Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. septembris, 2012
Drukāt

Deg Baltu vienības ugunskuri

Foto - LETAFoto - LETA

Sestdien Latvijas un Lietuvas pilskalnos tika iedegti ugunskuri, svinot Baltu vienības dienu, kas iedibināta, pieminot 1236. gadā notikušo Saules kauju, kurā lietuviešu un zemgaļu spēki sakāva Zobenbrāļu ordeni.

 

Latvijā centrālie Baltu vienības dienas pasākumi norisinājās Bauskas pilī un pilskalnā, līdztekus dažādiem mākslas kolektīviem piedaloties arī Latvijas un Lietuvas valdības un pašvaldību vadības pārstāvjiem.

Sestdienas vakarā baltu vienības ugunis tika iedegtas aptuveni pussimt Latvijas un Lietuvas pilskalnos un citās vēsturiski nozīmīgās vietās, tostarp Rīgā, Batejkalnā, Katlakalna Sauliešu pilskalnā, Durbes pilskalnā, Salacgrīvas pilskalnā, Launkalnē, Lēdmanē, Daugmales pilskalnā, Jumurdā, Kandavas Bruņinieku pilskalnā, Dzirnavu laukumā Ventspilī, Mālpils Saules vārtu kalnā, Beverīnas novada Trikātas pilskalnā un Kartavu kalnā Dobeles pusē, kā arī Talsos, Tiguļu kalna Ozolu aplī. Baltu vienības diena tika svinēta arī Polijas Punskas pilsētā, kur dzīvo liela lietuviešu kopiena.

Pasākumus Bauskas pilī un pilskalnā apmeklēja Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Lietuvas kultūras ministrs Arūns Geļūns un Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis. Pasākumā piedalījās arī Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis un Latvijas vēstnieks Lietuvā Mārtiņš Virsis.

 

Dienas gaitā te norisinājās vēsturnieku lekcijas, un klātesošie tika iepazīstināti arī ar Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas pieredzi. Vakara gaitā norisinājās dažādi kultūras pasākumi, tostarp, tika izrādīta lietuviešu dokumentālā filma “Saules kauja” ar subtitriem latviešu valodā.

 

Par godu Baltu vienības dienai Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsver baltu vienotību vēsturiskā un mūsdienu griezumā. “Balti latvieši un lietuvieši, kas pirms tūkstošiem gadu apmetušies Baltijas jūras krastos, neskatoties uz nepārtrauktu cīņu par savu pastāvēšanu un ciešot milzīgus cilvēku un materiālos zaudējumus, ir spējuši nosargāt savu valodu un attīstīt unikālo kultūru,” teikts ministru kopīgajā paziņojumā. Ž. Jaunzeme-Grende norādījusi: “Lai arī daudzi gadsimti teritoriāli, administratīvi, valstiski ir šķīruši abas baltu tautas un ikdienā reti kad apzināmies mūsu kopīgās saknes, turpinoties globalizācijas procesam pasaulē, mazās tautas, tādas kā mēs – latvieši un lietuvieši –, spītīgi turpinām pretējo – turēties pie savām saknēm, tās kopt un attīstīt.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+