Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. jūlijs, 2014
Drukāt

Panika par plānoto meža dedzināšanu – nevietā, skaidro speciālisti (31)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Gaujas nacionālā parka lieguma zonā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” ietvaros paredzēta kontrolēta meža dedzināšana 2,5 ha platībā, lai atjaunotu dabas daudzveidību.

Projekta vadošais meža ekoloģijas eksperts Viesturs Lārmanis skaidro, ka Gaujas nacionālais parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija, kura iekļauta “Natura 2000”, kas ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidots teritoriju tīkls. “Šajos dokumentos un Latvijas likumos ir ierakstīts, kādas dabas vērtības šeit atrodas un ka mēs esam apņēmušies nodrošināt tām labvēlīgu aizsardzības stāvokli.” Viens no īpaši aizsargājamajiem biotopiem jeb dzīvotnēm, ko Latvija ir apņēmusies nosargāt Gaujas nacionālajā parkā, ir boreālie meži. “Šis ir mežkopju rūpīgi veidots mežs ar vairāk vai mazāk vienāda izmēra un vecuma kokiem, kur ieguldīts daudz darba. Taču no ekologa viedokļa redzu, ka šajā mežā viss ir samākslots un tas līdzinās plantācijai, kurā nav nekādas dzīvības dažādības, tāpēc tas ir jāuzlabo,” stāsta V. Lārmanis. Visā pasaulē mežu dedzināšana tiek izmantota kā viens no efektīvākajiem dabas daudzveidības atjaunošanas un saglabāšanas veidiem.

Viņam piekrīt Saeimas vides apakškomisijas sekretārs Ingmārs Līdaka, kurš ir ilggadējs dabas pētnieks. “Cilvēkos, protams, ir neizpratne, jo mēs vismaz desmit gadus esam skandinājuši, ka kūlu dedzināt ir slikti, uguns ir slikti,” taču viņš ir pārliecināts, ka kontrolēta dedzināšana ir nepieciešama, jo “mežsaimnieciski šāds mežs ir pilnīga putra, savukārt no bioloģiskās daudzveidības – pilnīgs tuksnesis.” Dedzināšanu I. Līdaka filozofiski salīdzina ar muzeja būvēšanu meža vidū, kur “mūsu bērni varēs skatīties unikālu mežu, kāds ir bijis pirms tūkstoš gadiem”, līdzīgi kā mēs atjaunojam ēkas un saglabājam citas vērtības, daba ir jāveido un jākopj.

Miris koks 
ir dzīvāks par dzīvu 


Latvijā strauji sarūk dabiski veidojušos skraju priežu silu apjoms, tāpēc dedzināšanas laikā plānots nodedzināt augsnes humusa kārtu līdz minerālaugsnei, lai tādējādi “restartētu” mežu un ļautu tam dabiski atjaunoties.

Projekts noslēdzas nākamā gada augustā un šobrīd izvēlēti divi meža gabali 1,5 un 1,3 hektāru platībā visvieglāk kontrolējamā teritorijā. Gaujas nacionālo parku apsekoja ne tikai vietējie latviešu ekologi, bet arī speciālisti no Zviedrijas un Somijas, kuri palīdzēja izvēlēties piemērotākos laukumus. Savukārt mediju telpā izskanējusī informācija par dedzināšanai paredzētiem 300 hektāriem ir bijusi par plānoto 50 gadu laikā. Pēc projekta noslēgšanās to nav plānots turpināt.

Degšanas rezultātā radīsies līdz 30 kubikmetriem mirušās koksnes uz hektāru, kas ir minimālais slieksnis, jo neskartajos boreālajos mežos šis apjoms sasniedz pat 120 kubikmetrus. Ekologiem esot teiciens, ka miris koks ir dzīvāks par dzīvu koku. To apstiprina arī entomologs Voldemārs Spuņģis, jo “uz dzīvas priedes ir aptuveni 50 dažādas sugas, savukārt uz atmirušas līdz pat 250 dažādām”. Kukaiņi, kuri ir tieši vai netieši atkarīgi no degšanas, spēj sajust degumu pat vairāku kilometru attālumā, tāpēc V. Spuņģis ir pārliecināts, ka šīs teritorijas kļūs par “karstajiem” punktiem. Tāpat viņš piebilda, ka nevajag bažīties par pārlieku lielu kaitēkļu sarašanos un izplatību, jo līdz ar tiem parādīsies arī putni, un tie ietekmē mežu tikai 150 metru rādiusā ap degušo teritoriju.

Lai arī projekta pieteikums ir apstiprināts, dedzināšana notiks tikai pēc atļaujas saņemšanas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Paredzams, ka galavārds būs Pārgaujas novada iedzīvotājiem, ar kuriem VARAM un DAP pārstāvji plāno tikties vairākās publiskās apspriedēs, lai informētu par dedzināšanas mērķiem un uzklausītu viņu iebildumus. Šobrīd iedzīvotāji uzsākuši aktīvu parakstu vākšanu pret meža dedzināšanu un līdz pagājušās nedēļas vidum parakstījušies bija jau 800 cilvēki.

Dezinformācija rada 
paniku iedzīvotājos


Projekta realizētāji atzīst, ka viņi pieļāvuši lielu kļūdu, sākot izglītot iedzīvotājus par projekta mērķiem un izmantotajām metodēm tikai tagad. Pasaules dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis uzskata, ka gan meža, gan vides sektors ir ļoti maz runājis ar sabiedrību par šāda rakstura pasākumiem, lai arī pirmā mākslīgā dedzināšana, ko īstenoja PDF sadarbībā ar VAS “Latvijas valsts meži”, notika jau deviņdesmito gadu vidū Smiltenē. Šobrīd akcents jāliek uz sabiedrības izglītošanu, nevis diskusijām par dedzināšanas nozīmi bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.

Informācijas trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc cēsnieks un pensionēts mežsargs Harijs Vītols bija viens no iniciatoriem parakstu vākšanai pret meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā. “Mēs esam pret slepenību, kā tas viss notika, jo projekts ir aktīvs jau ilgi, taču par dedzināšanu mēs uzzinām tikai tagad,” savu neapmierinātību pauž cēsnieks. Viņš piekrīt, ka uguns neko sliktu mežam nenodara, jo tas prot atjaunoties, taču nevar no šīm aktivitātēm izņemt cilvēku – “šeit ir pilsētas rekreācijas zona”, kur cilvēki staigā un atpūšas.

Pretējās domās ir cits cēsnieks, meža inženieris Raimonds Mežaks, kurš runājis ar iedzīvotājiem, kuri nav pret dedzināšanu, ja tā ir kontrolēta. “Mani apbēdina, ka tiek taisīta masu psihoze,” stāsta Raimonds. Viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka dedzināšana nav paredzēta koksnes iegūšanai un neviens nevēlas mežu izzagt, bet gan atjaunot un kopt.

Arī Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents kritizē DAP par komunikācijas trūkumu, kas radījis satraukumu iedzīvotāju vidū, jo, neskatoties uz to, ka dedzināšanas prakse pasaulē ir vismaz 30 gadus veca, Latvijā tas ir jaunums. Tajā pašā laikā viņš priecājas par iedzīvotāju aktivitāti un to, ka viņi nav vienaldzīgi. Kā pašvaldības vadītājs H. Vents ir par “zelta vidusceļa” meklēšanu – viņš nenostāsies pret iedzīvotāju interesēm, taču vienlaikus uzsver, ka būs jāmeklē līdzsvars ar DAP iecerēm Gaujas nacionālajā parkā, jo liela daļa novada teritorijas atrodas viņu pārvaldībā.

Uzziņa


Vides konsultatīvās padomes tikšanās ar iedzīvotājiem:

23. jūlijā plkst. 11 Siguldā, Baznīcas ielā 7, Dabas aizsardzības pārvaldes ēkā

30. jūlijā plkst. 18 Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Auciema tautas namā

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Turpmāk kad braukšu uz Gaujas nacionālo parku – noteikti ņemšu līdzi degmaisijuma pudeli un sērkociņus.

  2. Jāaizsūta kāds varas pārstāvis ,vēl labāk delegācija uz Krieviju ,viņiem ,ir dzirdēts ,vareni tā dedzināšana padodas ,bet ja nopietni – kur ej Latvija ???

  3. Pamazām jau labas izglītības trūkums liek arvien biežāk sevi manīt. Ikviens, kas redz kaut ko degam cenšas uguni dzēst, te daži, uz augšu pasistie, piedāvā mežu dedzināšanu. Vai tad par maz vēl Latvijā deg meži? Prātiņ – nāc mājās. Un vēl kur? Gaujas Nacionālajā parkā! Domādams neizdomāsi.

  4. Kļūda jau ir pašā mērķa formulējumā: boreālo mežu atjaunošana. Kādi Latvijā BOREĀLIE meži? Latvija ir pārejas joslā no dienvidu platlapju uz ziemeļu boreāliem. Protams, ka smilšainākā augsnē labi augs priede, it sevišķi ja tā ir mežkopju stādīta un kopta. Un tad pēc dedzināšanas šis biotops skaitīsies atjaunots? Murgs kaut kāds. Ejiet uz Zemgales kviešu laukiem un iestādiet tur ozolus – arī būs Latviaji raksturīga biotopa atjaunošana, ar nosacījumu, ja visiem samaksā.
    Vai Latvijas Dabas Fonds ir aizgājis uz tiem priežu mežiem, kas Latvijā nodeg katru gadu pa brīvu un papētījis, vai tur atgriežas nepieciešamās vaboles. NĒ, jo par to taču nemaksā. Slītere ar 3000 ha nodegumu nav vēl pietiekama platība, kur pētīt biotopa atjaunošanos. Daba Latvijā pati nodrošina visas darbības biotopu uzturēšanai – Moricsalas ozoli sabrukuši, tagad ir lazdājs, jo nevajag apsaimniekot neko. Ķemeru NP meži nopūdēti, jo nevajag apsaimniekot. Pseido-zaļums pie mums bieži vien liek uzdot jautājumus – kam tas ir izdevīgi?

  5. Pozitīvi par dedzināšanu Atbildēt

    Daudziem Latvijā aizsargājamiem kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem tieši ir nepieciešama degusi koksne, lai spētu eksistēt. Latvijā šadas teritorijas ir maz. Turklāt, es pieļauju, ka nesvilinās visu mežu, bet tikai kādu tā daļu. Dzīvnieki salīdzinot ar cilvēku spēj reaģēt daudz ātrāk, viņi jūt dūmus. Un, laicīgi spēs pārvietoties uz drošāko meža daļu, putni jau savus mazuļus ir izveduši. Turklāt sen senos laikos meža ugunsgrēki bija normāla parādība, imitējot šo dabisko procesu ir iespēja dabai uzelpot un dod iespēju pašai sevi sadziedēt.
    Manuprāt, daudzi cilvēki slēpjas aiz negatīvas attieksmes, jo nedomā par dabu, bet par savu labsajūtu.

  6. 83. gadus esmu nodzīvojis, bet kaut ko tik dumju, dzirdu pirmo reiz savā mūžā!

  7. Pietiek pļāpāt, jāsāk rīkoties! Plānots nodedzināt augsni līdz minerālaugsnei, proti, līdz smiltīm! Kur paliks skudras un citi kukaiņi? Sadegs visi skudru pūžņi, putnu ligzdas, mazie zaķēni un citi dzīvnieki. Tie trakie ir jāaptur! Daži Eiropā uzskata, ka vīrietis var seksoties ar vīrieti, ka mežos jāaizber meliorācijas grāvji, lai meži pārpurvotos, utt. Mums šīs stulbās idejas nav pieņemamas. Kad grasīsies dedzināt mežu, veidosim cilvēku ķēdi, uzaicināsim dažādas TV, tai skaitā ārzemju. Pieredze liecina, ka šādas idejas var apturēt tikai, sarīkojot skandālu. Tas ir valsts mežs – tātad pieder mums visiem, un visai tautai par to ir teikšana, ne tikai dažiem pseidospeciālistiem.

  8. Visai dedzināšanas epopejai apakšā ir liela nauda no projektu rakstīšanas.. Rozītis pat melo, ka PDF dedzinājis kopā ar LVM 90-to gadu vidū.LVM tad vispār nebija.Ķerus jau apgūst 1.5 milijonus no aizsardzības ministrijas pupuķa pētījumiem arī ar dedzināšanu, LDF bezkonkursa kārtībā iegūst pasūtījumu 76 000 eur no DAP par biotopu ziņojuma sagatavošanu Eiropai.u.t.t
    projektu bizness zeļ un plaukst, dēļ tā ir vērts censties iestāstīt, ka dezināšana ir laba un pēc tās nepaliek dzīvo radību sadeguši līķi.

  9. Zāli dedzināt nedrīkst, jo tur sadeg visi kukaiņi, un mazie dzīvnieciņi, putnu mazuļi. Mežu dedzināt esot labi, eko sistēma mežā ir vēl bagātāka, nezinu, arī ekoloģiju esmu studējusi, bet katrā ziņā, ESMU PĀRSTEIGTA!

  10. Vai tad ar tiem meža ugunsgrēkiem, kas katru gadu gadās Latvijā
    jums par maz?

  11. Likvidējam VMD ugunsdzēsējus un ļaujam mežiem degt.
    Ieguvumi a) bioloģiksās daudzveidības fantastiska palielināšanās visā Latvijā b) naudas ekonomija c) ietaupīto naudu varēsim novirzēit medicianai.
    Zaudējumi – Šādā veidā bioologi nevarēs nopelnīt 800 000 EUR naudas

    • Ironija nevietā. Neviens netaisās dedzināt nost visus mežus. Latvija ir pietiekoši apdzīvota, tāpēc nekontrolējama uguns izplatīšanās nav pieļaujama!

  12. Vietējais iedzīvoji Atbildēt

    Nodeguma ieguvēji būs ne tikai organismi, bet arī vietējais tūrisms

  13. Paldies Latvijas avīzei par vispusīgu viedokļu atspoguļojumu!

  14. Ja tas notiek nelielā attālumā no dzīvojamo māju rajona, tad tas vienkārši nav pieļaujams, jo neviens nevar apgalvot, ka kāda dzirkstele ar vēju kaut kur neaizlidos. Un samaksāt cilvēkiem par mūža darbu nav iespējams, lai cik bagātas kompensācijas arī nebūtu.

  15. Dedzinot kūlu var iet bojā ērces. Līdz ar to var rasties zaudējumi ērču encifalita vakcīnas izplatītājiem. Brīvajā tirgū tas nav pieļaujams!

  16. tad kāda velna pēc neļauj dedzināt kūlu…

    • Tieši tāpēc, ka cilvēki nezina, kad to darīt un kā to darīt. Kontrolēta kūlas dedzināšana ir viens no variantiem nākotnē.

      • Protams, viens projektiņš no Eiropas naudām par kūlas dezināšanu un aiziet.Papīrs pacieš visu, bet tie kas sadeg?

  17. Cik pūļu jāiegulda, lai iestādītu mežu? Cik gadiem jāpaiet, lai izaugtu koks? Bet daži idioti visu nosvilinās pāris minūtēs, jo, viņuprāt, izaudzis nepareizs mežs. Lai paši izaudzē mežu un tad svilina, cik patīk. Tumsoņas un fanātiķi, kas dažu kukaiņu dēl sadedzina pasauli, milzumu citu dzīvu būtņu.

    • Mežkopis Raiskums Atbildēt

      Priežu kokaudzi nemaz nevar nodedzināt. Ja daļa sabiedrības ir tumsonīga, tad meža ekologs var skaidrot cik vēlas, retais klausīsies un iedziļināsies. Cilvēks mežu uztver bieži vien tikai kā savu iegribu apmierinātāju (koksnes, ogas, sēnes, ainava uc.), retāk mežu saprot, kā sugu mājokli. Arī tādu sugu, kuras cilvēks nevar apēst vai izmantot citām iegribām (kaut vai cirkā). Ir sugas, kurām nepieciešami specifiski apstākļi – degusi koksne. Droši vien ja deguma krāšņvaboli varētu izmantot pārtikā, tad sabiedrības atteiksme krasi mainītos par labu daedzināšanai. Skan jocīgi, bet ar dedzināšanu mēs mežam darīsim labu (ne tikai stādīšana vai atkritumu vākšana ir labs darbs). Arī ekoloģiskās nišas atvēršana ir labs darbs mežam, jo mežs sastāvā ietilpst ne tikai koki, bet arī citi organismi, arī vaboles. Jocīgi, ka pretdedzināšanas aktīvistu vidū ir cilvēki, ar kuriem studēju ap 2000. gadu kopā Meža fakultātē. Kauns, ka mācīti meža inženieri atklāj sabiedrībai savu aprobežotību. Laikam meža ekoloģijas lekcijas nogulējuši 8. kojās

      • Tad nav ko skopoties, sagaidam tādu spēcīgāku vējeli un speram uguni iekšā Dundagas masīvā. Vislabāk pa vējam! Var izvēlēties arī meža masīvu Strenči-Valka -Gaujiena -Vijciems-Strenči. Pēc tā visa veidosies pareizā ekosistēma bez Homo debilium!

      • Laikam nav redzēta dedzināšanai paredzētā audze, ja apgalvo, ka priežu audzi nodedzināt nevar. Var un kā vēl. Arī pieminētie ārvalstu piemēri pieļauj koku bojāeju pēc kontrolētās dedzināšanas. Arī projekta metodikā rakstīts, ka nav vēlams tāds meža stāvoklis kāds ir tagad (konkrētās audzes ir cilvēka stādītas), ko apstiprina tur rakstītais “Tipiskā nodegušā dabiskā mežā parasti ir liels apjoms mirušas degušas koksnes”. Nezinu, kas ir mācīts 2000.gados meža ekoloģijā Jelgavā, tomēr, kā jau te cilvēki ir atzīmējuši komentāros, to mežkopim vajadzētu zināt, ka neatrodamies boreālo mežu zonā, kuru pieredzi (Somiju un Zviedriju) projekta attīstītāji aktīvi piemin! Un nav daži hektāri aktivitātēm nekādā sakarā ar dzīvotņu saglabāšanu, ne arī ar zinātnisko darbību. To var skatīt tikai kā eksperimentu projekta ietvaros.

  18. Šos neliešus vajag pašus padedzināt, tad viņi sapratīs, cik idiotiskus plānus perina.

  19. Manuprāt Latvijā pašlaik ES veic eksperimentu, lai noskaidrotu cik gan tālu debīlismā iespējams šajā valstī iet. Šī kontrolētā dedzināšana ir viens no šī eksperimenta posmiem. Nepietiek ar to, ka mežu apsaimniekošanā valsts ir atteikusies no gadsimtos pārbaudītām vērtībām – tagad vēl paši dedzinās savas materiālās vērtības. Vai tiešām nepietiek jau ar to, kas nodeg nekontrolēti? Pētiet uz atjaunojiet Slīteres rezervātā, bet ne pie Cēsīm

    • Tas nav eksperiments. Kontrolētā dedzināšana eksperiments bija 1995. gadā Mežolē. Kauns, ka cilvēki, kas sevi sauc par meža inženieriem raksta visādas blēņas un ekshibicionē ar savu aprobežotību

    • Pilnīgi Jums piekrītu. Re kā ar naudu var nopirkt latviešu veselo saprātu!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +2.9
Alūksne -1.2
Daugavpils +1.4
Saldus +0.6
Liepāja +4.0
Jelgava +1.6
Ventspils +2.6
Limbaži +0
Madona +0.9
Rēzekne 0.0
Draugiem Facebook Twitter Google+