Latvijā
Politika

Egils Līcītis: Zelts, ne premjerministra amata kandidāts! 0


Egils Līcītis
Egils Līcītis
Foto – Timurs Subhankulovs

Mūsu partiju spīdekļi, cienījamākie A kategorijas politiķi, nokļuvuši neapskaužamā hop on, hop off režīmā. Vēlēšanu sarakstu pirmie numuri lēkā pa publisko laukumu kā Jeļenas Ostapenko raketes blieztas tenisbumbiņas, būdami diennakts dežūrā nospēlēt premjerministra vai ministra piemērotākā kandidāta lomu.

Cēlies ar gaiļiem, politiķis līdz saulrietam hronometrē laiku uz minūti, jo kādās tik platformās nav jāuzstājas.

Stundu norunājis pa rāčiņu, politiskā zvaigzne jau nesas iemirdzēties televīzijas debatēs.

Pēc tam līderim jāprezentē piedāvājums, kādas transformācijas piedzīvos mazattīstītā zeme Latvija, “Delfos” pie Dombura. Tad jāpiedalās pingpongā 16 vēlēšanu sarakstu skaistumkonkursā nevalstisko organizāciju žūrijas priekšā, Figaro šurp, Figaro turp jāpaspēj uz laipnu un tēvišķu tikšanos ar atbalstītājiem mītiņā, vakarpusē jāuzstājas mājsaimnieču izklaides šovā un politiķu erudīcijas pārbaudē “Kārtības rullī” pie Pučes.

Ar tumsiņu jāiziet pilsētas laukumos tikties ar sapulcējušos tautu, kam padevīgi jāziņo, ka esi gatavs aprakt līdzšinējo liderīgo dzīvi pašaizliedzīgā darbā 13. Saeimā vispārības labā.

Nekur nedrīkst palikt kaunā un izblamierēties, citādi mīļotā partija iebrauks reitinga mīnusos. Kandidātam jādibina pazīšanās ar tūkstoš cilvēkiem, toskait no patiltes izlīdušiem, ar redzamām histēriskām nosliecēm un ar putniem galvā, no kuriem privāti negribētos pazīt nevienu.

Visur uzdos 300 stulbus jautājumus, un uz katru viegli kā rotaļājoties jāzina atbilde, ar kuru uzmācīgos vēlētājus apvest ap stūri un aptīt ap pirkstu.

Kandidātam visā priekšvēlēšanu biezputrā jāpatur paurī, ko vakar nosodījis, jo to šodien nepiedienētos slavināt.

Kā mērķauditorijās, tā plašos sabiedrības slāņos pirmajam numuram jāpaliek atmiņā, ka tieši viņš ir zelts, ne premjerministra amata kandidāts un nav brīv publikas priekšā izskatīties pēc krāmu tirgotāja.

Komunikācija ar masām jāuztrenē pie spoguļa, jāiet padumju, bet pieredzes bagātu konsultantu pavadā, jāžilbina ar ārieni, kurā jābūt gan uzfrišinātai sasukai, gan rūžam uz vaigiem. Partijas biedri būs vīlušies un besīsies, ja vēlēšanu rezultātā vadošās personas iesēdīsies peļķē.

No tērauda izkaltam, uz līderību pasistam, ar džintonika degvielu uz priekšu dzītam 1. numuram uzlikta papildu slodze.

Pirmo reizi vēsturē TV viesbrigāžu pavadībā raibā priekšvēlēšanu procesija pārcēlās uz Angliju tiešraidē pavazāt aiz deguna arīdzan tautiešus. No reģioniem un to apdzīvotājiem sevi cienoši politiķi un sabiedriskā TV distancējušies, apgabalu līderu debates nerīko, nav vērts tērēt oratormākslas resursu, jo pamatiedzīvotāji emigrējuši Eiropas virzienā un uz aizokeāna zemēm.

UK iedzīvojušies letiņi, kas sen nav šampinjonu dārzu rokpeļņi, bet lēdijas un džentlmeņi, dzimtenes stāriem sita uz pleca, sauca – oh, yes, well done! – un cienāja ar “džonni voker” visīti un “džon pleijer special” smēķiem no portsigāra.

Debatēs tika pārstāvēti visi iespējamie partiju virzieni, anglomāni, rusofili, bītlu un sekspistols fani, prievīšpatrioti. Diasporai mācēja tekoši no skaidrā ūdens strauta atstāstīt visu, ko, gaidot uz cirpēju, salasījušies frizētavās pamestos bulvārpreses žurnālīšos un ko dabūjuši zināt plašsaziņā sociālajos tīklos.

Īsi sakot, šarmēja ar runām, saldām kā tēvzemē ražotie “Kāruma” sieriņi

.

Ārzemju latviešu kopienai, apmēram piecpadsmit pasākumā ieklīdušiem tautiešiem, kas papilnam ievilkuši plaušās Rietumu demokrātijas gaisu, ātri vien nāca apskaidrība, ka lielākodaļ Latvijas partijas vidējā vēlētāja vecums ir 12 gadi un portretējums – pumpains tīnis. Intelektu­āļi, kas lasa Šekspīru, tēvzemes politikā nedarbojas.

Speciāli tālu braukušie homoseksa darbinieki skurinājās par negāciju, ka Latvijā arvien nav atļautas viendzimuma laulības. Izmisušie geji nerada mierinājumu un solījās ne soli nespert uz māju pusi, kamēr tur valda salta neiecietība pret seksuālām minoritātēm. Politiķi tūliņ konfrontējās zilo draugos, kam dzimumjautājumi ir vissvarīgākais, un rūdītos homofobos. Virs tiem, kas nespēj uztvert citādību, iedegās lampiņas “error”.

Beigās iztika bez nīšanās, sadzēra tubrālībās pa tullamora čarkai, pa astotai bellentaina ceļakājai. Mūsējie lielījās izdzert Temzu sausu. Latvju englenderu meičas māja ar lakatiņiem uz kebiem nestiem, uz hītrou airportu vestiem bāleliņiem un sauca – good luck, premjerministru kungi!

LA.lv