Degunam šķība starpsiena: kā to konstatēt un mainīt? 0
Ja bieži piemetas iesnas un grūti elpot caur degunu, ārsts nereti atzīst, ka vainojama deguna izliektā starpsiena. Kāpēc tā sašķiebusies? Vai pēc tās iztaisnošanas šīs problēmas tiks atrisinātas?
Konsultē “Locus Medicus” ausu, kakla un deguna ārste Dace Snipe.
Aplami būtu domāt, ka deguna starpsienai, kas sadala tā dobumu divās daļās, jābūt kā istabas sienai – pilnīgi gludai un taisnai. Tās izliekums īpaši raksturīgs eiropeīdās jeb kaukāziešu rases cilvēkiem, pie kuras pieder arī latvieši. Visbiežāk šķībums veidojas, degunu sasitot. Nereti trauma ir gūta neapzināti, piemēram, mazulim dzimšanas brīdī dzemdību ceļos saspiežoties deguntiņam vai bērnībā neveiksmīgi nokrītot. Pēc lūzuma vai citas traumas var būt redzama arī ārēja asimetrija, taču parasti starpsienas izliekums vizuāli neliek par sevi manīt un deguns izskatās skaists.
Grūtības elpot
Ideālajā variantā, ja starpsiena ir gandrīz taisna vai nedaudz izliekta, gaiss brīvi plūst caur degunu. Ja tā ir šķība un deguna ejas sašaurinātas, gaiss, iekļūstot elpceļos, griežas kā virpulī, bojājot gļotādu, kas kļūst pastiprināti jutīga pret dažādiem kairinājumiem un pakāpeniski sabiezē. Tie, kuriem deguna starpsiena ir šķība kopš bērnības, pat nezina, kāda ir sajūta, normāli elpojot, un domā, ka viss ir kārtībā. Izliekuma dēļ gaisa plūsma pastāvīgi sausina gļotādu, tāpēc tā kļūst trausla un deguns var asiņot.
Nelielas starpsienas asimetrijas dēļ dažkārt jau vieglas fiziskas slodzes laikā jāelpo caur muti. Jo tā izliektāka, jo biežāk rodas iesnas. Pastāvot šādam defektam, deguns nespēj mitrināt un sasildīt gaisu, kā arī aizturēt putekļus. Organismam rodas diskomforts, arvien biežāk attīstās deguna blakusdobumu iekaisums, plaušu vainas un mēdz pat paaugstināties asinsspiediens. Elpojot caur muti, plaušās nokļūst auksts un sauss gaiss. Cieš arī apakšējie elpošanas ceļi – bronhi un traheja, var attīstīties hronisks to gļotādas iekaisums.
Visvairāk šķībums traucē pašā starpsienas sākumā, kur deguns ir šaurāks, un tad, ja izliekums atrodas iepretim deguna blakusdobumu atverēm. Turpretī platākajā vietā šis defekts ne vienmēr jūtams.
Nepilnvērtīgi elpojot, ausīs mēdz rasties gaisa ventilācijas traucējumi un sāk krāties šķidrums. Risks pieaug, mainoties vides spiedienam, piemēram, lidojot lidmašīnā vai nirstot, tāpēc ausis aizkrīt. Tie, kuru degunam ir izliekta starpsiena, nedrīkst tikt pakļauti šādām nodarbēm.
Šķība starpsiena var būt viens no krākšanas iemesliem, kā arī galvassāpju cēlonis, jo blakusdobumos neizlīdzinās gaisa spiediens, vai arī tiek kairināts trīszaru nervs, tomēr pirms ārstēšanas jāizvērtē citi iespējamie iemesli. Lai noteiktu diagnozi, parasti pietiek ar vizuālu ārsta apskati, taču, ja bieži piemetas iesnas, reizēm nepieciešams veikt datortomogrāfiju deguna blakusdobumiem.
Lai pārbaudītu elpošanu, var izdarīt arī rinomanometriju, uzliekot speciālu masku un precīzi izmērot gaisa plūsmu. Pēc tam degunā iepilina asinsvadus sašaurinošus pilienus, kas novērš gļotādas tūsku, un mērījumu atkārto, lai pārliecinātos, vai elpošana ir uzlabojusies. Reizēm šo izmeklējumu izdara vēlreiz pēc operācijas, kad deguns sadzijis, kaut gan tam nav lielas nozīmes.
