Foto – Valdis Semjonovs

Panika par plānoto meža dedzināšanu – nevietā, skaidro speciālisti 31

Gaujas nacionālā parka lieguma zonā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” ietvaros paredzēta kontrolēta meža dedzināšana 2,5 ha platībā, lai atjaunotu dabas daudzveidību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Projekta vadošais meža ekoloģijas eksperts Viesturs Lārmanis skaidro, ka Gaujas nacionālais parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija, kura iekļauta “Natura 2000”, kas ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidots teritoriju tīkls. “Šajos dokumentos un Latvijas likumos ir ierakstīts, kādas dabas vērtības šeit atrodas un ka mēs esam apņēmušies nodrošināt tām labvēlīgu aizsardzības stāvokli.” Viens no īpaši aizsargājamajiem biotopiem jeb dzīvotnēm, ko Latvija ir apņēmusies nosargāt Gaujas nacionālajā parkā, ir boreālie meži. “Šis ir mežkopju rūpīgi veidots mežs ar vairāk vai mazāk vienāda izmēra un vecuma kokiem, kur ieguldīts daudz darba. Taču no ekologa viedokļa redzu, ka šajā mežā viss ir samākslots un tas līdzinās plantācijai, kurā nav nekādas dzīvības dažādības, tāpēc tas ir jāuzlabo,” stāsta V. Lārmanis. Visā pasaulē mežu dedzināšana tiek izmantota kā viens no efektīvākajiem dabas daudzveidības atjaunošanas un saglabāšanas veidiem.

Viņam piekrīt Saeimas vides apakškomisijas sekretārs Ingmārs Līdaka, kurš ir ilggadējs dabas pētnieks. “Cilvēkos, protams, ir neizpratne, jo mēs vismaz desmit gadus esam skandinājuši, ka kūlu dedzināt ir slikti, uguns ir slikti,” taču viņš ir pārliecināts, ka kontrolēta dedzināšana ir nepieciešama, jo “mežsaimnieciski šāds mežs ir pilnīga putra, savukārt no bioloģiskās daudzveidības – pilnīgs tuksnesis.” Dedzināšanu I. Līdaka filozofiski salīdzina ar muzeja būvēšanu meža vidū, kur “mūsu bērni varēs skatīties unikālu mežu, kāds ir bijis pirms tūkstoš gadiem”, līdzīgi kā mēs atjaunojam ēkas un saglabājam citas vērtības, daba ir jāveido un jākopj.

Miris koks 
ir dzīvāks par dzīvu 


CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā strauji sarūk dabiski veidojušos skraju priežu silu apjoms, tāpēc dedzināšanas laikā plānots nodedzināt augsnes humusa kārtu līdz minerālaugsnei, lai tādējādi “restartētu” mežu un ļautu tam dabiski atjaunoties.

Projekts noslēdzas nākamā gada augustā un šobrīd izvēlēti divi meža gabali 1,5 un 1,3 hektāru platībā visvieglāk kontrolējamā teritorijā. Gaujas nacionālo parku apsekoja ne tikai vietējie latviešu ekologi, bet arī speciālisti no Zviedrijas un Somijas, kuri palīdzēja izvēlēties piemērotākos laukumus. Savukārt mediju telpā izskanējusī informācija par dedzināšanai paredzētiem 300 hektāriem ir bijusi par plānoto 50 gadu laikā. Pēc projekta noslēgšanās to nav plānots turpināt.

Degšanas rezultātā radīsies līdz 30 kubikmetriem mirušās koksnes uz hektāru, kas ir minimālais slieksnis, jo neskartajos boreālajos mežos šis apjoms sasniedz pat 120 kubikmetrus. Ekologiem esot teiciens, ka miris koks ir dzīvāks par dzīvu koku. To apstiprina arī entomologs Voldemārs Spuņģis, jo “uz dzīvas priedes ir aptuveni 50 dažādas sugas, savukārt uz atmirušas līdz pat 250 dažādām”. Kukaiņi, kuri ir tieši vai netieši atkarīgi no degšanas, spēj sajust degumu pat vairāku kilometru attālumā, tāpēc V. Spuņģis ir pārliecināts, ka šīs teritorijas kļūs par “karstajiem” punktiem. Tāpat viņš piebilda, ka nevajag bažīties par pārlieku lielu kaitēkļu sarašanos un izplatību, jo līdz ar tiem parādīsies arī putni, un tie ietekmē mežu tikai 150 metru rādiusā ap degušo teritoriju.

Lai arī projekta pieteikums ir apstiprināts, dedzināšana notiks tikai pēc atļaujas saņemšanas no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). Paredzams, ka galavārds būs Pārgaujas novada iedzīvotājiem, ar kuriem VARAM un DAP pārstāvji plāno tikties vairākās publiskās apspriedēs, lai informētu par dedzināšanas mērķiem un uzklausītu viņu iebildumus. Šobrīd iedzīvotāji uzsākuši aktīvu parakstu vākšanu pret meža dedzināšanu un līdz pagājušās nedēļas vidum parakstījušies bija jau 800 cilvēki.

Reklāma
Reklāma

Dezinformācija rada 
paniku iedzīvotājos


Projekta realizētāji atzīst, ka viņi pieļāvuši lielu kļūdu, sākot izglītot iedzīvotājus par projekta mērķiem un izmantotajām metodēm tikai tagad. Pasaules dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis uzskata, ka gan meža, gan vides sektors ir ļoti maz runājis ar sabiedrību par šāda rakstura pasākumiem, lai arī pirmā mākslīgā dedzināšana, ko īstenoja PDF sadarbībā ar VAS “Latvijas valsts meži”, notika jau deviņdesmito gadu vidū Smiltenē. Šobrīd akcents jāliek uz sabiedrības izglītošanu, nevis diskusijām par dedzināšanas nozīmi bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.

Informācijas trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc cēsnieks un pensionēts mežsargs Harijs Vītols bija viens no iniciatoriem parakstu vākšanai pret meža dedzināšanu Gaujas nacionālajā parkā. “Mēs esam pret slepenību, kā tas viss notika, jo projekts ir aktīvs jau ilgi, taču par dedzināšanu mēs uzzinām tikai tagad,” savu neapmierinātību pauž cēsnieks. Viņš piekrīt, ka uguns neko sliktu mežam nenodara, jo tas prot atjaunoties, taču nevar no šīm aktivitātēm izņemt cilvēku – “šeit ir pilsētas rekreācijas zona”, kur cilvēki staigā un atpūšas.

Pretējās domās ir cits cēsnieks, meža inženieris Raimonds Mežaks, kurš runājis ar iedzīvotājiem, kuri nav pret dedzināšanu, ja tā ir kontrolēta. “Mani apbēdina, ka tiek taisīta masu psihoze,” stāsta Raimonds. Viņaprāt, iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka dedzināšana nav paredzēta koksnes iegūšanai un neviens nevēlas mežu izzagt, bet gan atjaunot un kopt.

Arī Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents kritizē DAP par komunikācijas trūkumu, kas radījis satraukumu iedzīvotāju vidū, jo, neskatoties uz to, ka dedzināšanas prakse pasaulē ir vismaz 30 gadus veca, Latvijā tas ir jaunums. Tajā pašā laikā viņš priecājas par iedzīvotāju aktivitāti un to, ka viņi nav vienaldzīgi. Kā pašvaldības vadītājs H. Vents ir par “zelta vidusceļa” meklēšanu – viņš nenostāsies pret iedzīvotāju interesēm, taču vienlaikus uzsver, ka būs jāmeklē līdzsvars ar DAP iecerēm Gaujas nacionālajā parkā, jo liela daļa novada teritorijas atrodas viņu pārvaldībā.

Uzziņa


Vides konsultatīvās padomes tikšanās ar iedzīvotājiem:

23. jūlijā plkst. 11 Siguldā, Baznīcas ielā 7, Dabas aizsardzības pārvaldes ēkā

30. jūlijā plkst. 18 Pārgaujas novada Raiskuma pagasta Auciema tautas namā