Ekonomika
Bizness

“De facto”: Valdība neatklāj, cik samaksājusi par Inčukalna gāzes krātuves akcijām 0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Fotolia

20 gadus pēc “Latvijas Gāzes” privatizācijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvi atkal kontrolē valsts. Par pagaidām neatklātu summu valdība nopirkusi vairāk nekā trešdaļu gāzes pārvades operatorā, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

No “Latvija Gāzes” atdalītajā uzņēmumā “Conexus Baltic Grid” akcionāru struktūra sākotnēji bija līdzīga kā “Latvijas Gāzē” – Krievijas “Gazprom”, starptautisks fonds “Marguerite”, Vācijas “Uniper”, Jurim Savickim un Krievijas “Rosņeft” piederošā “Itera Latvija”.

Decembrī “Uniper” un “Itera” akcijas – kopā 34,36% – izpirka Latvijas valdība ar kompānijas “Augstsprieguma tīkls” starpniecību.

Pirms pusotra gada pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā aizliedz no šī gada kompānijām, kas saistītas ar gāzes ieguvi un tirdzniecību, piedalīties gāzes uzglabāšanā un pārvadē. Tādēļ uz pārvades operatora “Conexus Baltic Grid” ārkārtas akcionāru sapulci šonedēļ “Gazprom” cilvēki nebija ieradušies. Tas ļāva valstij jaunajā padomē iecelt četrus no septiņiem padomes locekļiem.

Par akciju iegādes darījumu atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) skaidro, ka valdība izšķīrusies par “Conexus” akciju iegādi, lai gludāk noritētu gāzes tirgus izveide Baltijā.

Arī “Augstsprieguma tīklos” uzskata – tirgus izveide varētu būt apgrūtināta, ja līdzšinējie akcionāri saglabātu kontroli pār uzņēmumu.

Vairāki enerģētikas eksperti jau iepriekš “de facto” apšaubīja nepieciešamību valstij kļūt par akcionāru, paužot, ka mērķu sasniegšanu var panākt spēcīgs tirgus regulators.

Valdība turpretim apņēmusies iegūt vairāk nekā 50% akciju, izpērkot arī “Gazprom” daļas. Izskan versijas, ka darījums vēl nav pabeigts, jo tik lielā organizācijā kā “Gazprom” jautājums nav ticis cauri birokrātiskiem labirintiem, turklāt pašlaik Krievijā ir brīvdienas. Ministrs gan apgalvo, ka sarunas ir aktīvā fāzē.

Lielā noslēpumā tiek turēta iegādes cena. Zināms vien, ka “Augstsprieguma tīkli” aizņēmušies Valsts kasē.

“Tā [cena] vēlāk, protams, parādīsies, bet šobrīd notiek sarunu process ar trešo akciju turētāju “Gazprom”. Iepriekšēji pirkumi bijuši konfidenciāli, tas bijis atrunāts līgumos,” saka “Augstspriegumu tīklu” valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Ašeradens apgalvo, ka “skaidrs, ka tā informācija kaut kad nonāks atklātībā. Bet šobrīd notiek sarunu process un valdības nodoms ir iegūt kontrolpaketi. Un šobrīd darījuma interesēs nebūtu atklāt summas.”

Runas par cenas slēpšanu no “Gazprom” neiztur kritiku, jo “Itera Latvija”, par kuras akcijām jau ir samaksāts, lielākais īpašnieks “Rosņeft” tāpat kā “Gazprom” pieder Krievijas valstij.

Ministrs arī nevēlas skaidrot valdības taktiku, kādēļ vispār pirktas “Itera” akcijas, ja reiz vairākuma iegūšanai pietiktu ar Krievijas “Gazprom” un Vācijas “Uniper” akciju iegādi.

“Itera Latvija” līdzīpašnieks Juris Savickis “nav sevišķi priecīgs”, ka viņam nācies pārdot savas akcijas. Arī viņš cenu neatklāj, vien norāda, ka tas bijis “ļoti labs finansiālais darījums Latvijas valstij”.

Sabiedrisko pakalpojumu regulators nākamnedēļ sāks vērtēt, vai “Conexus” atbilst visām prasībām. Regulatora līdzšinējie izteikumi liecina, ka “Gazprom” palikšanu “Conexus Baltic Grid” akcionāru sastāvā, pat neraugoties uz nepiedalīšanos lemšanā, varētu traktēt kā pārkāpumu. Par to pienākas sods. Nevis “Gazprom”, bet “Conexus”, kura īpašnieks tagad ir arī valsts.

LA.lv