Foto – Anda Krauze un no E. Bukšas personiskā arhīva. Gata Šļūkas zīmējumi

Debitantu trijotne mūzikas Olimpā
 0

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā svinīgā ceremonijā uzzināsim “Lielās mūzikas balvas 2012” (LMB) – augstākā Latvijas valsts apbalvojuma mūzikā – ieguvējus deviņās nominācijās. Katrs laureāts saņems sudraba statueti un naudas balvu – 1000 latus – pirms nodokļu nomaksas.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Jau zināms, ka Lielo mūzikas balvu kategorijā “Par mūža ieguldījumu” saņems dziedātāja Laima Andersone-Silāre. Īpašo jaundibināto balvu “Par izcilu ieguldījumu Latvijas mūzikas vēstures izpētē” – zinātnieks Arnolds Klotiņš par grāmatu “Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940 – 1945” (interviju ar A. Klotiņu lasiet 5. februāra “Kultūrzīmēs”).

Šoreiz iepazīstinām ar trim pretendentiem uz balvu kategorijā “Gada debija”. Tai nominēti vijolniece Elīna Bukša, dziedātājs Daumants Kalniņš un čelliste Dace Zālīte.

 

Ar čella sapņojumu

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) un “Swedbank” balvas laureāte čelliste Dace Zālīte pagājušo gadu iesāka ar neprātīgi grūtajām Pētera Čaikovska “Variācijām par rokoko tēmu”. 11. janvārī viņa tās atskaņoja gan JVLMA Lielajā zālē ar augstskolas simfonisko orķestri un Andri Vecumnieku pie diriģenta pults, gan vēlāk vieskoncertos Gruzijā. 10. augustā sekoja Daces Zālītes solo Jozefa
Haidna Čellkoncertā Liepājas Sv. Annas baznīcā ar Liepājas Simfonisko orķestri un Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults, kā arī Franča Šūberta “Arpeggione sonata” atskaņojums Cēsu mākslas festivāla “Šūbertiādē” Ungurmuižā kopā ar pianistu Mārtiņu Zilbertu.

Kā atzīst muzikoloģe, LMB žūrijas locekle Gunda Vaivode, “tas bija nepretenciozs, pakāpenisks ceļš no Balviem uz Rīgu, kur aiz pārskatīšanās Dace Zālīte nokļuva Dārziņskolā un, tā kā klavieru klasē bija liels konkurss, iestājās čellistos”. Jaunās balvēnietes mūziķes talantu pamanīja klavieru skolotāja Lija Ivanova. Dārziņskolā čella lociņu rokās ielika Arvīds Tareila. Daces Zālītes profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā ir Māris Villerušs. 


Dace Zālīte aktīvi darbojas dažādos kameransambļos un otro sezonu spēlē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) čellu grupā, kuru atsevišķos koncertos pazīst kā “Dream Team” jeb “Sapņu komandu”.

Savulaik jaunās čellistes mammu Liliju Zālīti ar mūziku saistīja sarīkojumu dejas brīvajā laikā, tētis Aldis savam priekam spēlējis saksofonu un klavieres, bet vectēvs Alfrēds – trompeti un vijoli. Dace pirmā savā dzimtā ir izvēlējusies profesionālas mūziķes ceļu.

Līdz šim visspilgtākā uzstāšanās ārpus Latvijas viņai bijusi kopā ar klavieru kvartetu – klavieres, vijole, alts un čells – 2011. gadā S. Taņejeva kameransambļu konkursā Kalugā netālu no Maskavas. Līdz ar iegūto otro vietu konkursā īpašs notikums Daces atmiņās ir laureātu uzstāšanās leģendārajā Rahmaņinova zālē Maskavas konservatorijā.

Reklāma
Reklāma

Kopš slavenais skaņradis Rihards Vāgners izdomāja, ka operās orķestriem jāsēž bedrēs, tur lielāko daļu radošā mūža aizvada daudzi izpildītājmākslinieki. Kaut arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kā solists muzicē uz skatuves, arī Dacei nācies izbaudīt bedres gaisotni – LNSO sastāvā spēlējot Vāgnera operā “Dievu mijkrēslis”.

Uz skatuves atdoto enerģiju Dace atgūst, gatavojot nākamo koncertu un mēģinājumu procesā cenšoties atskaņot mūziku atbilstoši iecerētajām vēlmēm. “Dzīve jāmīl ar visām tās norisēm,” viņa uzskata. Viena Daces būtības daļa izbauda sakārtotību, mieru un pārredzamību, bet otra apzinās zināmas bailes raisošās pārmaiņas un nepārtrauktu kustību kā dzīves veidotājas.

Uz LNSO Dace atnāca ar savu čellu, kuru iegādājās kopā ar vecākiem pēc Dārziņskolas absolvēšanas. Tagad Dacei īpašs prieks par jauno čella futrāli, kas ir izturīgs, viegls, skaists un elegancē līdzinās mersedesam.

 

Improvizāciju 
savaldzināts

“Kad pirms deviņiem gadiem klajā nāca skanīgā diskanta – soprānam līdzīgās zēna balss īpašnieka – Rīgas Doma kora skolas audzēkņa Daumanta Kalniņa pirmais soloalbums, aizkustinājumā vibrēja gan skolotājas, gan mammas un vecmāmiņas. Kad pagājušajā gadā Daumants parādījās uz skatuves Kvazimodo lomā Zigmara Liepiņa melodrāmā “Parīzes Dievmātes katedrāle” Latvijas Nacionālajā teātrī, viņš saraudināja ne tikai jaunas meitenes, bet arī visu vecumu mūzikas un teātra kritiķus,” atceras Gunda Vaivode. Daumants ir cilvēks tīrradnis, kura skatuvisko talantu ievēroja arī Valmieras teātris, uzaicinot piedalīties izrādē “Zojkina kvartira” dzīvokļa gariņa tēlā.

“Zigmara Liepiņa melodrāmā saistošākie bija ar režisori Indru Rogu kopīgie Kvazimodo tēla meklējumi, kam pielāgojām balsi, savukārt “Zojkina kvartira” bija pilnīgi citāds izaicinājums,” stāsta Daumants Kalniņš. “Pirmkārt, man bija jādzied krievu valodā, kuru nepārvaldu, un, otrkārt, mūziku veidoja Aleksandra Vertinska romanču un akadēmiskās mūzikas – Rahmaņinova motīvu, Verdi “Traviatas” fragmentu – mikslis.”

Par Daumanta džeza mūziķa dotībām varējām priecāties profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” jubilejas koncertā operā un vairākos koncertos Latvijas novados kopā ar viņa paša izveidoto džeza kvintetu. Daumanta kolēģi ir jauni, ārzemēs izglītojušies džeza jomas talanti, kurus vieno gan laba saprašanās, gan teicama stila izjūta. Līdzās grandu kompozīcijām – Valentīna dienā kvintets, piemēram, pirmo reizi atskaņoja slavenā brita Stinga mūziku – tas izpilda arī paša Daumanta Kalniņa sacerēto konceptuālo džezu. To dzirdēsim 16. martā Krustpilī, taustiņinstrumentus spēlējot Rūdolfam Danufeldam, kontrabasu – Tomam Poišam, ģitāru – Mārcim Auziņam, bet klavieres – Kristapam Vanadziņam.

Daumants Kalniņš solista karjeru sācis deviņu gadu vecumā ar ģēnija lomu Mocarta operas “Burvju flauta” uzvedumā Latvijas Nacionālajā operā. Viņa diskanta balss periods iemūžināts CD “Klausies, spulgacīt”. Kas zina, varbūt Daumanta Kalniņa balss mantota no kordiriģēšanu Mūzikas akadēmijā apguvušajiem vecākiem Guntas un Imanta Kalniņiem (te gan jāatceras, ka tikpat daudz, cik Kalniņu, Latvijā ir arī Imantu. – V. K.).


Pēc balss lūzuma Daumants Kalniņš solista ampluā piedalījies tādos uzvedumos kā Bernsteina “Vestsaidas stāsts”, Šonberga “Nožēlojamie”, Jāņa Ķirša “Klase” un “Futbols uz podestiem”.

Veidoties kā mūziķim viņam palīdzējušas dziedāšanas skolotāja Anita Šalha un koncertmeistare Sarmīte Ārenta Doma kora skolā, džeza dziedāšanu Daumants apgūst Mūzikas akadēmijā pie Ingas Bērziņas un obojas spēli – pie kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā vadītāja Normunda Šnē.

Daumantam Kalniņam piemīt līdera spējas un organizatora talants, jo reti kurš instrumentālists Latvijā var spēlēt tikai vienā sastāvā – neviens no tiem nevar nodrošināt pilna laika darbu. Džeza kvintetā visvairāk saista improvizācija, kas savukārt palīdz rast brīvības sajūtu uz skatuves dziedošā aktiera ampluā. Obojas spēle rosina instrumentālu domāšanu, kas tik ļoti noderīga dziedātājam – arī solists nevar paļauties tikai uz savām ausīm vien.

“Mēģinājuma procesā radusies mūzika sanāk aizraujošāka nekā iepriekš uzrakstītā un ausīs skanējusī,” komponēšanas procesu atklāj Daumants Kalniņš. “Starp citu, meklēju labus dzejas autorus, kas raksta kā latviski, tā angliski.”

 

Aizkraukliete Beļģijā

Aizkraukles vijolnieci Elīnu Bukšu piecu gadu vecumā vecāki aizveda uz mūzikas skolu, kurā viņa kopš 14 gadiem mācījusies vijoļspēli pie mūsu izcilā pedagoga Ojāra Kalniņa, kādu laiku pat dzīvojusi viņa ģimenē kā tēva azotē.”

Izturējusi lielu konkursu, Elīna Bukša jau otro gadu studē Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā pie franču vijolnieka Ogistēna Dimē un apmeklē Annas Čumačenko meistarklases Vācijā, Šveicē, Francijā un citur.

Balvai viņa nominēta par solo Mendelszona dubultkoncertā ar Vestardu Šimku, “Sinfonietta Rīga” un Normundu Šnē 19. oktobrī Lielajā ģildē, spožu solokoncertu 30. martā Melngalvju namā ar pianisti Danu Protopopes-ku un lieliskām interpretācijām Latvijas Radio 3 “Klasikas” tiešraides solokoncertā 19. februārī Radio I studijā ar pianisti Sandru Jalaņecku.

Tieši šobrīd Elīnai Bukšai sākusies jauna draudzība ar jaunu instrumentu – izcilā itāļu meistara Domeniko Montanjanas vijoli, kas būvēta 1723. gadā Kremonā, Itālijā. “Esmu laimīga, ka varu spēlēt šo vijoli, tā lieliski atbilst manai personībai. Tā ir ļoti dziļa, nedaudz tumša skanējuma ziņā, un tajā pašā laikā spoža un ļoti kolorīta,” viņa teic. 
Šobrīd Elīnas Bukšas dzīvē sācies ļoti intensīvs posms – paredzēti solokoncerti Šveicē, Holandē, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, nozīmīgas debijas ar tādiem orķestriem kā “Sinfonia Varsovia”, Ljēžas simfoniskais un citiem. 


Kā stāsta Elīna, viņas tētis bērnībā bija ļoti muzikāls un pat kādu laiku mācījies E. Dārziņa mūzikas skolā sitaminstrumentu spēli. Arī jaunākā māsa turpina iesākto muzikālo ceļu ģimenē – šobrīd mācās dziedāšanu Doma kora skolā. Elīna uzsver – kaut arī patlaban mūzikas gaitas saistās ar ārvalstīm, mājas ir un vienmēr būšot vienīgi Latvija.

 

 

 

 

 

Viedokļi

Ar ko izceļas katrs no Lielajai mūzikas balvai izvirzītajiem debitantiem?

Lielās mūzikas balvas žūrijas locekle, muzikoloģe Gunda Vaivode: “Vijolnieces Elīnas Bukšas stiprā puse un iespējamas uzvaras kaldinātāja ir spilgta sievišķība un smalks, bet kaismīgs mūzikas tvērums. Savukārt Daumants Kalniņš mirdz kā cilvēks tīrradnis ar savu skanīgo diskanta balsi. Čelliste Dace Zālīte uzvaru var kaldināt ar dziļu izpratni par mūziku un lielām darbaspējām.”

LNSO čellu grupas koncertmeistare Diāna Ozoliņa: “Mani ļoti valdzina čellistes Daces Zālītes ārkārtīgā ieinteresētība mūzikā. Viņa allaž gatava visur piedalīties, ne vien vēsi lasa partitūru, bet ir ļoti domājoša mūziķe un gudra māksliniece. Dziedātājs Daumants Kalniņš ir ārkārtīgi harismātisks jauns cilvēks, kādus mūsdienās nemaz tik bieži nevar sastapt. Vairākkārt esmu dzirdējusi arī vijoļnieci Elīnu Bukšu. Viņas lielais trumpis ir tehniskā varēšana. Ārzemju pieredze radījusi lielu skatuves brīvību un augstas klases profesionalitāti.”