties Pilsonības likuma izmaiņas, kas stājas spēkā no 1.oktobra. Pārbaudes par pilsonību apvienošanu gan nav pārtrauktas, jo aptuveni trešdaļa vai puse sākto lietu ir par dubultpilsonību ar tām valstīm, ar kurām tā nebūs atļauta arī pēc likuma spēkā stāšanās. Visbiežāk reģistrētā otrā pilsonība ir Krievijas.
PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis raidījumam sacīja: “Attiecībā uz tām personām, kurām ir atļauto valstu dubultpilsonība, mēs vienkārši lūgsim tiesu izbeigt šo tiesvedību, kad stāsies spēkā likuma norma 1.oktobrī, jo ir mainījies tiesiskais regulējums. Savukārt pārējās lietas, kas ir ierosinātas pret to valstu pilsoņiem, kurām nav atļauts, tiks izskatītas tādā kārtībā, kā līdz šim.”
“De facto” norāda, ka ik gadu ir aptuveni 300 cilvēku, kuri no Latvijas pilsonības atsakās paši, lai iegūtu vai saglabātu citas valsts piederību. 2012.gadā no Latvijas pilsonības paši atteikušies 287 cilvēki, no kuriem 107 kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, 32 – Vācijas, 27 – Lielbritānijas, 24 – Norvēģijas un 17 kļuvuši par Kanādas pilsoņiem.
2011.gadā proporcija ir visai līdzīga: atteikušies 294 cilvēki, no kuriem 99 kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, 44 – Zviedrijas, 39 – Vācijas, 36 – Norvēģijas un 22 – par Lielbritānijas pilsoņiem.
Trešdaļai, kura atteikusies no Latvijas pilsonības par labu Krievijai, nākotnē nekas nemainīsies. Bet tie, kas tagad ir, piemēram, tikai Zviedrijas, Vācijas vai Lielbritānijas pilsoņi, atkal varēs lūgt arī Latvijas pases, ja vien to vēl vēlēsies, uzsver LTV.
Pašlaik aplēsts, ka interese varētu būt aptuveni 20 tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, un gan PMLP, gan Ārlietu ministrija gatavojas pilsoņu loka papildināšanai. “Jāskatās, kā atrisinās šā procesa tehnisko pusi, bet mēs varam prognozēt, ka interese būs. Un tam arī gatavojas visas vēstniecības un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs, kā arī goda konsulāti, sniedzot informāciju par to, ka šāda interese varētu būt,” “De facto” norādīja Ārlietu ministrijas pārstāve Līga Bergmane.
Par to, kā iegūt vai atgūt Latvijas pasi, vēl top attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, bet jau ir skaidrs, ka bez iesnieguma un 15 latu nodevas neiztikt, kā arī jādomā, ko darīt, lai neveidotos neprognozējamas rindas.
“Pašlaik vairāk skatos no praktiskā viedokļa, lai mēs spējam akumulēt šo milzīgo interesi, iesniegumu skaita pieplūdumu, visticamāk, tas būs ļoti īsā laika periodā. Lai neizveidojas tāda situācija, ka mēs likuma izmaiņas pieņēmām, ikviens ir gaidīts pilsoņu lokā, bet mēs sakām – nē, mums nav administratīvās kapacitātes, lai visus šos tūkstošus ar iesniegumiem izvērtētu – vai pilsonība ir piešķirama vai nav piešķirama, ir atjaunojama vai nav,” LTV raidījumam paskaidroja Citskovskis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima maijā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī personas, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ. Latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama, ja viņi ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.
Pilsonību varēs iegūt arī Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Tāpat likums noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no viņa dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku ir bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
