Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Deguna asiņošana – nepatīkama un nedaudz biedējoša.

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Deguna asiņošana ir nedaudz biedējoša un īpaši nepatīkama, ja notiek sabiedriskā vietā. 
To nekad nevajag novērtēt par zemu, jo asinis tāpat vien netek un dažkārt šādi var zaudēt 
krietnu daudzumu dzīvībai svarīgā šķidruma.


Ja deguns asiņo biežāk nekā reizi gadā, derētu noskaidrot šīs problēmas cēloni. Jāizmēra asinsspiediens, jāpārbauda asiņu recēšana, jāpārliecinās, vai degunā nav izveidojušies polipi un labdabīgi asinsvadu veidojumi – hemangiomas. Reizēm gan izmeklējumos nekādu vainu neatrod, taču, ja cēloni izdodas atklāt, to var novērst. 


Kāpēc asiņo


Asiņošana bieži vien ir saistīta ar deguna gļotādu un asinsvadiem. Deguna starpsienas sākumā ļoti tuvu gļotādas virskārtai atrodas asinsvadu pinums, tāpēc, aiztiekot degunu, dažkārt gadās tos ievainot, it īpaši, ja tie ir trausli, kā, piemēram, cukura diabēta slimniekiem.

Asinsvadus caurlaidīgākus padara vīrusi, nereti deguns asiņo gripas slimniekiem. Vasarā karstā laikā šī problēma mēdz izpausties, paplašinoties asinsvadiem. Novērots, ka bieži tas atgadās arī pavasarī, jo organismā, iespējams, trūkst C vitamīna. Savukārt ziemā, kad telpas apsilda centrālapkure, deguna gļotāda cieš no sausā gaisa un tajā rodas kreveles. Tās, knibinot laukā, gļotāda tiek traumēta un var sākties asiņošana. Lai sausumu novērstu, telpā vajadzētu mitrināt gaisu – kaut vai pie apkures radiatora nolikt trauku ar ūdeni.

Deguna gļotādu pastāvīgi kairina darbs putekļainā vai ar ķīmiskām vielām piesārņotā vidē. Nelabvēlīgo ietekmi var mazināt, izmantojot aizsarglīdzekļus un pilinot degunā speciālus eļļainus pilienus.

Nereti asiņošanu izraisa asinsspiediena paaugstināšanās, kad asinsvadi, nespējot izturēt stipro asiņu plūsmu, pārplīst un deguns gluži kā ventilis izlaiž laukā liekās asinis un mazina spiedienu asinsrites sistēmā. Atliek vien priecāties, ka tas nav noticis galvā, jo tad asinis izplūstu smadzenēs, izraisot insultu, kas mēdz atstāt nelabojamas sekas.

Hipertensijas slimniekiem asinsspiediena paaugstināšanos var veicināt uztraukums, liela fiziskā slodze, pārkaršana vai atmosfēras spiediena maiņa, taču, lietojot zāles atbilstīgās kombinācijās un devās, šādai problēmai nevajadzētu rasties.

Jāraugās, lai uzturā netrūktu C vitamīna, kas stiprina asinsvadu sieniņas, un K vitamīna, kas piedalās asinsrecēšanā. Ja ir biežas sūdzības, ieteicams lietot šo vitamīnu tabletes kursa veidā.

No deguna asiņošanas īpaši jāuzmanās tiem, kam ir asinsrecēšanas traucējumi, piemēram, aknu slimniekiem, un tiem, kuri lieto aspirīnu vai citas asinis šķidrinošas zāles.

Kā apturēt


No deguna parasti iztek mazāk asiņu, nekā cilvēkam šķiet, taču dažkārt var zaudēt pat vairākus litrus, kas ir bīstami dzīvībai. Jebkurā gadījumā svarīgi ir plūdus pēc iespējas drīzāk apturēt.

Bieži pietiek cieši aizspiest degunu un turēt vismaz desmit minūtes. Daudzi rīkojas aplam, atgāžot galvu atpakaļ. Tad nāksies norīt asinis, kas var kairināt kuņģi, izraisot sliktu dūšu un pat vemšanu. Jārīkojas tieši pretēji – jāapsēžas un, turot aizspiestu degunu uz priekšu, galva mazliet jānoliec, lai asinis nelītu kaklā.

Ja ir pieejama vate, to sarullē pēc iespējas blīvāk, dziļi iebāž asiņojošā nāsī, lai tampons cieši piegulētu deguna sieniņām, un patur apmēram desmit minūtes. Var izmantot arī marli, taču, velkot ārā, var nobrāzt deguna gļotādu. Ieteicams pikuci samitrināt ar ūdeņraža pārskābi vai deguna asinsvadus sašaurinošiem pilieniem. Beigās, lai atbrīvotos no asiņu receklīšiem, degunu viegli izšņauc.

Noder arī vēsa komprese vai ledus, lai aukstuma ietekmē sašaurinātos asinsvadi, taču tas palīdzēs tikai īslaicīgi.

Ja asiņošanu izdodas pārtraukt 10–15 minūšu laikā, nav jāceļ liels tracis. Vienīgi tajā dienā nedrīkst stipri šņaukt degunu, iet pirtī, uzturēties citā karstā vietā un ilgstoši turēt galvu uz leju. Ja nedēļas laikā asiņošana neatkārtojas, var mierīgi dzīvot tālāk. Taču, ja tā gadās atkal un asiņu straumi paša spēkiem neizdodas apturēt, jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Aptuveni 80% gadījumu asinsvads plīst deguna starpsienas priekšējā daļā. Ārsts to var piededzināt ar ķīmiskām vielām, piemēram, sudraba nitrātu, vai apstrādāt ar speciālu elektrokoagulatoru. Tas būs nedaudz nepatīkami, taču, veidojoties rētaudiem, asinsvads noslēgsies un mazināsies atkārtotas asiņošanas risks. Ja nepieciešams, procedūru atkārto. Taču, ja deguna gļotāda ir ļoti plāna, rūpīgi jāapsver, vai to vajag darīt, jo katra iedarbība atstāj rētu.

Ja nevar konstatēt, kur asinsvads plīsis, ārsts nāsī blīvi ievieto tamponus, kas var būt piesūcināti ar asinsrecēšanu veicinošām vielām. Procedūra ir mazliet nepatīkama, un pēc tās ar aizkorķētu nāsi nāksies staigāt, iespējams, pat divas dienas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+