Armands Zeltiņš: “Man tiešām sāp tas, ka valsts politikas dēļ pamazām visa infrastruktūra tiek koncentrēta tuvāk pilsētām.”
Armands Zeltiņš: “Man tiešām sāp tas, ka valsts politikas dēļ pamazām visa infrastruktūra tiek koncentrēta tuvāk pilsētām.”
Foto no A. Zeltiņa personīgā arhīva

Degviela arvien tālāk no laukiem 20

Mūsu apkārtnē no 15. janvāra tiks slēgta vienīgā degvielas uzpildes stacija (DUS) “Virši-A”. Turpmāk līdz tuvākajai DUS būs jābrauc gandrīz 27 km. Vairāk par mani tas ietekmēs pagasta iedzīvotājus vai pensionārus, kam degvielu iegādāties būs apgrūtinoši vai pat neiespējami.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

16. decembrī mēs, pagasta iedzīvotāji, tikāmies ar “Virši-A” vadību un saņēmām paskaidrojumu, ka DUS slēgšanas iemesls ir neatbilstība vides prasībām. Tā kā DUS esot novecojusi, bet rekonstrukcija prasa lielus līdzekļus, uzņēmuma vadība izvēlējusies to slēgt.

Diemžēl mums neizdevās pārliecināt uzņēmuma vadību neslēgt degvielas uzpildes staciju. Vienīgais, ko viņi varēja piedāvāt, ir pievest degvielu zemniekiem, pašvaldībai un citiem, kas varēs nopirkt vismaz 1000 litru un kam būs kur to uzglabāt. Mazāku daudzumu iegādāties nebūs iespējams. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nāksies braukt pēc degvielas speciāli vai nu ar auto, vai autobusu, kas nemaz tik bieži nekursē. Viena no iespējām būtu tiešā degvielas tirdzniecība, kad degviela tiktu atvesta reizi nedēļā un tirgota, citviet ārzemēs tas tā notiek, bet Latvijā tas neesot atļauts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Man ir 28 gadi, esmu jaunais zemnieks un Latvijas lauku patriots. Man tiešām sāp tas, ka valsts politikas dēļ pamazām visa infrastruktūra tiek koncentrēta tuvāk pilsētām. Te nav runa tikai par vienu DUS, bet viss lauku serviss kopumā attālinās no lauku iedzīvotājiem, un to es izjūtu īpaši.

Es ļoti vēlētos, lai mani bērni mācītos tajā pašā skolā, kur reiz mācījos es. Gribu, lai viņiem šeit būtu viss nepieciešamais laimīgai bērnībai. Bet par to visu es vairs neesmu pārliecināts, jo divas skolas novadā jau ir aizvērtas. Ja valsts attīstības politika būs vērsta uz pilsētām, tad drīz vairs šeit nebūs iedzīvotāju. Varbūt arī man nāksies darīt ko citu, bet viensētas un tradicionālās ģimeņu lauku saimniecības būs palikušas vēsturē.