Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. janvāris, 2013
Drukāt

Debašu klubos iemācās paust argumentētu viedokli

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Gandrīz katru nedēļu Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” ir klāt Latvijas Universitātes (LU) debašu kluba biedri, kuri mēdz izcelties arī ar paradoksāliem un provokatīviem viedokļiem. 


Viņi ir pamanāmi uz bieži vien apolitiski noskaņoto jauniešu fona. Viens no LU debašu kluba dibinātājiem – Raivis Ieviņš – teic, ka LU debašu klubs ir samērā jauns – tapis tikai 2007. gadā. Salīdzinājumam – Lielbritānijā Aberdīnas universitātes debašu klubs dibināts 19. gadsimta beigās. Pirmie debašu klubu veidotāji gan bijuši britu parlamentārieši, kuri vēlējušies uzlabot savas debatēšanas prasmes un tās spodrinājuši ne tikai parlamenta sēdēs, bet arī īpašos klubos.

“Mēs sākām no baltas lapas. Mācījāmies no pieredzējušiem debatētājiem citos klubos, par saviem līdzekļiem braucām uz debašu turnīriem un semināriem ārzemēs,” stāsta Raivis. Turnīri ļoti noder pieredzes gūšanai, jo tajos pieredzējuši tiesneši pēc uzstāšanās sniedz komentārus: izstāsta, kas bijis labi, ko un kā būtu vajadzējis teikt, lai uzlabotu sniegumu.

Debatētāji uz treniņiem pulcējas divreiz nedēļā. Vecākie, pieredzējušākie, kuri redzēti uzstājamies “Sastrēgumstundā”, ir treneri, kas apmāca jaunos debatētājus studentus, kā arī vecāko klašu skolēnus. Debatētāju sacensībās treneri kā dalībnieki vairs nepiedalās, bet uzņemas tiesnešu pienākumus. Uz LU debašu klubu nāk arī citu augstskolu studenti – ne visās izveidoti savi debašu klubi.

 

Noderīgā 
debašu prasme

Raivis uzsver, ka svarīgi ne tikai debatēt treniņos, bet arī piedalīties sacensībās, jo viena lieta ir diskutēt draugu lokā, bet cita – sacensībās, kur ir publika un klāt nāk satraukums. Iegūtā pieredze noder ikdienā, aizstāvot savus studiju darbus. Raivis stāsta – arī nākotnē, strādājot izvēlētajā profesijā, debatēs iegūtā pieredze var lieti noderēt. Jo sevišķi, piemēram, juristiem, kuriem argumentācijas prasme sevišķi būtiska. Tāpat pārdošanā, mārketingā attīstītas runas dāvanas lieti noder. “Patiesībā arī tādā zinātnē kā, piemēram, ķīmija debašu prasme nepieciešama. Ķīmiķis ir zinātnieks, un, ja viņš nepratīs pamatot, aizstāvēt sava pētījuma nepieciešamību, neiegūs projektam finansējumu. Viņa kolosālie sasniegumi nebūs neko vērti, ja citi tiem nenoticēs,” teic LU debašu kluba biedrs Andis Vaičulis.

“Gan Lielbritānijā, gan citās Rietumeiropas valstīs debašu klubiem ir liels prestižs ne vien universitātēs, bet vispār publiskajā telpā. Debašu klubu rīkotie pasākumi ir ļoti plaši apmeklēti.

Ja vari CV ierakstīt, ka esi darbojies debašu klubā, Rietumeiropas darba devēja acīs tas ir liels pluss, kamēr Latvijā darba devēji pat nezina, kas tas tāds ir,” piebilst LU debašu kluba biedrs Helmuts Caune.

“Galvenais, ko šādā klubā iemācās, ir prasme argumentēt savu viedokli,” atzīst šā paša kluba biedrs Andis Vaičulis. “Debašu turnīrā katram debatētājam dots ierobežots laiks, kurā jāmāk pateikt svarīgāko par doto tēmu.” Turnīros neesot dzirdamas tādas debates kā Saeimā, kur oratori dažkārt runā, runā un runā, bet nevienam netop skaidrs, ko tieši runātājs gribējis pateikt. Debašu klubos iemācās saprast, kas katrā tēmā svarīgākais, un uz to koncentrēties, kā arī ieklausīties oponentā un saprast viņa teikto. Latvijas publiskajā telpā bieži vien oponenti runā viens otram garām, viņu teiktajā nav saskarsmes punktu. Kvalitatīvās debatēs tā nedrīkst būt. “Latvijā bieži vien katrs runā kaut ko savu. Cilvēki noklausās un secina: abiem it kā taisnība,” novērojis Andis.

Debašu klubā jauniešiem iemāca arī izteikties pēc iespējas vienkāršāk: tā, lai daudzi saprastu lietas būtību.

 

Pret savu viedokli

Interesanti, ka treniņos un arī turnīros debatētāji nebūt neaizstāv savu viedokli, bet izlozē, vai būs par vai pret kādas rezolūcijas pieņemšanu. Piemēram, ir rezolūcija “Homoseksuālistiem jāpiešķir tiesības reģistrēt partnerattiecības”. Daļa komandu saskaņā ar izlozi šo ideju aizstāvēs, bet otra daļa – noliegs. Līdz ar to debatēs dažkārt sanāk runāt pretī paša pārliecībai.

“Tas debatēs ir interesantākais,” uzskata Raivis. “Pirmoreiz, kad man nācās runāt pretim savam viedoklim, tas bija liels izaicinājums.”

Ir jaunieši, kuriem šim izaicinājumam tikt pāri ir ļoti grūti. Ļoti reti, bet bijuši gadījumi, kad treniņos kāds atsakās piedalīties, jo nespēj pieņemt piedāvāto lomu. “Ir bijis arī tā, ka kāds uzstāšanās sākumā pasaka: man riebjas, ka man tas ir jāsaka un tas nav mans personiskais viedoklis. Tomēr pēc tam pasaka lielisku runu un uzvar debatēs.

Debates ir sports, tas nekad nav pa īstam,” stāsta Helmuts.

Taču tas, ka jāmeklē argumenti pret savu viedokli, ļoti noder – ir iespēja paraudzīties uz problēmu plašāk, ne tikai no sava skatpunkta. “Jebkurā jautājumā var atrast gan argumentus par, gan argumentus pret,” ir pārliecināts Raivis. “Debates ļauj paskatīties uz problēmu no dažādām pusēm.” Ievai debates dažkārt likušas arī mainīt personisko viedokli.

Vai “Sastrēgumstundā” jaunieši vienmēr saka savu viedokli vai arī iejūtas pretējā pusē?

Raivis vienmēr aizstāvot to viedokli, kas ir mazākumā, bet Ieva izklāstot tikai savas domas. Andim toties patīkot norādīt uz pretrunām abu pušu paustajā. Debatējot var uzlabot arī angļu valodas prasmi. Tā kā starptautiskos turnīros debates notiek angliski, arī treniņos debates notiek paralēli latviski un angliski.

 

Pietrūkst 
debašu kultūras

Debatētāji uzskata: debašu klubu darbība nāk par labu ne tikai jaunajiem oratoriem, bet arī visai sabiedrībai – jo vairāk debašu klubu un to biedru, jo sabiedrībā aug diskusiju kultūra. Helmuts saka: patlaban tā esot traģiska.

“Kad politiķi runā, redzam, ka tiek pausti daudzi nepamatoti pieņēmumi,” teic Andis.

Helmuts piebilst: “Redzam kliedzošas, rupjas argumentācijas kļūdas, netīrus paņēmienus. Uzbrūk runātājam personīgi, nevis viņa argumentiem.”

“Piemēram, Roberts Zīle sacīja: neiestāsimies eirozonā, pievienosimies rubļa zonai. Tā ir viltus dilemma. Bet pierādījumu, ka bez eiro pievienosimies rublim, viņam nav,” spriež Andis.

Raivis domā, ka Latvijas sabiedrība nav gana kritiska pret politiķiem, nepieprasa argumentētas debates, tieši tāpēc politiķi var atļauties neattīstīt runas mākslu. “Emocijas mūsu sabiedrībā strādā labāk nekā rūpīgi izsvērti argumenti,” viņš pamanījis. Ieva saka: “Jo vairāk cilvēku nebalsos par politiķiem, kuri neprot argumentēti izstāstīt savu viedokli, jo labāka kļūs politiskā vide Latvijā.” Tā kā patlaban debašu klubā darbojas partiju jauniešu organizāciju biedri, ir cerības, ka ar laiku politisko debašu kultūra uzlabosies.

Lai veicinātu debašu kultūru, LU debašu klubs pērnvasar organizējis debašu ciklu par sabiedrībā aktuālām tēmām – autortiesībām, demogrāfiju, Rīgas praidu u. c. Kluba biedri labprāt trenētu arī deputātus pareizi debatēt.

Lai sekmīgi uzstātos debatēs, jāseko svarīgākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem, jo turnīros debates parasti iir par konkrētām aktuālām problēmām. “Jo nopietnāks turnīrs, jo sarežģītākas tēmas tajos jāapspriež,” bilst Raivis.

Helmuts teic, ka ar ziņu portālu pārlasīšanu nepietiek. Viņš tīmeklī meklē arī politikas analīzi. Kluba biedre Ieva Skrebele lasa angļu vai vācu portālus, kur pieejams vairāk informācijas nekā latviski rakstošajās vietnēs. Ārvalstu portālos var gūt idejas arī debatēm par pašmāju aktualitātēm.

Biežāk debašu klubā iestājas tie, kuri studē sociālās zinātnes, piemēram, topošie juristi, ekonomisti, žurnālisti, vēsturnieki un filozofi, taču netrūkst arī to, kuri studē ķīmiju un fiziku. “Universitātē ir 13 fakultātes, un debašu klubā ir bijuši pārstāvji no tām visām,” teic Raivis. Mani sarunu biedri nāk katrs no savas fakultātes. Raivis studē Datorikas fakultātē, Helmuts studē filozofiju maģistrantūrā, Ieva ir topošā vācu filoloģe, Andis ieguvis bakalaura grādu ķīmijā.

 

Fakti

Latvijā darbojas arī Vidzemes augstskolas debašu klubs, Rīgas Tehniskās universitātes debašu klubs, Rīgas Ekonomikas augstskolas debašu klubs, Ventspils augstskolas debašu klubs, LMT debašu klubs. Savs debašu klubs ir arī LU Sociālo zinātņu fakultātē. 
Debašu klubi darbojas vairākās Latvijas 
ģimnāzijās.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+