Ekrānuzņēmums no twitter

“Kapu tramvaja” lietā Ušakovs melo kā barons fon Minhauzens? 16

Satikās uz ielas pie alus brūža un nolēma, ka Sarkandaugavas un “kapu tramvaja” projekti jāpārplāno… Mistiskā Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jarkina darba sanāksme maija nogalē, kā to nosauca Rīgas domes Satiksmes departaments savā tvītā, joprojām raisa jautājumus, uz kuriem atbilžu pagaidām nav.

Reklāma
Reklāma

Būvniecības iepirkumi nav notikuši

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Lasīt citas ziņas

“Būtiskākās izmaiņas varētu skart Tvaika ielas pārbūves projektu, kurā līdz šim tika paredzētas četras transporta kustības joslas. Jaunajā projekta versijā tiek paredzēta pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, atvēlot vairāk vietas gājēju un velo infrastruktūrai,” pēc abu kungu tikšanās medijiem paziņoja Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Una Ahuna-Ozola.

Darba apspriedē esot pārrunāti arī Skanstes tramvaja līnijas projekta risinājumi un ar tiem saistītie problēmjautājumi kā, piemēram, īpašumu atsavināšana, Lielo kapu un apstādījumu saglabāšana. “Arī šajā projektā mērs ierosināja, uzsākot projektēšanu, izvērtēt iespēju projekta risinājumus īstenot, iekļaujoties esošajās Senču, Pērnavas un Klusās ielas robežās.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aptaujājot transporta nozares ekspertiem lielas šaubas rada tādi vārdu salikumi kā “varētu skart” vai “mērs ierosināja izvērtēt iespēju”, tādēļ “LA” uzrunāja Satiksmes departamenta projektu vadītāju, lai noskaidrotu, ko nozīmē šādi pēkšņi paziņojumi. Rīgas domē pārliecinoši teic, ka viss notiks un būs. “Izmaiņas projektu risinājumos tika ierosinātas, jo, kopš projektu ieceres ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi un šajā laika periodā ir mainījušies vairāki ap-stākļi. Piemēram, Rīgas brīvostas iecere izbūvēt satiksmes pārvadu, kas savienos Tvaika ielu un Kundziņsalu, uzņemot galvenās kravas transporta plūsmas, kas tiks virzītas pa Austrumu maģistrāli. Arī iedzīvotāju pieprasījums pēc kvalitatīvas pilsētvides – prioritātes nodrošināšanas gājējiem, velobraucējiem un zaļajām zonām,” skaidro U. Ahuna-Ozola.

Vēl nav uzsākti Skanstes tramvaja līnijas projektēšanas darbi, tādēļ par izmaksām šobrīd grūti esot spriest un “par tām vairāk informācijas būs pēc tehnisko risinājumu izstrādes”. Savukārt Tvaika ielas būvprojekta izstrāde šobrīd vēl ir procesā. “Lai veiktu iepriekšminētās izmaiņas, nepieciešams veikt atkārtotas procedūras un šobrīd precīzi nevar prognozēt papildus nepieciešamo laiku. Sagaidāms, ka būvniecības izmaksas samazināsies attiecībā pret četru joslu risinājumu, tomēr, ņemot vērā, ka palielināsies labiekārtojuma daļa u. c., izmaksu samazinājums varētu būt neliels.”

Melo kā barons fon Minhauzens?

Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (“Vienotība”) galvaspilsētas mēra izspēlēto gājienu sauc par teātri un šaubās, vai izmaiņas maz tiks īstenotas. “Visas Rīgas domes priekšsēdētāja N. Ušakova darbības tiek balstītas uz reklāmas trikiem. Un šī nav mana politiskā koķetērija, jo daudzkārt ir pierādījies, ka Ušakovs ir mānījies. Piemēram, stāvparku būvniecība, kas stāv uz vietas, vai solījums bērnudārzos nodrošināt bezmaksas ēdināšanu, kas nepiepildījās. Runājot par konkrēto gadījumu, iespējams, patiešām ir izlemts Tvaika ielā būvēt tikai divas braukšanas joslas, ne četras. Ušakovs uzrīkoja teātri, tautai parādot, ka viņš ir valdnieks, kas iezīmē robežas un pieņem gala lēmumus. Tomēr iedzīvotājiem iesaku būt modriem, neiesnausties un neticēt visam, ko Rīgas mērs stāsta.”

O. Pulks atzīmē, aizdomīgs ir fakts, ka pirms neilga laika Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs E. Jakrins domes sēdē uzsvēra, ka nekādas izmaiņas projektā netiek plānotas, bet tagad runā citādi. “Zinot, ka Ušakovs ir viens no lielākajiem meļiem politikā – barons fon Minhauzens –, var sanākt visādi. Vēlētos redzēt dokumentāli nostiprinātu Tvaika ielas rekonstrukcijas jauno ieceri, lai neiznāk tā, ka beigu beigās šis viss nav nekas cits kā vienkārša mēra pazīmēšanās iedzīvotāju priekšā.”

Reklāma
Reklāma

Savukārt izteikumi par Skanstes tramvaja līnijas būvniecības izmaiņām “Vienotības” pārstāvim rada neskaidrības. “Jau iepriekš tika solīts, ka Senču ielā tiks atstātas abas gājēju ietves un sliežu būvniecības dēļ būs jāupurē kāda no automašīnas braukšanas joslām, jo citādi to uzbūvēt nemaz nevar. Taču dokumentēti pierādījumi nav redzēti.”

Kas un kuros kabinetos pieņem lēmumus?

Arī arhitektu Oto Ozolu izbrīna fakts, ka ideju paplašināt Tvaika ielu un pārbūvēt to par četru joslu maģistrāli Satiksmes departamenta direktors E. Jakrins pirms neilga laika vēl aizstāvēja, bet tagad pēkšņi stāsta pretējo. “Interesanti, kuri Rīgas domes pārstāvji un kuros kabinetos pieņem šāda veida lēmumus?” retoriski jautā arhitekts. “Tos taču nepieņem vienas stundas laikā uz ielas pie alus darītavas “Aldaris”. Pēc šādiem gadījumiem iezīmējas viena būtiska problēma. Mēs kā iedzīvotāji, kuri vēlas sekot līdzi pilsētas attīstībai un iesaistīties visos procesos, nezinām, kuros kabinetos un kas pieņem lēmumus. Tā taču lietas nerisina, publiskā telpā izmetot apgalvojumus, kuriem nav nekāda pamata. Šīs izmaiņas nav iekļautas ne budžetā, ne izstrādātajos plānos. Tāpat nav redzēti rasējumi, lēmums nav apstiprināts komitejās un par to nav balsots Rīgas domes sēdēs. Šādi izteicieni bijuši jau iepriekš, piemēram, par Brīvības ielas vai Barona ielas veloinfrastruktūras izbūvi. Jājautā, vai Barona ielā solītie 100 koki ir iestādīti? Protams, ne.”

O. Ozols ieskicē, ka attīstītajās rietumvalstu pilsētās prioritāte ir gājēji, velosipēdisti un sabiedriskais transports, bet Rīgā viss notiek pretēji. “Plānojot projektus, pie mums atsakās nevis no braukšanas joslām, bet, piemēram, Senču ielā – no kokiem vai posmā starp Miera ielu un Brīvības ielu – no gājēju ietvēm. Tā mūsdienās pilsētas neplāno!”

Arhitekts arī skaidro, ka Sarkandaugavas iedzīvotājiem lielāko rūpi sagādā plāns Tvaika ielā izbūvēt četras braukšanas joslas, kuru dēļ būtu jāaizber ciet Sarkandaugavas upe. “Šobrīd tā ir aizaugusi un piesārņota, taču to var iztīrīt un padarīt par šā rajona publisko telpu. Daudzjoslu maģistrāles izbūve nemotivēs cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu un velosipēdus, tādēļ radīsies sastrēgumi un vide tiks piesārņota arvien vairāk.”

Par projektu pārplānošanu paziņo tviterī

“Ja maģistrāle Sarkandaugavā netiks būvēta, ieguvēji būs gan tuvākas, gan tālākas apkārtnes iedzīvotāji,” uzskata pilsētvides aktīvists Māris Jonovs. “Kolīdz tiek izbūvēta daudzjoslu maģistrāle, cilvēki vairs nevar brīvi šķērsot ielu. Rīgā tas lieliski parādās Zirņu ielā, kur cilvēki krustojumā pie Hospitāļu ielas skrien pāri ielai, radot bīstamas situācijas, jo tuvākā gājēju pāreja ir samērā tālu.”

Rīgā būtu jāmeklē risinājumi, lai mazinātu kravas automašīnu plūsmu, tādējādi samazinot brauktuves, padarot tās drošākas un draudzīgākas gājējiem. “Tiešām ceru, ka Rīgas domē nepārdomās un atradīs naudu, lai izbūvētu Kundziņsalas tiltu, tādējādi kravas automašīnu plūsmu novirzot projām no centra. Neatbilstošās veloinfrastruktūras dēļ nereti cilvēki baidās un nevēlas braukt ar velosipēdiem.”

Pilsētvides aktīvists ar humoru teic, ka šis ir debesmannas variants, bet nav zināms, vai tas piepildīsies. “Piedalījos komitejas sēdē, kurā gan pats Ušakovs, gan Satiksmes departamenta pārstāvji kaismīgi aizstāvēja maģistrāles ideju, bet mēnesi vēlāk tiek dziedāta cita dziesma. Sākotnēji priecājos, taču gaidīju oficiālu informāciju, kas tā arī nav sekojusi. Šobrīd par jaunieviestajām izmaiņām liecina viens RDSD tvīts, kurā paziņots, ka pēc Nila Ušakova ierosinājuma darba sanāksmē tika pieņemts lēmums pārskatīt Skultes pārvada, Tvaika ielas un Skanstes tramvaja līnijas projekta risinājumus.”

Turpretī Rīgas domes informatīvajā portālā “riga.lv” publicēta krietni miglaināka informācija, paziņojot, ka notikusi sanāk-sme, kurā ir uzdots izvērtēt izmaiņas plānotajos projekta risinājumos. “Kurš, kam un ko ir izdevis izvērtēt?” retoriski jautā M. Jonovs, secinot, ka skaidrības šobrīd ir krietni par maz. “Diemžēl, bet Rīgas mēra solījumu ir krietni vien vairāk nekā padarīto darbu. Cerams, ka šoreiz būs citādi.”