Ekonomika
Tehnoloģijas

Degšana par ideju sadedzina. Pārstrādāšanās noved pie pašnāvībām?1


Uzvaras laurus plūca igauņu “Precision Navigation Systems”, kas ieguva galveno balvu – 10 000 eiro finansējumu no “TechChill Foundation”.
Uzvaras laurus plūca igauņu “Precision Navigation Systems”, kas ieguva galveno balvu – 10 000 eiro finansējumu no “TechChill Foundation”.
Publicitātes foto

Jaunuzņēmumu nozare un vide ir lieliska, strādāšana jaunuzņēmumā ir neaizmirstama un labākā pieredze pasaulē. Jaunuzņēmums ir teicams veids, kā kļūt veiksmīgam un bagātam. Šīs tēzes šobrīd jaun­uzņēmumu un vispār uzņēmējdarbības vidē izskan nemitīgi. Tomēr ir arī ēnas puses. Par tām uz savas ādas pārliecinājies arī tehnoloģiju portāla “VentureBeat” analītiķis Stjuarts Rodžerss, kurš aizvadītajā tehnoloģiju konferencē “TechChill”, daudzu citu tematu ieskauts, pievērsās tieši jaunuzņēmumu dibinātāju mentālajai veselībai.

 

Pārstrādāšanās noved pie pašnāvībām

“Jaunuzņēmumus dibina, lai atrisinātu kādu jūsu identificētu problēmu, jūs par ideju esat iedegušies, gribat uzlabot cilvēku dzīvi, uzlabot pasauli.

Vai arī vienkārši gribat būt daļa no kaut kā forša. Tomēr tā nav realitāte – sabiedrībā ir liela problēma. ASV 18% cilvēku ir dažāda veida mentālas problēmas. Tātad gandrīz katram piektajam ir problēmas. Bet jaunuzņēmumu nozarē ir vēl trakāk, un tas ir satraucoši. Man nav datu, kas to pierādītu, taču man ir personīgā pieredze. Pagājušajā gadā es zaudēju vienu tuvu draugu katru mēnesi, izņemot decembri. Pats savulaik biju uz nervu sabrukuma robežas.

Tehnoloģiju industrijā uzņēmumu dibinātāji ir pakļauti vēl lielākam riskam izdarīt pašnāvību vai iekrist depresijā. Domājam – jāstrādā smagāk. Zinu cilvēkus, kas septiņas dienas nedēļā strādā pa 15 stundām dienā. Kad strādā pārāk smagi, izdalās pārlieku daudz kortizola, arī adrenalīna – tas cilvēkus padara uzņēmīgākus pret slimībām, dažādām problēmām. Tu vienkārši kļūsti slims,” realitāti iezīmē bijušais uzņēmējs.

Viņš uzsver, ka situāciju neuzlabo arī investori, kuri no jaunuzņēmumiem sagaida desmit reižu lielāku atdevi, lai savu ieguldīto naudu ne tikai atgūtu, bet arī vairākas reizes palielinātu.

“Viņi pieprasa strādāt smagāk, jo viņi grib savu naudu. Taču jāstrādā gudrāk, nevis smagāk. Ko uzņēmuma dibinātājs dara ar investēto naudu? Pieņem darbā jaunus cilvēkus, kas nozīmē, ka viņš tagad atbild arī par viņiem, par to, vai darbinieks varēs savu ģimeni uzturēt. Rodas vēl viens spiediena avots. Bet neviens to neizrāda, visiem ir redzama tikai jūsu perfektā dzīve sociālajos tīklos. Jūs paši sev melojat, tikai jūs zināt, ka tā nav īstā dzīve. Sociālie tīkli situāciju tikai pasliktina.”

Viņš norāda, ka atslēga veselībai ir sevis izprašana un kājas noņemšana no gāzes pedāļa. “Daudzi vēlas būt savu uzņēmumu vadītāji par spītiem visam – pat ja vadītāja amatam īpašību dēļ neder. Tāpat jābeidz spiest gāzi grīdā. Tas nogalina cilvēkus – tā jūs nenopelnīsiet, drīzāk tas jūs ievedīs kapā,” pārliecināts S. Rodžerss.

 

Jāatlicina laiks pašam sev

Kā to mainīt? Stjuarts Rodžerss pārliecināts, ka atbilde slēpjas darbā ar sevi. “Vienkārši elpojiet, aizejiet prom no biroja, datora ekrāna, dodieties dabā. Es bieži vien uz veselu dienu pazūdu dabā. Nevis, lai gūtu adrena­līnu, bet nomierinātos. Pēc tam visas idejas ir daudz radošākas. Turklāt par to nav jāmaksā, daba ir par brīvu. Tāpat der arī sportošana – nav nozīmes, ko jūs darāt, galvenais – dariet kaut ko! Tāpat jau vairākus gadus katru dienu 15–45 minūtes nodarbojos ar meditāciju. Tā uzlabo smadzeņu darbību, dod jaunu perspektīvu par dažādām lietām.”

Viņš arī neizprot Rietumu sabiedrības dzīšanos pēc ideāliem. “Ja pirmajā investīciju raundā esi ieguvis 20 miljonus, tad nemaz neuzdrošinies nākamajā raundā piesaistīt tikai 15 miljonus. Tad ar tevi pārtrauks visas saistības. Citās sabiedrībās tevi tā nenospārda. Tas taču ir absurdi? Kāpēc mēs tā darām?”

 

Palīdz arī darbu plānošana un pašdisciplīna

Savukārt akseleratora “Startup Wise Guys” vadītājs Kristovals Alonso norādīja, ka situāciju uzlabot var pašdisciplīna, kā arī rūpīga dzīves plānošana. Viņš pērn uzstādīja savu rekordu – gadā veica 170 lidojumu.

“Vai tā ir ilgtspējīga dzīve? Es to nedarīju, lai uzstādītu rekordu, to nācās darīt darba dēļ. Tāpēc nākas rūpīgi plānot gandrīz katru soli, jāmāk laiku izmantot kvalitatīvi, piemēram, ja lidojums kavējas, dariet darbus uz priekšu, tā beigās iegūstot vairāk brīva laika.

Radošums ir mūsu lielākā priekšrocība, kā arī lielākais ienaidnieks. Tāpēc visa pamatā jābūt pašdisciplīnai, lai dzīvi padarītu efektīvāku.

Savukārt plānošana nodrošinās to, ka izdarīsiet pareizās lietas, sapratīsiet, ko varat nedarīt,” mācīja Alonso.

 

Uzvar igauņi

“TechChill” noslēgumā neiztiek arī bez jaunuzņēmumu sacenšanās par uzvaru konferencē. Pirms tam pusfinālā dažādu nozaru jaunuzņēmumi cīnījās par iespēju vēlreiz uzstāties publikas un ekspertu priekšā.

Šogad uzņēmumi bija sadalīti šādās kategorijās: finanšu tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums, aparatūras un lietu internets, zinātnes tehnoloģijas, kā arī sociālie jaunuzņēmumi.

Parasti Latvijā notiekošajās tehnoloģiju konferencēs esam lutināti ar veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Šoreiz finālā no Latvijas bija tikai “Jeff App”, kas radījuši čatbotu, kas ļauj lietotājiem atrast labākos finanšu pakalpojumus mazumtirdzniecības jomā. Dominēja igauņi – finālā no mūsu ziemeļu kaimiņiem bija tikuši trīs jaunuzņēmumi un arī uzvaras laurus plūca tieši viens no tiem – “Precision Navigation Systems”, kas ieguva galveno balvu – 10 000 eiro finansējumu no “TechChill Foundation”, ko ieguldīt jaunuzņēmuma izaugsmē, kā arī iespēju piedalīties “Silicon Vikings Startup” pasaules kausa finālā Sanfrancisko.

Igauņi izstrādā programmatūras un aparatūras risinājumus precīzai GPS pozicionēšanai un navigācijai. Lietuviešu “Ziticity” saņēma Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) investīciju 50 000 eiro, bet “Adyen” un “The Next Web” savam favorītam – “Kipwise” no Igaunijas – pasniedza ielūgumus uz “Founders Day” un “The Next Web” konferenci Amsterdamā.

Šogad “Fifty Founders Battle” sacensībām kopumā pieteicās 194 komandas no 35 valstīm. Lielākā daļa pieteikumu tika saņemti no Baltijas un ziemeļvalstu reģiona jaunuzņēmumiem, taču bija pieteikušies arī jaunuzņēmumi no Tanzānijas, Libānas, Ganas un Argentīnas.

LA.lv