Mobilā versija
Brīdinājums +11.0°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
2. jūlijs, 2017
Drukāt

Definē biotopu kritērijus (4)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Lai dabā varētu identificēt un dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrēt īpaši aizsargājamo meža, krūmāju un purvu biotopu veidus, valdība  veikusi grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kā arī akceptējusi izmaiņas noteikumos par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu.

Izmaiņas sagatavotas, lai tajās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noteikšanas kritērijus mežu, krūmāju un purvu biotopu veidiem. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt īpaši aizsargājamo biotopu veidus, atsevišķus biotopu veidu nosaukumus svītrojot.

Latvijas Dabas fonds un Latvijas Botāniķu biedrība apšauba biotopu noteikšanas kritēriju nepieciešamību, jo uzskata, ka biotopu noteikšanai pietiek ar 2013. gadā izdoto Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu noteikšanas rokasgrāmatu. Tikmēr Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Kokrūpniecības federācija norāda, ka sugu un biotopu ekspertiem dotas pārāk lielas pilnvaras un interpretācijas iespējas īpaši aizsargājamo biotopu noteikšanā, tāpēc rodas saimnieciskās darbības aprobežojumi, kuru pamatotību nav iespējams apstrīdēt. Šīs organizācijas vairākkārt norādījušas, ka Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu noteikšana notiek, paļaujoties tikai uz ekspertu pieņēmumiem, bet nevis uz skaidri noteiktiem izdalīšanas kritērijiem un raksturojošiem rādītājiem. Šāda situācija, viņuprāt, nav tiesisku valsti raksturojoša.

Patlaban vairāki likumi nosaka ierobežojumus īpaši aizsargājamos biotopos neatkarīgi no tā, vai teritorijai ir noteikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikrolieguma statuss vai nav. Turklāt nav skaidri definētas īpaši aizsargājamo biotopu raksturojošās pazīmes, līdz ar to rodas situācija, ka zemes īpašnieks nevar apstrīdēt valsts pārvaldes nelabvēlīgos lēmumus, kas pieņemti pēc tam, kad īpašumā eksperti konstatējuši īpaši aizsargājamo biotopu. Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Zemes gabals – biotops pieder zemes dienestam pietuvinātai personai un realitātē tur ir konstatējamas VISMAZ 2 invazīvas sugas: Impatiens glandulifera un Amelanchier spicata Baigais jau nu biotops! Nezāļu perētava gatavā. Ozolā braši stāv kā biotops.

  2. Galvenais, ir jāizveido pārsūdzības mehānisms, lai cilvēks var pārsūdzēt “ekspertu” atzinumus, uz kuru pamata veido biotopus. Vai vismaz pēc laika prasīt jaunu ekspertīzi, lai tiešām pierāda, ka tā suga vēl aizvien ir reta un pat ja vēl ir reta, tur vispār vēl ir.
    Man laukos netālu no mājas (ne mana zeme) biotops. Iegāju ozolā.lv. Mīlīt, kādi zili brīnumi. 2011. gadā tur kāds “eksperts” ir pamanījis ganītas pļavas, lai gan tur pēdējoreiz ganījās vecās Helēnas tantas auns un aita, kurus nodeva desu ceham vēl tālajā 1988. gadā, kad es beidzu pamatskolu. Pēc tam tur nekas nav ganīts. Putni, kas tur nekad nav manīti. Vispār vides un biotopa raksturojums neatbilst situācijai dabā ne tikai tagad, bet arī ne 2011. gadā, kad reģistrēts biotops. Ir aizdomas, ka biotops reģistrēts fiktīvi, lai nav jāmaksā nodoklis par zemi, kur saimnieciskā darbība nav iespējama teritorijas absolūtās bezvērtības dēļ.

  3. Definēt,kritērijs,sistēma,akceptēt, biotops,interpretēt, situācija. Visus vārdus varbūt nepamaniju, bet sapratu, ka mūsu valoda ar katru dienu kļūst bagātāka.

  4. ja īpašnieks ir pret Atbildēt

    tad “inspekciju”viņa ipašumā var veikt tikai ar tiesas lēmumu, policijas klatbutnē. ja visi īpašnieki nostātos pret pozicijā, tad tas genocids pret vietejiem zemju īpašniekiem vienkārši beigtos, jo tiesas lēmumu vajadzetu katrā atsevišķā gadijumā + policistu eskorts…. tas prasitu tādus resursus ka noslāptu pats no sevis

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +11.0
Alūksne +7.8
Daugavpils +8.0
Saldus +9
Liepāja +10.5
Jelgava +10
Ventspils +11.0
Limbaži +7
Madona +6
Rēzekne +7
Draugiem Facebook Twitter Google+