“Mana meistara karjera sākās reizē ar precībām.” Zīmola “Ariza” meistaru duets – Arita Zaķe un Rolands Kozulis 2
Latviešu tradicionālais ornaments lieliski iederas mūsdienu lietišķajā mākslā, to savos darbos spoži parāda zīmola “Ariza” meistaru duets – Arita Zaķe un Rolands Kozulis.
Arita īrēja dzīvokli. Reiz saimniece pētoši paskatījās uz Aritu un teica: “Redzu, tu meklē savu ceļu. Padomā labi, ko tu īsti gribi, jo Dievs dod savu svētību tiem, kuri nodarbojas ar to, kas viņiem vislabāk padodas…” Arita apdomājās un atcerējās savus rokdarbus, kurus bija piemirsusi. Tikai bija jāpapildina zināšanas.
Rokdarbu kursos viņa izvēlējās mašīnizšūšanu.
2008. gada krīze iemācīja dzīvot un strādāt – ja pircējs nepērk vienu izstrādājuma paraugu, jāsagatavo citi.
Jāparūpējas par reģistrāciju un jāizveido sava mājaslapa. Tika izmēģināti dažādi rokdarbu varianti, līdz meistare nonāca līdz modes aksesuāriem un mājas tekstilam ar dizaina izšuvumu.
“Mans un Rolanda radošais tandēms izveidojās, organiski saplūstot katra iepriekšējai pieredzei, iespaidiem, skolām un tradīcijām,” stāsta Arita. “Es kopš bērnības nodarbojos ar rokdarbiem, Rolands paralēli ikdienas darbam aizrāvās ar fotografēšanu. Tagad māksliniecisko izšuvuma dizainu un fotogrāfijas veido Rolands, es vairāk pievēršos dokumentācijai, ikdienas izšuvumiem un šūšanas darbiem. Viens no mūsu veiksmīgākajiem pēdējā laika projektiem ir ugunsšalles.”
Viens no latviešu senākajiem sakrālajiem ornamentiem ir ugunskrusts.
No parastā krusta tas atšķiras ar to, ka staru gali ir nolocīti pretēji rotācijas virzienam, veidojot kāšus. Tāpēc tos reizēm sauc par kāšu krustiem. Ja gali ir nolocīti pa kreisi, tas griežas pulksteņrādītāja un saules kustības virzienā, veidojot vīrišķo ugunskrustu (sanskritā – svastika), kas simbolizē debesu lietas. Ja krusta gali ir nolocīti pa labi, tas simbolizē Zemes griešanās virzienu un veidojas sievišķais Laimas krusts (sanskritā – sauvastika), kas palīdzot zemes lietās. Romba formas ugunskrusts ir aktīvāks, kvadrāta – mierīgāks.
Latvijā vissenākie (11.–12. gs.) šīs zīmes paraugi atrasti Kārļu pagastā uz sagšām, kuras grezno no sīkiem bronzas gredzentiņiem veidoti labiskie un kreiliskie ugunskrusti. Stāmerienas sagšas saglabātajā daļā ir atrodami 37 ugunskrusti 20 dažādās variācijās. Kaldabruņas jostā no 49 elementiem 36 ir ugunskrustu variācijas. Daudz kāšu krusta variāciju var aplūkot “Arizas” darbos.
“Mana meistara karjera sākās reizē ar precībām. Sāku palīdzēt sievai un drīz gan amats bija rokā, gan “smeķis” parādījās,” smaida Rolands.
“Mums Stāmerienes raksti patika jau sen. Sagšas etnogrāfiskā parauga autentiska kopija tirgū ir ļoti dārga. Nolēmām uz lina auduma bāzes izšūt savu variantu. Sagatavoju failu ar 26 kāšu krustiem, sarīkojām ģimenes apspriedi un ķērāmies pie darba. Darba dalīšana ir vienkārša. Kuram ir brīvs laiks, tas sēžas pie mašīnas un izšuj.
Pirmie pasūtījumi bija no Vācijas, izmēra ziņā sagšas bija tuvu oriģinālam.
Vēlāk bieži pieturējāmies pie izmēra 220 cm x 45 cm. Daži šo krāšņo audumu izmanto kā šalli, citi – kā galda pārklāju, citi – kā dekoratīvu elementu. Krāsu izvēlē dominē ap 10 toņu, paleti mazliet ietekmē “uz sitiena” Rīgā esošais audumu piedāvājums. Ja klienti pasūta cita izmēra audumu, pārprogrammējam iekārtu un viss notiek! Mums ir arī jaunumi. Šobrīd esam izstrādājuši dekoratīvu galda pārvalka paraugu Latvijas karoga krāsās, kam pa vidu stiepjas Lielvārdes jostas fragments. Drīz dosim novērtēt pašam bargākajam kritiķim – klientam…”
“Amatnieki netaisa lielu naudu, tomēr savs atspaids ir,” rezumē Arita. “Lietišķo mākslu es vispār nesauktu īsti par biznesu, tas ir īpašs dzīvesveids, kas tuvs sirdij. Tas nav darbs tikai naudas dēļ. Viss, ko es daru, man sagādā prieku. Un, ja man patīk, patiks arī pircējam.”
