Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. oktobris, 2014
Drukāt

Dedzināšana kuņģī jeb atvilnis. Kā tikt vaļā no nejaukās sajūtas?

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Dedzināšana kuņģī ir viena no problēmām, ko cilvēks prot aprakstīt visizteiksmīgāk. Vispirms tiek vainots kāds kuņģim netīkams, pārāk skābs, ass vai trekns produkts. Ārsti mierina – tas ir atvilnis. Tomēr nebūtu pareizi teikt, ka cilvēks, kuram ir palielināts kuņģa skābes daudzums, ir nevesels.

Grēmu daba

Dedzināšanas sajūta kuņģī jeb grēmas laiku pa laikam parādās pēc smagas, treknas maltītes vai pārmērīgas alkohola lietošanas. Arī spēcīga emocionāla satricinājuma dēļ rodas vairāk stresa hormona, kas savukārt ietekmē kuņģa skābes izdalīšanos. Tāpēc der atcerēties vecu ļaužu teikto: lai nedabūtu kuņģa čūlu, nevajag dusmoties. Sāpes vai sliktu dūšu pastiprina atliekšanās vai atrašanās horizontālā stāvoklī. Kas notiek?

Gastroenterologs Hosams Abu Meri skaidro, ka nepatīkamo dedzināšanu aiz krūšu kaula izraisa kuņģa skābes daudzums un tās atplūšana barības vadā. Visbiežāk tas notiek nepareizas barības vada un kuņģa pārejas darbības dēļ – barības vada apakšējais sfinkteris, kam pēc kumosa norīšanas jānoslēdz ieeja kuņģī, nespēj pareizi funkcionēt. To var salīdzināt ar durvīm, kas neaizveras pietiekami cieši vai atstāj nelielu šķirbiņu.

Tas, vai atvilnis drīzumā pāries, atkarīgs no skābes ietekmes uz barības vadu un kuņģa gļotādu. Ja dedzināšana nav pastāvīga un ilgstoša, diskomfortu drīz vien var labot ar diētu un simptomi pāriet bez medikamentiem. – Cilvēks sāk ēst uzmanīgāk, regulārāk un mazākām porcijām, nelietojot produktus, kas kairina kuņģi un palielina skābes daudzumu, – tāds ir daktera lakonisks ieteikums, tomēr viņš brīdina, ka tas nepalīdz gļotādas iekaisuma vai bojājuma gadījumā, jo problēma kļūst hroniska. Biežs atvilnis var kļūt par ezofagītu (barības vada iekaisumu), jo tiek kairināta un iekaist barības vada gļotāda. Tas palielina risku, ka bojātajos audos var veidoties audzējs. Tad diēta pašsajūtu tikai uzlabo, bet sūdzības nepāriet pavisam. Jo biežāk simptomi atkārtojas, jo nopietnāka ir situācija. Ja tos ignorē, ar laiku var rasties rīšanas traucējumi, jo skābes ietekmē mēdz veidoties barības vada sašaurinājumi, kas savukārt veicina nevēlamus veidojumus, nosprostojumus un smagas sekas, ko vairs nepalīdz novērst ne zāles, ne operācija.

Ja atvilnis ir mokošs, atkārtojas gan dienā, gan naktī un ir ne tikai pēc noteiktu ēdienu nobaudīšanas, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslus. Ja problēma būs nopietnāka, ģimenes ārsts nosūtīs pie speciālista uz papildu izmeklējumiem, piemēram, uz endogastroskopiju jeb t.s. kobru. Tas ir svarīgi, ja kuņģa izmeklējumi iepriekš nekad nav veikti.

Pareizs uzturs

Ja dedzināšana kuņģī rodas tikai pēc noteiktu produktu lietošanas, tos var identificēt un izvairīties. Ieteicams neizvēlēties tos, kas var izraisīt kuņģa skābes palielināšanos, un tādu diemžēl ir daudz – gan saldi, gan skābi, gan taukaini.

Gastroenterologs iesaka atviļņa slimības gadījumā ēdienkartē neiekļaut gāzētus un raudzētus dzērienus, tostarp alkoholiskos: alu, šampanieti u.tml. Nav vēlama kafija, šķidrie piena produkti (piens, kefīrs, paniņas). Kuņģa gļotādu kairina citrusaugļi un citi skābi augļi, ogas, dārzeņi (skābēti kāposti, gurķi) un pat tomāti.

Jāpievērš uzmanība gatavajiem produktiem. Piemēram, ja mērces sastāvā ir tomāti, ķiploki vai citas pikantas garšvielas, tie var kuņģī izraisīt diskomfortu. Nav ieteicama rupjmaize un saldskābmaize, jo šiem produktiem raksturīgs skābums.

– Viens cepums vai konfekte nevar izraisīt problēmas, bet jāizvairās tos lietot lielākā daudzumā, jo arī saldumi – smalkmaizītes un medus – kairina kuņģi. Ja atvilnis ir hronisks, diētas nosacījumi jāievēro visu mūžu, nevarēs iztikt arī bez zālēm, – turpina ārsts.

Kas paliek? Gurķi, svaigi kāposti, burkāni, kartupeļi, no piena produktiem – siers, no dzērieniem – ūdens. Piemēroti arī graudaugi: rīsi un griķi.

Hosams Abu Meri iesaka ēdienu gatavot bez garšvielām (pipariem, paprikas, čili, ķiplokiem), un labāk tos grilēt un vārīt, nevis cept, kas gandrīz vienmēr notiek lielā tauku daudzumā.

Iemesls, kāpēc iespējams vājš un vaļīgs barības vada apakšējais sfinkteris, var būt retas ēdienreizes un lielas porcijas, kas ilgāk paliek kuņģī un to vairāk iestiepj. Ja maltītei vēl uzdzer šķidrumu, kuņģa saturs vieglāk nonāk atpakaļ barības vadā un izraisa atraugas un atvilni.

Tāpēc vēlams ēst biežāk un regulāri, bet ēdiena daudzumam nav jāmainās, ēdot 2–3 vai 4–5 reizes dienā. Mazākas porcijas ātrāk tiek sagremotas, drīzāk tiek sūtītas uz tievo zarnu, un mazāk iespēju atvilnim. Ja maltītes laikā gribas dzert, tas jādara nelieliem malkiem un nedaudz, jo ar dzērieniem atšķaidīta kuņģa sula kļūst mazāk koncentrēta un sliktāk šķeļ barību. Tāpēc šķidrumu labāk uzņemt starp ēdienreizēm. Pēc ēšanas vajag nevis uzreiz iet gulēt, bet gan sportot vai fiziski strādāt. Jāseko līdzi vēdera izejas regularitātei, jo aizcietējumi var palielināt atviļņa spiedienu vēdera dobumā.

Ja kuņģa problēmas ir sezonālas, tās vairākumā gadījumu pāriet ātri – dažu dienu laikā. Ja lietas labā neko nedara, dedzināšana var turpināties arī ilgāk, taču jāapmeklē ārsts, lai iekaisums nekļūtu hronisks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+